Manipulācija ar informāciju nav nekas jauns. Taču sociālie mediji to ir padarījuši lētāku, ātrāku un grūtāk atpazīstamu. Katru dienu sociālajos medijos notiek cīņa par cilvēku uztveri, un daži dalībnieki šo cīņu vada ar sistemātiski izveidotu rīku arsenālu.
Rokasgrāmata pret dezinformāciju (2025) dokumentē četrus galvenos principus, uz kuriem balstās Kremļa informatīvās ietekmes stratēģija. Katrs princips ietver vairākus konkrētus paņēmienus.
4 principi:
- Noraidīt. Diskreditēt kritiķi, lai diskreditētu arī viņa kritiku. Personisks uzbrukums, apsmiešana vai nereālu prasību izvirzīšana pēc pierādījumiem. Mērķis: pārvirzīt uzmanību no kritikas satura uz pašu kritiķi. “Rusofobija” un “fašisms” ir šī paņēmiena biežākie rīki pret Latviju.
- Sagrozīt. Safabricēt vai izkropļot informāciju, izmantot viltus ekspertus, sniegt tikai vienpusēju informāciju. Sagrozīšana ne vienmēr nozīmē melus. Bieži tā nozīmē patiesas informācijas atlasi, izlaižot kontekstu, kas mainītu stāsta jēgu.
- Novērst uzmanību. Apgalvot “pats tāds”, pārspīlēt oponenta teikto, izplatīt sazvērestības, palielināt informācijas troksni. Mērķis nav pārliecināt, bet apjucināt.
- Iebiedēt. Izmantot viltus dilemmas un “slidenās nogāzes” argumentus, lai radītu viltus trauksmi par oponenta rīcības sekām.
Noraidīt: personisks uzbrukums
Uzbrukums kritiķa tēlam vai īpašībām novērš uzmanību no izteiktās kritikas. Ar emocionāli pielādētiem vārdiem kritiķi var raksturot kā ļauna motīva vadītu, tādējādi radot iespaidu, ka kritika nav racionāla. Apsūdzības liek kritiķim sākt aizstāvēties un tādējādi atstāt sākotnējo tēmu.
Rokasgrāmata norāda: pamanot šādu paņēmienu, nevajag sākt aizstāvēties. Labāk turpināt komunikāciju par sākotnējo tematu.
Sagrozīt: safabricēt un izkropļot
Safabricēta dezinformācija var būt dokumentu viltošana, video ar aktieriem, ko pasniedz par īstiem notikumiem, vai viltus mediji, kas kopē autoritatīvu izdevumu noformējumu. Prokremliskie mediji izplata video no kara datorspēlēm, uzrādot tos kā reālus militāros notikumus Ukrainā, parasti zemas kvalitātes vai tumšus, lai datorģenerētu saturu būtu grūtāk atšķirt.
Biežāk sastopama ir izkropļošana. Tā neprasa izgudrot faktus. Pietiek izraut citātu no konteksta, pievienot maldinošu virsrakstu patiesam rakstam vai aktualizēt kandidāta 20 gadus vecus izteikumus tieši pirms vēlēšanām.
Sagrozīt: viltus eksperti
Nekvalificētu personu vai institūciju pasniegšana par uzticamu avotu. Kremļa mediju šovos iecienīts paņēmiens: uzaicināt vairākus prokremliskus dalībniekus un vienu vājāku Rietumu pārstāvi. Skatītājam rodas iespaids par vienprātību, kuras nav.
Saistīts paņēmiens: viena cilvēka viedokli pasniegt kā visas valsts vai sabiedrības nostāju.
Sagrozīt: vienpusēja informācija un ogošana datos
Šis paņēmiens ir īpaši bīstams, jo sniegtā informācija var būt patiesa. No datiem atlasa tikai tos faktus, kas apstiprina vēlamo vēstījumu, ignorējot visu pārējo. Vienpusējs saturs cilvēkiem bez dziļas medijpratības var atgādināt kvalitatīvu žurnālistiku.
Novērst uzmanību: trokšņa palielināšana
Mediju telpu piesātina ar pretrunīgu informāciju. Patiesība noslīkst troksnī. Paņēmiena mērķis nav pārliecināt, bet pārslogot. Iedziļināšanās sarežģītā tēmā prasa laiku. Jo sarežģītāka tēma, jo mazāk cilvēku iedziļinās.
Novērst uzmanību: sazvērestības
Sazvērestības teorijas apšauba visu, neko neapstiprina un rada ilūziju par “alternatīvu patiesību”. Rokasgrāmata norāda uz RT saukli “Jautā vairāk” kā šī paņēmiena ilustrāciju: kritiskā domāšana tiek novesta līdz galējībai, kur vairs neuzticies nevienam un nekam.
Biežāk sastopama ir izkropļošana. Tā neprasa izgudrot faktus. Pietiek izraut citātu no konteksta, pievienot maldinošu virsrakstu patiesam rakstam vai aktualizēt kandidāta 20 gadus vecus izteikumus tieši pirms vēlēšanām.
Iebiedēt: viltus dilemma
Pasauli attēlo melnbaltu, piedāvājot tikai divus scenārijus, no kuriem viens tiek pasniegts kā izdevīgs, otrs kā katastrofāls. Piemēram: referendumā Krimai jāizvēlas starp “fašismu” un “drošību Krievijas sastāvā.” Pasaule reti ir melnbalta. Šis paņēmiens atņem vēlētājam iespēju domāt par trešajiem ceļiem.
Iebiedēt: slidenā nogāze
Pārspīlēti un nepamatoti apgalvojumi par to, pie kā novedīs oponenta rīcība. Mērķis ir celt viltus trauksmi. Rokasgrāmata min piemēru: Igaunijas prettanku raķešu pirkšana tiek pasniegta kā potenciāla kara cēlonis, nevis kā aizsardzības pasākums.
Kāpēc tas darbojas
Manipulācija izmanto normālas cilvēka prāta īpašības. Spēcīgas emocijas liek dalīties ātrāk nekā domāt. Sensacionāls saturs sociālajos medijos izplatās labāk nekā neitrāls. Boti un troļļi rada viltus iespaidu par sabiedriskās domas vairākumu, un vēlētājs, kurš domā, ka viņa viedoklis ir margināls, biežāk paliek mājās.
Ko tu vari darīt
Atpazīt paņēmienu ir pirmais solis. Kad redzi personīgu uzbrukumu kritiķim, pavaicā, kāpēc netiek atbildēts uz kritiku pēc būtības. Kad redzi dramatisku dilemmu, meklē trešo ceļu. Kad informācijas ir pārāk daudz un tā ir pretrunīga, apstājies un pārbaudi avotu.
Boti, troļļi un dziļviltojumi. Kā tos atpazīt un neuzķerties pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām?
Pēdējo gadu laikā līdz ar sociālo mediju lietojuma pieaugumu sabiedrībā, aktivizējušies troļļi, boti un aktīvisti, kas raksta provokatīvus komentārus, izplata melus, ģenerē krāpnieciskas reklāmas kampaņas
