Vēlēšanu priekšvakarā informatīvajā telpā parādās zināmi vēstījumi. Tie nav nejauši. Tos rada un izplata mērķtiecīgi, lai mazinātu Latvijā dzīvojošo cilvēku uzticību valstij, tās iestādēm un saviem balsojumiem. Valsts kanceleja 2025. gadā izdotajā Rokasgrāmatā pret dezinformāciju apkopo vairāk nekā 50 pret Latviju biežāk lietoto Kremļa dezinformācijas vēstījumu ar zinātnē balstītiem atspēkojumiem. No tiem izvēlēti 10, sagrupēti pēc rokasgrāmatas tematiskajām nodaļām.
1. Latvijas pievienošana PSRS 1940. gadā bija likumīga
Ja 1940. gada notikumi bija likumīgi, tad Latvija nav bijusi okupēta valsts un tai nav pamata pieprasīt tiesisko pēctecību. No tā izriet secinājums, ka viss, kas nācis pēc, arī ir apšaubāms. PSRS 1940. gada darbības pārkāpa vairākus starptautiskos līgumus: Tautu Savienības statūtus, Briāna un Keloga paktu un divpusējo Latvijas un PSRS neuzbrukšanas līgumu. Latvijas okupācijas prettiesiskumu atzīst starptautiskās tiesības un vēstures zinātne ārpus Krievijas.
2. Latvija 1991. gadā neatkarību ieguva no jauna, nevis atjaunoja
Šis vēstījums apgalvo, ka Latvija ir jauna valsts, kas radīta pēc PSRS sabrukuma. No tā izriet, ka pilsonības iekārta, Satversme un visas pēc 1991. gada rīkotās vēlēšanas balstās uz apšaubāmu pamatu. Latvija balstās uz valsts nepārtrauktības doktrīnu, ko nostiprina gan 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācija, gan 1991. gada konstitucionālais likums. Šo doktrīnu atzīst starptautiskās tiesības un vairāk nekā 50 valstis.
3. Latvija glorificē nacistus
Visbiežāk parādās saistībā ar 16. martu. Kremļa mediji to izmanto, lai ārvalstu auditorijai radītu priekšstatu, ka Latvija nepieder Rietumu demokrātiskajai kopienai, un vietējā sabiedrībā izraisītu šķelšanos pirms vēlēšanām. Latvijas Krimināllikums aizliedz gan nacistisko, gan padomju totalitāro simbolu izmantošanu publiskos pasākumos. Valsts politiskajā līmenī 16. marta pasākumus neatbalsta.
4. Latvija ir neizdevusies valsts ar brūkošu saimniecību
Valsts, kas nespēj nodrošināt savus iedzīvotājus, zaudē uzticamību. Pasaules Bankas uzņēmējdarbības vides reitingā Latvija ieņem 19. vietu no 190 valstīm. Pasaules Ekonomikas foruma konkurētspējas sarakstā tā ir 41. vietā. Krievija abos sarakstos atrodas zemāk.
5. Latvija vienmēr dzīvo uz citu rēķina
Vēlēšanu vidē šis vēstījums sēj vienaldzību: ja valsts tā vai tā dzīvo uz svešiem līdzekļiem, balsojums neko nemaina. Visu PSRS okupācijas periodu Latvija bija Padomju Savienībai finanšu devēja. No 1946. līdz 1990. gadam aptuveni trešdaļa Latvijā gūto ieņēmumu tika novirzīta ārpus Latvijas robežām. ES kohēzijas finansējumu Latvija saņem kā daļēju atlīdzību par šo atpalicību.
6. Latvijā krievus diskriminē
Vēstījums par “rusofobiju” tiek rosināts pirms vēlēšanām, lai krievvalodīgo vēlētāju vidū radītu sajūtu, ka valsts viņus uzskata par ienaidniekiem. Visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no tautības Satversme un Latvijas starptautiskās saistības garantē cilvēktiesības. Krievvalodīgajiem iedzīvotājiem kā mazākumtautībai ir piemērojama arī Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību.
7. Latvijā valda politiskā cenzūra
Parādās vēlēšanu kampaņu laikā, kad jautājums par vārda brīvību ir īpaši jūtīgs. Latvijas Satversme aizliedz cenzūru. Demokrātijas novērotāju organizācija “Freedom House” 2024. gadā Latviju iekļāva nostiprinātu demokrātiju sarakstā ar vērtējumu 80 no 100. Neviena starptautiska organizācija nav vērsusies pret Latviju par preses brīvības pārkāpumiem.
8. Valdība un korporācijas sadarbojas, lai kontrolētu sabiedrību
Šis vēstījums, kas Covid-19 laikā guva plašu izplatību, apgalvo, ka Latvijas valdība kopā ar starptautiskiem uzņēmumiem apzināti iebiedē iedzīvotājus, lai pieradinātu tos pie varas patvaļas. Latvijas valsts un ārvalstu uzņēmumu atbildība ir nodalīta starptautiskajās tiesībās. Pret Latviju nevienā starptautiskā tiesā nav izskatīta neviena prasība par šādu sadarbību.
9. Latvija ir ASV “vasaļvalsts”
Ja vēlētāji tic, ka Latvijas valdība neaizstāv savas valsts intereses, balsošana zaudē jēgu. Latvija piedalās NATO un ES lēmumu pieņemšanā kā pilntiesīga dalībvalsts. Alianses lēmumus pieņem vienprātīgi, un mazas valstis šajā iekārtā nav balsstiesīgas tāpēc, ka tā noteikts līgumos.
10. NATO apdraud Latvijas neatkarību un sabiedrības vērtības
Pirms vēlēšanām parādās kā rīks pret Rietumu sadarbību atbalstošām partijām, apvienojot divus apgalvojumus: ka NATO ir uzbrūkoša savienība un ka ES grauj ģimeni un tautas pašapziņu. NATO ir aizsardzības savienība ar kolektīvās drošības pamatu, kuras dalībnieki lēmumus pieņem vienprātīgi. NATO militārā klātbūtne Baltijas valstīs pastiprinājās pēc 2022. gada, atbildot uz Krievijas pilna apjoma iebrukumu Ukrainā.
Šie vēstījumi nedarbojas katrs atsevišķi. To mērķis nav pārliecināt, ka kāds konkrēts kandidāts ir labāks vai sliktāks. Tie liek šaubīties par pašu iekārtu: vai valsts ir tiesiska, vai iestādes kalpo cilvēkiem, vai balsojums kaut ko maina. Dezinformācijas atpazīšana ir pirmais solis, lai uz to nereagētu tā, kā tās izplatītāji cer.
