Atbalsis no Kremļa: vēstījumi, kas šķeļ Latviju.

“Latvija ir neizdevusies valsts, Rietumi ir ļauni, krievi ir upuri” – šie ir populārākie vēstījumi sociālo mediju kontos krieviski, kas raksta par Latviju. Neskatoties uz Krievijas mediju ierobežojumiem, problemātisks saturs plaukst un zeļ Facebook un Telegram, turpinot veidot Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju pasaules skatījumu.

Dr. Mārtiņa Hirša pētījums “Atbalsis no Kremļa” angļu valodā ir pieejams šeit.

Kad Latvija, reaģējot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, aizliedza Kremļa kontrolētos televīzijas kanālus un interneta ziņu portālus, tas tika pasniegts kā nozīmīgs soli ceļā uz informācijas telpas noturību. Tomēr pētījums “Atbalsis no Kremļa: jaunas platformas, veci naratīvi” atklāj, ka problemātiski vēstījumi, arī Kremļa dezinformācija sociālajos tīklos vēl arvien ir brīvi pieejama un populāra. Sešu populārāko Facebook un Telegram kanālu krievu valodā, kas raksta par Latviju, populārāko ierakstu analīze atklāj četrus dominējošus vēstījumus, kas veido pusi no populārākā satura: rusofobija, ekonomiskās grūtības, neizdevusies valsts un sliktie Rietumi.

Šie vēstījumi nemaina cilvēku uzskatus par labu Krievijai. Tie atkārto un apstiprina daļā Latvijas krievvalodīgo kopienā dziļi iesakņojušos uzskatus, identitāti, neapmierinātību un aizvainojumu. Krievija, Kremlim pietuvināti un ar Kremli nesaistīti vietējie spēlētāji atkārto šos vēstījumus Latvijā gadu desmitiem ilgi. Kopā tie veido pasaules skatījumu, kurā Latvija ir sabrūkoša, konfliktu pārņemta valsts, kas sadarbojas ar liekulīgiem un agresīviem Rietumiem. Savukārt Krievija un krievvalodīgo kopiena Latvijā ir apspiests upuris.

Rusofobija: Atlasīti un izcelti etnolinvistiskās spriedzes gadījumi

Vispopularākais un  emocionāli rezonējošākais naratīvs visos sešos monitorētajos informācijas kanālos ir rusofobija. Šis vēstījums attēlo Latviju un latviešus kā sistemātiski naidīgu pret krievvalodīgajiem, krievu kultūru un valodu. Lai gan starp monitorētajiem ierakstiem ir pamanāma klaja dezinformācija, lielākā daļa ierakstu ir balstīti uz reālos notikumos, kas tiek selektīvi atlasīti, lai sētu bailes, aizvainojumu un veicinātu etnisko šķelšanos. Tomēr, lai gan šie ieraksti galvenokārt ziņo par reāliem etnolingvistiskās spriedzes gadījumiem, tie bieži vien to dara vienpusīgi, sensacionāli ar mērķi attēlot Latvijas valsti un sabiedrību kā naidīgu pret krievvalodīgajiem un likt lasītājam justies kā vajātai minoritātei. Šeit dominē trīs apakšvēstījumi:

• Latvieši diskriminē krievvalodīgos: Atspoguļo incidentus starp latviešiem un krieviem, izmantojot anekdotiskus, bet īstus notikumus un ierakstus sociālajos tīklos, veidojot priekšstatu par pieaugošu etnolingvistisko spriedzi.
• Valsts diskriminē krievvalodīgos: Valsts politika pret krievvalodīgo kopienu tiek attēlota kā sistemātiska un apzināta diskriminācija.
• Krievvalodīgo politiskā vajāšana: Visekstrēmākie vēstījumi izmanto emocionāli pielādētu valodu, pārspīlējumus un izdomājumus, lai attēlotu Latvijas valsts iestādes un nacionālistus kā tādus, kas aktīvi cenšas izskaust krievu valodu, kultūru un cilvēkus no Latvijas.

