Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, kas notiks 2026. gada 3. oktobrī, aizvien biežāk tiek pieminēti riski, kas saistīti ar iespējamu Krievijas vēlmi ietekmēt vēlēšanu rezultātus Latvijā. Kamēr valsts pārvalde un politiķi stāsta, ka gatavība stāties pretī Kremļa organizētām aktivitātēm tiek stiprināta un jautājums tiek uztverts atbildīgi un nopietni, joprojām ir daudz nezināmu un potenciāli mainīgu faktoru, kas prognozes par to, vai vēlēšanas kāds mēģinās ietekmēt, un kāds varētu būt šīs ietekmes apjoms, padara neskaidras.
Tehniskās iespējas ietekmēt vēlēšanas ir pieejamākas
28. janvārī valdības namā norisinājās nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde, kurā skatījumu par Latvijas 2026. gada informācijas telpas izaicinājumiem sniedza NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Viņš drīzumā sola publicēt divus pētījumus, kas saistīti ar vēlēšanām un sociālo mediju ietekmes iespējām, tostarp Krievijas kā galvenā aizdomās turamā spēlētāja mēģinājumiem ietekmēt Latvijas informācijas vidi. Pētījumi būs pieejami šeit.
Pēc J. Sārta teiktā, iejaukšanās vēlēšanās kā Krievijas informācijas operācijas veids, ir zināms no 2015., 2016. gada un kopš tā laika Latvija vienmēr ir rēķinājusies ar šādu iespēju, tomēr līdz šim viņš bijis skeptisks, jo, lai iejauktos Latvijas vēlēšanās ir jāiegulda diezgan nopietni resursi, bet efekts, skatoties no Krievijas puses, ir salīdzinoši mazs, jo auditorija ir mazskaitlīga Tāpēc tai interesantāk un loģiskāk ir mēģināt ietekmēt vēlēšanas ASV, Francijā vai Vācijā.
Tomēr šogad Sārts kļuvis piesardzīgāks, jo ietekmes kampaņas informācijas vidē aizvien vairāk tiek realizētas ar mākslīgā intelekta palīdzību.
- Agrāk ietekmes operācijām bija amatniecības raksturs, kur bija nepieciešamas cilvēka prasmes realizēt šīs kampaņas;
- Šobrīd novērojama industrializācija, kā rezultātā cena, lai iejauktos, ir samazinājusies, kas var radīt apstākļus, lai mēģinātu iejaukšanos realizēt.
Mākslīgais intelekts
Mākslīgā intelekta izmantošana Latvijas vēlēšanu ietekmēšanā nav izslēgta un nereti tika piesaukta saistībā ar 2025. gada pašvaldību vēlēšanām. Kādā veidā un apjomā tas varētu tikt izmantots saistībā ar rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, šobrīd ir grūti prognozēt. Jānis Sārts uzsver tendences, ar ko ir jārēķinās:
- Arvien lielāks segments digitālajā saturā, ko mēs redzam, nav cilvēka radīts. Pēc atsevišķiem novērtējumiem 25% no šī brīža interneta satura ir sintētisks.
- Ja kādreiz digitālos robotus bija vienkārši pazīt, jo tie komunikācijā nebija ļoti attīstīti, šobrīd tas ir mainījies. Līdzšinējie X boti un Facebook boti sāk uzvesties, runāt un uzturēt sarunas kā cilvēki. Tostarp šie roboti mēģina iefiltrēties dažādās sarunu grupās, kļūst aktīvi debatētāji un mēģina pārņemt sarunas dinamiku. Pēc līdzšinējām metodoloģijām bieži vien ir ārkārtīgi grūti noteikt, vai tas ir cilvēks, vai robots.
- Dziļviltojumi (ar mākslīgā intelekta palīdzību amatpersonām vai kandidātiem piedēvē saturu, ko viņi nav teikuši). Fakts, ka kaut kas ir dziļviltojums, nav tik būtisks, cik tas, kādu efektu tas rada.
