Latvijas Republikas 15. Saeimas vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī. Valsts drošības dienesta (VDD) 2025. gada pārskatā pieminētas trīs politiskās partijas, kuru darbība atbilst Krievijas stratēģiskajiem mērķiem, tur arī aprakstīta Krievijas informatīvās ietekmes kampaņa, kas vēlēšanu periodā varētu pastiprināties, kā arī balsu pirkšanas gadījumi, kurus dienests izmeklēja pašvaldību vēlēšanās 2025. gadā. Tie nav atsevišķi incidenti.
Ko VDD prognozē 2026. gadā
Dienests 2025. gada publiskajā pārskatā[i] raksta viennozīmīgi: uz krievu valodā runājošo elektorātu orientētās politiskās partijas savu komunikāciju pirms Saeimas vēlēšanām nemainīs. Tās ir ieinteresētas krievu valodā runājošo nošķirtībā no pārējās sabiedrības, jo tas palielina šo partiju izredzes iegūt vairāk deputātu vietu parlamentā.
Savukārt 2024. gada pārskatā VDD šo mehānismu aprakstīja šādi: šīm partijām ir izdevīgi, ka noteikta sabiedrības daļa paliek aizvainota un nošķirta. Tas uzlabo šo partiju vēlēšanu izredzes. Pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024. gadā tieši tā arī notika. Pirms pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā tas atkārtojās. VDD prognozē, ka 3. oktobrī sagaidāms līdzīgs rezultāts.
Krievija gatavojas šīs vēlēšanu sezonas izmantošanai savās interesēs. VDD prognozē, ka Krievijas informatīvās ietekmes aktivitātes pret Latviju 2026. gadā saglabāsies augstā līmenī ar tendenci pieaugt. Krievija Latvijas virzienā darbojas agresīvāk tieši tajos brīžos, kad starptautiskajā politikā Latvijai veicas labāk. VDD šo saikni dokumentē kā stabilu modeli.
Partijas, kuru darbību VDD apraksta
Saistībā ar darbībām, kas atbilst Krievijas stratēģiskajiem mērķiem, VDD pārskatā parādās trīs partijas.
“Stabilitātei!” gadā pirms Saeimas vēlēšanām saņēma Latvijas Ģenerālprokuratūras brīdinājumu par nacionālā naida izraisīšanu un atbalstu Krievijai propagandas izplatīšanas ziņā. VDD pret partijas vadītāju Alekseju Rosļikovu sāka kriminālprocesu par izteikumiem Saeimas sēdē krievu valodā un nepieklājīgu žestu demonstrēšanu, vēlāk lūdzot prokuratūru sākt kriminālvajāšanu par naida izraisīšanu starp latviešiem un krieviem. Partijas retorika par sadarbību ar Baltkrieviju un Krieviju guva atsaucību Krievijas informatīvajā vidē, ko VDD vērtē kā drošu signālu vēstījumu izcelsmei.
“Suverēnā vara” priekšvēlēšanu debatēs nespēja nosodīt Krievijas agresiju. VDD vērtē, ka šāda izvairīšanās nav neuzmanība, bet apzināts lēmums nesabojāt attiecības ar Krieviju atbalstošo vēlētāju daļu.
Latvijas Krievu savienība – pēc kriminālprocesa sākšanas pret partijas vadītāju Tatjanu Ždanoku par palīdzību Krievijai pret Latviju vērstā darbībā partijas kapacitāte samazinājās. Tomēr partijas biedri turpināja starptautiskām institūcijām sūtīt sagrozītu informāciju par krievu valodā runājošo slikto situāciju Latvijā. Pašvaldību vēlēšanās 2025. gadā Latvijas Krievu savienība un “Suverēnā vara” kandidēja kopā.
Dezinformācija vēlēšanu laikā
VDD dati par 2025. gadu rāda modeli, kas, visticamāk, atkārtosies: verbālās agresijas līmenis sociālajos medijos bija divreiz augstāks nekā 2024. gadā. Dienests saista šo kāpumu ar konkrētiem notikumiem, tostarp Rosļikova izteikumiem Saeimas sēdē 2025. gada jūnijā. Vēlēšanu laiks rada apstākļus, kad šādi notikumi un ārvalstu ģeopolitikas pavērsieni var notikt vienlaikus, un prokremliskais komentētāju tīkls izmanto abus.
VDD 2025. gadā identificēja aptuveni 500 unikālu lietotāju, kas sociālajos medijos izplatīja agresīva rakstura vēstījumus. Ar daļu no tiem veica preventīvas pārrunas. Pret vairākiem sāka kriminālprocesus. Dienests prognozē, ka Latvijas Saeimas vēlēšanu gadā Krievija arvien vairāk izmantos mākslīgā intelekta rīkus satura apjoma palielināšanai.
Par pašvaldību vēlēšanām kā priekšvēstnesi
2025. gada pašvaldību vēlēšanas un ar tām saistītie notikumi deva reālus datus par balsu pirkšanu Latvijā. VDD ciešā sadarbībā ar Valsts policiju sāka sešus kriminālprocesus aizdomās, ka vēlētājiem piedāvāta nauda apmaiņā pret balsojumu. Četras lietas nonāca prokuratūrā ar lūgumu sākt kriminālvajāšanu pret astoņiem cilvēkiem.
Tomēr VDD secinājums ir, ka vēlēšanu rezultātus tas neietekmēja. Taču dienests pievērsās izmeklēšanai ar pastiprinātu uzmanību: jebkurš mēģinājums tika vērtēts neatkarīgi no nopirkto balsu apjoma un summām. Pašvaldību vēlēšanās ir vairāk kandidātu un mazāk centralizētas struktūras nekā Saeimas vēlēšanās. Saeimas vēlēšanās likmes ir augstākas, jo notiek cīņa par iekļūšanu nacionālajā parlamentā, tai pat laikā uzmanība vēlēšanu procesa gaitā no rīkošanā iesaistīto institūciju puses būs lielāka. Līdz ar to VDD šo vērtē kā augstāka riska vidi manipulācijām.
[i] VDD publicē ikgadējo pārskatu par identificētajiem apdraudējumiem un īstenoto pretdarbību — Valsts drošības dienests