Ekonomiskās grūtības: Reālu problēmu izcelšana, valsts vainošana

Otrais naratīvs izmanto neapmierinātību par ekonomisko situāciju valstī, it īpaši augsto inflāciju. Šie vēstījumi bieži vien arī atspoguļo reālas problēmas, kas ietekmē krievvalodīgo kopienu. Latvijas mazturīgākie reģioni, it īpaši Latgale, cīnās ar stagnāciju un zemām algām. Lai gan daudzi no šiem stāstiem ir balstīti realitātē, tomēr izlaiž plašāku ekonomisko kontekstu vai salīdzinājumu ar citām valstīm. Tādejādi tie rada iespaidu, ka Latvija ir unikāli neveiksmīga un tā ir tikai valsts vaina. Visbiežāk atkārtotie naratīvi:

• Pieaugošā dzīves dārdzība: Izceļ ikdienas preču un pakalpojumu cenu pieaugumu, vienlaikus uzsverot nepietiekamās algas un pensijas, radot neapmierinātību un vilšanos.
• Ekonomiskā lejupslīde: Attēlo Latviju kā valsti, kas piedzīvo plašas ekonomikas problēmas, izmantojot atlasītus uzņēmumu slēgšanas un infrastruktūras problēmu piemērus.
• Slikta ekonomikas pārvaldība: Latviju attēlo kā valsti, kas piedzīvo ekonomikas lejupslīdi, un vaino valsts iestādes šajās ekonomikas problēmās, apvienojot divus vēstījumus.

Neizdevusies valsts: Latvijas institūcijas un politiskā elite ir nespējīga un savtīga

Ar ekonomikas naratīviem cieši saistīts ir Latvijas kā neizdevušās valsts attēlojums. Šis vēstījums valsts valdību attēlo ne tikai kā nekompetentu, bet arī kā korumpētu un nespējīgu pārvaldīt valsti. Šim naratīvam ir divi mērķi: tas grauj sabiedrības uzticību demokrātiskajām institūcijām, vienlaikus attēlojot populistus un prokremliskos spēlētājus kā tautas aizstāvjus. Šis vēstījums ir tik dziļi iesakņojies, ka pat pozitīvas ziņas par valsti komentāros bieži tiek uztvertas ar izsmieklu un kritiku.

Populāras apakštēmas:

• Nekompetenta valsts: Attēlo Latvijas valsts iestādes kā nespējīgas risināt reālas problēmas, izsmejot līderus, izceļot neveiksmes un problēmas ar infrastruktūras projektiem, lai radītu priekšstatu par sistēmisku paralīzi un nespēju.
• Slikta ekonomikas pārvaldība: Latviju attēlo kā valsti, kas piedzīvo ekonomikas lejupslīdi, un vaino valsts iestādes šajās ekonomikas problēmās, apvienojot divus vēstījumus.
• Korumpēta un sev kalpojošā elite: Attēlo plaisu starp “tautu” un korumpētu politisko eliti, kas kļūst bagāti uz parastu cilvēku rēķina.

Ļaunie Rietumi: ASV, NATO un ES demonizācija

Ceturtais dominējošais naratīvs fokusējas uz ārpusi, kritizējot Latvijas Rietumu partnerus. It īpaši bieži Telegram kanāli Baltnews un Pribaltijas Antifašisti atspoguļo Kremļa propagandu:

• Agresīvie Rietumi: Attēlo NATO, ASV un ES kā neracionālus, rusofobiskus agresorus, kas gatavojas karam pret Krieviju, izmantojot Ukrainu un Baltijas valstis kā marionetes.
• Liekulīgie Rietumi: Izceļ pretrunas starp Rietumu vērtībām un darbībām, attēlojot Rietumvalstis un organizācijas kā morāli nekonsekventas un nedemokrātiskas.
• Vājie Rietumi: Attēlo Rietumvalstis un starptautiskās organizācijas kā norietošas, ar sarūkošu ietekme, militāri vājas un nespējīgas risināt globālās problēmas.

