Klāt ir kārtējais ikmēneša dezinformācijas detektors, kurā apkopoti 2024. gada oktobrī Latvijas informatīvajā telpā biežāk novērotie dezinformācijas un naidīgie naratīvi: (1) “Latvija ir agresors”, (2) “Eiropas Savienība ir vāja”, (3) “Palīdzība Ukrainai ir veltīga”.
Naratīvs #1: Latvija ir agresors
Naratīvu par Latviju kā agresorvalsti apzināti, ilgstoši veido Krievijas un Baltkrievijas režīmu propagandas kanāli. Oktobrī neapmierinātību turpināja raisīt Latvijas lēmums izsolē tirgot Maskavas namu. Sevišķu rūgtumu par šādu lēmumu pauda Krievijas vēstniecība Latvijā, nosodot lēmumu un, draudot, ka īpašums atsavināts nelegāli, tas turpināšot piederēt Krievijai pat pēc tā izsolīšanas.
Baltkrievijas režīma kontrolētā televīzija par provokāciju dēvēja Latvijas valdības lēmumu piešķirt 1,4 miljonus eiro Latvijas–Baltkrievijas robežas uzraudzībai. Baltkrievijas propagandas rupora ieskatā šis lēmums ir kārtējā Latvijas agresija un saspīlējuma eskalācija.
Lai veidotu naratīvu, ka Latvija ir agresorvalsts un gatavojas uzbrukt Krievijai, Kremļa propagandas kanāls Rossija 1 raidījumā “60 minūtes” stāstīja, ka Baltija turpina bruņoties, ziņojot, ka Latvija pastiprinās pretgaisa aizsardzību Latgalē, kur izvietotas Gaisa spēku mobilās kaujas grupas, kas bruņotas ar pretgaisa aizsardzības raķetēm. Par pretgaisa aizsardzības stiprināšanu Latgalē vēstīja arī Krievijas kontrolētie laikraksti un režīmu atbalstošie Telegram kanāli, turpinot kultivēt naratīvu par Latviju kā agresorvalsti. Šī naratīva veidošanai, Krievijas propagandas TV vēstīja arī par oktobrī notikušajām NATO ikgadējām kodolreaģēšanas mācībām “Steadfast Noon”. Mācību norise tika pasniegta kā eskalācija, un tās tika izmantotas, lai Latvijai piedēvētu agresiju pret Krieviju.
Naratīvs #2: Eiropas Savienība ir vāja
Krievijas un Baltkrievijas informatīvajā telpā aizvadītajā mēnesī pieauga pret Eiropas Savienību (ES) vērsta retorika. Tas saistīts ar Moldovā notikušajām valsts prezidenta vēlēšanām un referendumu par iestāšanos ES, taču arī citi notikumi, kā BRICS valstu samits un vēlēšanas Gruzijā ietekmēja dezinformācijas pastiprināšanos.
Kremļa kontrolētie propagandas kanāli aktīvi vēstīja par Baltijas valstu it kā slikto ekonomisko stāvokli, lai ar to biedētu Moldovu par tās drūmo nākotni, ja tā pievienotos ES. Arī Baltkrievijas propagandas rupors apgalvoja, ka gadījumā, ja Ukraina un Moldova iestāsies ES, to zemes tiks izpārdotas ārvalstu investoriem. Propagandistu sižetā negatīvi izcēla, ka Latvijā puse zemes jau ir izpārdota zviedriem, dāņiem un citiem ārvalstniekiem.
Lai kultivētu naratīvu par slikto dzīves līmeni ES, tika izmantoti arī sociālo mediju ieraksti, piemēram, izveidojot video ar neglaimojošiem kadriem ar pamestām vietām Baltijas valstīs, lai negatīvā gaismā parādītu Baltijas valstis, kas jau 20 gadus ir ES un NATO dalībvalstis.
Oktobrī Krievijā notikušais BRICS samits, uz kuru ieradās arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērešs, tika izmantots, lai pastiprinātu naratīvu par neizdevušos ES. Novēroti izteikumi, kuros uzsvērts, ka Krievija BRICS samitā pierādījusi savu ekonomisko varenību, kamēr ES dalībvalstis cīnās ar sekām, ko radījušas sankcijas pret Krieviju.
Naratīvs par ļaunajām ES vērtībām pieauga arī pēc parlamenta vēlēšanām Gruzijā. Sociālajos medijos bija novērojams gandarījums, ka uzvarējusī partija “Gruzijas sapnis” iestājas pret ES vērtībām, tostarp aizliedz LGBT propagandu, pieņem ārvalstu aģentu likumu.
Naratīvs #3: Palīdzība Ukrainai ir veltīga
Oktobrī vācu kanālam Deutsche Welle interviju sniedza Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurā viņš komentēja, ka Rietumvalstīm nevajadzētu nogurt no kara Ukrainā. Krievijas TV kanāli aktīvi izmantoja Valsts prezidenta sacīto, lai manipulētu ar informāciju un turpinātu attīstīt naratīvu, ka Ukraina ir zaudējusi karā, Rietumvalstis vairs Ukrainai nepalīdzēs un ka drīzumā jau sagaidāma Krievijas uzvara karā.
Arī Latvijas dezinformatori veidoja naidīgus vēstījumus par ukraiņiem, lai mazinātu atbalstu Ukrainai. Latvijas informatīvajā telpā negatīva attieksme pret ukraiņiem novērota saistībā ar 2025. gadā plānoto cenu pieaugumu un valdības sastādīto taupības budžetu. Reaģējot uz ziņām, ka nākamgad cilvēki ar maznodrošinātā statusu vairs nevarēs saņemt pārtikas pakas, sociālajos medijos izplatīti vēstījumi, kuros vainoti ukraiņi. Piemēram, norādīts, ka ukraiņiem naudas pietiekot, kamēr Latvijas iedzīvotājiem tās trūkst.
Aizvadītajā mēnesī arī domnīca “Providus” publicējusi pētījumu “Naida naratīvi par Ukrainu un ukraiņiem Latvijas sociālajos tīklos un sabiedrībā”, kurā aplūkoti sociālajos medijos biežāk izplatītie naidīgie naratīvi par Ukrainu un ukraiņiem Latvijā. Aicinām iepazīties ar pētījuma secinājumiem, kā arī noskatīties raidieraksta epizodi (Youtube, Spotify), kurā par šo tēmu detalizētāk sarunājāmies ar Ivetu Kažoku, domnīcas “Providus” direktori.
Lasīt rakstu
