Mūsdienās ārvalstu mediju telpā var atrast dažādas ziņas par Latviju, kas ne vienmēr ir precīzas vai objektīvas. Pēdējo gadu laikā ārvalstu mediji un žurnālisti ir sevišķi ieinteresēti veidot saturu par Latvijas mazākumtautībām un citu valstu pilsoņiem Latvijā. Ne vienmēr par spīti it kā labajai mediju reputācijai to veidotie raksti vai sižeti ir faktiem un datiem atbilstoši, to pierāda arī septembrī publicētais “ARTE” sižets vairākās lielajās Eiropas valodās (angļu, franču, vācu, spāņu) par Latviju.
Jau 2018. gadā Vācijas un Francijas apvienotais kanāls “ARTE” publicēja filmu par Latvijas krievu minoritāti “Kultūru cīņa Latvijā”, kurā atspoguļoja nepatiesus apgalvojumus par krievu minoritāti, apgalvojot, ka sabiedriskās vietās Latvijā it kā nedrīkstot runāt krievu valodā. Toreiz pie medija vērsās Latvijas vēstniecība Vācijā, tostarp oficiālā vēstulē uzskaitot iebildumus. Taču līdzīgi incidenti bijuši arī nesenāk, tostarp 2023. gadā ziņu medijs Reuters publicēja vienpusēju sižetu par Imigrācijas likuma grozījumiem un to ieviešanu, noklusējot daļu patiesības. Ar tendenciozām publikācijām 2023. gadā ir izcēlies arī “New York Times” (ASV), bet 2024. gada martā “Der Spiegel” (Vācija).
Šī gada septembrī “ARTE” publicēja dokumentālu sižetu par sabiedrību Latvijā un Imigrācijas likuma grozījumiem, kuru ieviešanas laikā Krievijas Federācijas pilsoņiem Latvijā jākārto latviešu valodas zināšanu pārbaude vismaz A2 līmenī kā priekšnoteikums, lai atjaunotu uzturēšanās atļaujas Latvijā. Gan pašā sižetā dažādās tā valodu versijās, gan sociālo mediju ierakstos saistībā ar sižeta tālāku reklamēšanu konstatētas 4 būtiskas nepilnības, kas neatbilst labai mediju praksei un ētikas normām, tostarp: 1) izmantots tendenciozs virsraksts, 2) izmantoti faktiem neatbilstoša statistika un tās interpretācija, 3) noklusēti būtiski fakti un detaļas, veidojot vienpusēju skatījumu, 4) izmantoti tendenciozi un neprecīzi apgalvojumi.
1. Tendenciozais virsraksts
“ARTE” ir Vācijas un Francijas finansēts medijs un savu saturu publicē vairākās valodās. Piemēram, filma, kas publicēta šī gada septembrī, iznākusi gan franču valodā, gan vācu valodā, gan spāņu valodā, gan ar angļu subtitriem. Lai arī filmas saturs ir vienāds visās valodās, atšķiras video apraksti. Piemēram, video rullītim franču valodas versijā aprakstā ir detalizēts apraksts katram no trim filmā intervētajiem cilvēkiem. Tikmēr angļu valodas versijā vien minēts, ka Latvijā viena trešdaļa iedzīvotāju ir krievi. Šāds apraksts neatbilst faktiem un statistikai, kamēr par saturu atbildīgajiem redaktoriem vien zināmu iemeslu dēļ dažādās valodās runājošām auditorijām tiek veidoti atšķirīgi vēstījumi, ko viegli var pārprast.
2. Fakti un skaitļi
“ARTE” vairākkārt filmā atsaucas, ka Latvijā vienu trešdaļu sabiedrības veido krievvalodīgie (franču valodā – “russophones”, angļu valodā – “russian-speakers”.) Šis termins nav precīzs, un netiek lietots korekti, jo Latvijā nepastāv šāds sabiedrības grupu dalījums. To būtu grūti vai teju neiespējami arī nomērīt, tādēļ sižetā izskanējušais apgalvojums, ka Latvijā mīt 600 000 “krievvalodīgo” jeb viena trešdaļas valsts iedzīvotāju, nav balstīts faktos.
Tā vietā korekti būtu norādīt, ka Latvijā dzīvo 62,6% latviešu un 37,4% cittautiešu, tostarp 23,4% krievu tautības iedzīvotāji (avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), 2024. gada septembris). Savukārt sižetā apskatītais gadījums par Imigrācijas likuma grozījumu ieviešanu neattiecas uz visiem Latvijas iedzīvotājiem un pat ne uz visiem cittautiešiem. Pēc būtības tas attiecas tikai uz 29 994 Krievijas Federācijas pilsoņiem, jeb aptuveni 1,9% no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita (avots: PMLP).