Šeit pastāv acīmredzama pretruna. Rietumi tiek attēloti gan kā agresīvs, ekspansionistisks drauds, gan vienlaikus kā vājš, norietošs spēku globālajā mērogā. Tomēr visi šie naratīvi kalpo vienotam mērķim: attēlot Rietumus konsekventi negatīvā gaismā.

Kā cīnīties pret šiem vēstījumiem?

Neviens no šiem vēstījumiem nav jauns. Līdzīgus rāmējumus Krievija par Latviju izplata jau kopš 90. gadiem. To spēks slēpjas to atpazīstamībā, nevis unikālās vai efektīvās Kremļa manipulācijas metodēs. Tieši atkārtošana ir tas, kas padara šos vēstījumus tik spēcīgus. Tie ir kļuvuši par dziļi iesakņojušiem uzskatiem, vērtībām un pārliecībām daļā krievvalodīgo kopienas. Tādēļ vienkāršotas faktu pārbaudes un atsevišķas medijpratības intervences ir diezgan bezspēcīgas pret šiem gadu desmitiem ilgi veidotiem pasaules skatījumiem. Kas mainījies, ir platforma. Līdz ar tradicionālo Krievijas mediju aizliegumu, sociālie tīkli apmierina pieprasījumu pēc šiem vēstījumiem.

Pozitīvais ir tas, ka Kremļa propagandas mašīna nav inovatīva – tā ir iestrēgusi. Vieni un tie paši četri naratīvi tiek bezgalīgi atkārtoti uz riņķi. Kremļa propagandas mašīna Latvijā turpina strādāt tādēļ, ka tā gadu desmitiem brīvi piekļuva un investēja krievvalodīgajā auditorijā. Monitorētie kanāli ieķeras dziļi iesakņojušos uzskatos, nevis aktīvi maina cilvēku uzskatus ar jaunām, inovatīvām manipulāciju metodēm. Ierakstu struktūra un izmantotie manipulācijas paņēmieni atkārtojas. Citiem vārdiem sakot, notiek sludināšana ticīgajiem, nevis jaunu auditoriju pārliecināšana. Tas neizskatās pēc uzvaras informācijas karā.

Vienlaikus ne visi šie vēstījumi nāk tieši Krievijas. Lai gan Baltnews un Pribaltijas Antifašistiem ir tiešas saites ar Kremļa propagandas mašīnēriju, vietējie kanāli Roslikov, Baltijas Balss un Press arī izmanto līdzīgus naratīvus. Tomēr šie kanāli visdrīzākais izmanto Kremlim labvēlīgus stāstus, jo tie ļauj vietējiem populistiem gūt panākumus vēlēšanās vai palīdz vietējiem medijiem pelnīt naudu, atkārtojot tos vēstījumus, kam daļa krievvalodīgās auditorijas jau tic.

Cīņa pret šiem vēstījumiem ir sarežģīts uzdevums. Tā nav cīņa ar klaji safabricētu dezinformāciju. Populārākie vēstījumi lielākoties ir par īstām, dziļām problēmām Latvijas valstī, politikā un sabiedrībā. Latvijā pastāv plaisa starp valsti un daļu krievvalodīgo iedzīvotāju. Šo plaisu aizpilda citi – Krievija, populisti vai radikāli influenceri. Auditorijā, kurā uzticēšanās valstij ir zema, pastāv liela sociālekonomiskā nevienlīdzība, kas saskaras ar etnolingvistisko spriedzi, rusofobijas, neizdevušās valsts un ekonomiskās lejupslīdes vēstījumi veidojas paši no sevis – ar vai bez Kremļa koordinācijas. Fokuss tikai uz “informāciju” tā sauktajā “informācijas karā” ir maldinošs. Uzvaroša stratēģija koncentrētos uz dziļi iesakņojušos politisko un sociālekonomisko problēmu risināšanu.