- Datu indēšana. To izmanto gan Krievija, gan lielās dažādas mārketinga kompānijas, kas mēģina ietekmēt, kā cilvēku visbiežāk izmantotie mākslīgā intelekta modeļi atbild uz konkrētiem jautājumiem. Tas tiek panākts, radot lielu skaitu dažādu šķietami leģitīmu ziņu avotu, blogu, kas arī ir mākslīgā intelekta radīti un darbojas sinhroni, lai MI modeļi domā, ka tas ir autoritatīvs avots.
- Valoda. Kādreiz bija ļoti dārgi masīvu avotu apjomu radīt latviešu valodā, kas šobrīd ir tik pat viegli kā angļu vai spāņu valodā.
Prezidenta vēlēšanas Rumānijā – rokasgrāmata, kā nedarīt
Plašu rezonansi starptautiskā līmenī nesen izpelnījās Rumānijas prezidenta amata kandidātu sacīkste, kas teju rezultējās ar prokrieviska kandidāta nonākšanu valsts galvas krēslā. Pēc drošības iestāžu ziņotā par Krievijas centieniem ietekmēt vēlēšanas Konstitucionālā tiesa balsojuma pirmo kārtu atcēla.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts atgādina, ka kandidātam, kurš bija politiski ļoti tuvs Krievijas nostājai, trīs nedēļas pirms vēlēšanām bijis vien 2% vēlētāju atbalsts, bet tad parādījās masīva kampaņa TikTok:
“Rumānija laicīgi nenoteica, ka šī manipulācija notiek, un viņiem nebija laicīgas reakcijas uz to, kādā veidā tas notiek. Un tikai pēc tam, kad vēlēšanu pirmā kārta bija beigusies un rezultāti, kas šokēja, nu, teiksim, ļoti lielu daļu Eiropas, bija publiskoti, tad sākās procesi par to, ka bija iejaukšanās. Un tas ir tas fundamentālais, ko mēs nekādā gadījumā nedrīkstam pieļaut. Mūsu sistēmām, kas skatās, un ne tikai pārvaldes sistēmām, dienestiem, bet arī sabiedrībai jābūt pietiekami aktīvai un jāredz reālā laikā un jārīkojas reālā laikā.”
Ar ko jārēķinās Latvijai?
No Jāņa Sārta teiktā izriet, ka Latvijas priekšrocība ir, ka mēs esam salīdzinoši neliela sabiedrība un valsts, un ir vieglāk saturu pārbaudīt. Tomēr ņemot vērā, ka mākslīgā intelekta modeļi var pārliecināt cilvēku par rīcības izmaiņām, ir jāmeklē veidi, kā tehnoloģiski atbildēt.
Mākslīgā intelekta tehnoloģijas turpina attīstīties un šobrīd ir grūti prognozēt, kādas tās būs rudenī. Turklāt vairs nevar paļauties uz kritisko domāšanu, jo arī cilvēki, kam šī spēja ir spēcīga, ir manipulējami. Kritiskā domāšana var nebūt visaptveroša. Cilvēks var būt spēcīgs kritiskajā domāšanā kādā vienā sev labi zināmā nozarē, bet ne tik spēcīgs citā.
Sārts uzsver – jo vairāk valsts un institūcijas sagatavojas tam, ka vēlēšanas var tikt ietekmētas, jo mazāk efektīvas šīs iejaukšanās ir. Gadījumos, kur tās notikušas un bijušas efektīvas, valstīs bijusi neliela sagatavotība.
Latvijai jārēķinās ar to, ka informatīvajā vidē, kur pēdējos 3-4 gadus esam Krievijas ietekmi mazinājuši, zināmos apstākļos Saeimas vēlēšanu kontekstā mēs varētu ieraudzīt masīvas kampaņas.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktora Jāņa Sārta ziņojumu var noskatīties šeit.
Lasīt rakstu