3. Noklusētas būtiskas detaļas
“ARTE” sižetā viena no galvenajām varonēm ir Tamāra, kāda Krievijas Federācijas pilsone, ar uzturēšanās atļauju Latvijā. Viņai esot jānokārto valsts valodas pārbaude, taču iepriekš tests nav nokārtots. Filmā gan nav precizēts, ka latviešu valodas tests Krievijas Federācijas pilsoņiem ir jānokārto tikai vismaz minimālā A2 līmenī. Tāpat filmā nav norādīts, ka testu var kārtot vairākkārt. Tādējādi auditorijai var tikt radīts viltus priekšstats, ka prasītais valodas līmenis ir daudz augstāks, turklāt ir tikai viena iespēja testu nokārtot, lai saglabātu pamatu palikt Latvijā. Tas, protams, neatbilst patiesībai.
4. Neprecīzi un tendenciozi apgalvojumi
Sižetā angļu valodā tiek lietota atsauce uz “Ukrainas konfliktu”, kas rada auditorijām maldinošu iespaidu par karu Ukrainā, Šāda jēdziena lietojums noveļ atbildību par karadarbību uz Ukrainu vai rada priekšstatu, ka tas ir it kā iekšējs konflikts Ukrainā, tādējādi pavairojot arī Kremļa dezinformācijas naratīvus plašākās rietumu auditorijās. Korekti būtu lietot terminus, kas skaidri norāda uz to, ka Ukrainā norisinās karadarbība (karš) un ka par kara sākšanu un šobrīd turpināšanu ir atbildīga agresorvalsts Krievija. “Melns uz balta” projekta veidotāji piedāvā lietot jēdzienus “Krievijas pilna apmēra agresijas karš pret Ukrainu” (Russia’s full scale war aof aggression against Ukraine – angļu val.) vai īsāko versiju “Krievijas karš Ukrainā” (Russia’s war against Ukraine – angļu val.)
Sižetā bez faktos balstīta pamatojuma izmantots teikums, ka Latvija ar Imigrācijas likuma grozījumiem dala cilvēkus “labajos” un “sliktajos” krievos. Šim apgalvojumam netiek lietotas atsauces vai pamatojums, nav norādīts, ka tas ir, iespējams, filmas veidotāju viedoklis. Jānorāda, ka tā nav Latvijas valdības oficiāla pozīcija, nav atrodams neviens tiesību akts un nevienas atbildīgās amatpersonas izteikums vai citāts, kas ļautu izdarīt šādu vispārinošu secinājumu par Latviju. Šo apgalvojumu var uzskatīt par tendenciozu un faktiem neatbilstošu.
Latvijā tiek stingri respektētas mediju un vārda brīvības. Pēdējos gados tas novērtēts arī Pasaules preses brīvības indeksā, kurā starp 180 valstīm Latvija ir piedzīvojusi pastāvīgu kāpumu, ieņemot 22. vietu 2022. gadā, 16. vietu 2023. gadā un 12. vietu pasaulē šogad. Vienlaikus laikā, kad pret Latviju kā NATO un Eiropas Savienības ārējo robežvalsti tiek pastāvīgi īstenots informatīvais karš no Krievijas un Baltkrievijas puses, ir būtiski sekot līdzi, lai autoritāru režīmu izplatītie naidīgie vēstījumi un dezinformācija par Latviju brīvi neizplatītos arī Rietumu mediju un informatīvajā telpā. Skaļi tendenciozi apgalvojumi, iespējams, garantēs daudz klikšķu un sabiedrības sensāciju, tomēr neprecīzi atspoguļota informācija vai vienpusēja informācijas analīze var arī negatīvi ietekmēt sabiedrības uzticēšanos medijiem un noturību pret dezinformāciju, kā arī radīt labvēlīgu augsni, kurā tālāk attīstīties Kremļa propagandai.
Aicinām mediju pārstāvjus, kas saskaras ar izaicinājumiem atrast informāciju vai piekļuvi atbildīgo institūciju pārstāvju komentāriem par rakstā apskatītajiem vai citiem jautājumiem, sazināties ar Valsts kancelejas stratēģiskās komunikācijas plānotājiem (skkd@mk.gov.lv).
Lasīt rakstu
