10. septembrī medijus pārpludināja ziņas par 19, visticamāk, Krievijas dronu ielidošanu Polijas gaisa telpā, uz ko reaģējot debesīs tika pacelti NATO iznīcinātāji un vairāki bezpilota lidaparāti notriekti. Sociālajos medijos drīz vien parādījās fotogrāfijas, kurās redzamas drona atlūzu sabojātas mājas un “nelūgtie viesi”, kas piezemējušies uz kūts jumta un kartupeļu laukā 300 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.
Tā kā droni Polijas teritorijā ielidoja laikā, kad Krievija veica kārtējo masveida uzbrukumu Ukrainai, rietumu sabiedrībā pārsvarā nebija šaubu, ka dronus, kas pārkāpuši Polijas gaisa telpu, palaiduši krievi. Par to, vai tas darīts apzināti vai lidaparāti Polijā ieklīduši nejauši, ekspertu domas gan dalās. Netiek izslēgts, ka notikušais, iespējams, bijusi daļa no “Zapad” mācībām.
Kremlis notikušo komentē skopi – apzinātu uzbrukumu noliedz un uzsver, ka nav nekādu pierādījumu, ka droni ir Krievijas izcelsmes. Vienlaikus Krievija sev ierastā stilā devusi mājienus, ka lidaparātus Polijas virzienā palaiduši ukraiņi.
Šīs teorijas izplatīšanu kā apzinātu soli – speciālu psiholoģisko operāciju (PSYOPS) – vērtē Polijas sociālo mediju pētnieki.
Krievijas PSYOPS?
Savas atbildības noraidīšana un vainas novelšana uz citiem ir tipiska Kremļa reakcija, ko tā karā pret Ukrainu izmanto regulāri. Šāda taktika ir ikdiena mērķauditorijai Krievijas iekšienē, tomēr nereti tā tiek izmantota arī, lai ietekmētu viedokli rietumos.
Arī šoreiz – saistībā ar dronu ielidošanu Polijā – Krievija cenšas panākt, lai notikušajā tiktu vainota nevis Maskava, bet gan Kijiva.


Polijas nevalstiskā organizācija “Res Futura” tikai dažas stundas pēc dronu uzbrukuma publicēja ziņojumu, kurā norādīts, ka lielajam interneta komentāru skaitam, kuros Polijas gaisa telpas pārkāpšanā tiek vainota tieši Ukraina nevis Krievija, iemesls ir Maskavas atbalstīta psiholoģiskā operācija – kopumā fiksēti vairāk nekā 12 tūkstoši šādu komentāru.
Ziņojumā teikts, ka Krievijas dronu uzbrukums Polijas teritorijai nekavējoties tika izmantots organizētai informatīvai psiholoģiskai kampaņai. Polijas sociālo mediju satura analīze liek domāt par lielu daudzumu atkārtotu naratīvu, kas raksturīgs koordinētām darbībām, nevis spontānai cilvēku reakcijai.
To mērķis – radīt naratīvu haosu un graut uzticību valsts institūcijām un starptautiskajām aliansēm un raidīt pretrunīgus vēstījumus, kas šķeļ sabiedrisko domu un vājina valsts informatīvo noturību.
Vainas novelšana uz citu
Polijas medijā TVP World publicētā rakstā norādīts, ka analītiķi pārbaudīja kopumā 179 tūkstošus ierakstu un komentāru Facebook, X, YouTube, Instagram un TikTok, kuru kopējā sasniegtā auditorija ir aptuveni 118 miljoni lietotāju.
Ziņojumā teikts, ka daudzi ar incidentu saistīti naratīvi atspoguļo tēmas, kas atbilst Maskavas stratēģiskajam mērķim – graut uzticību Ukrainai, NATO un Polijas valdībai.
Jautājums par to, kurš atbildīgs par dronu iebrukumu Polijā, tika apspriests 32 tūkstošos komentāru, no kuriem 12 tūkstošos jeb 38 % vainota Ukraina – tās provokācija, lai Poliju un NATO ievilktu tiešā konfliktā ar Krieviju. Turklāt tieši antiukraiņu komentāri sociālajos medijos bijuši visagresīvākie. Salīdzinājumam, Krieviju dronu uzbrukumā Polijai vainoja 34 % komentāru.
Ziņojumā identificēti kopumā pieci dominējošie naratīvi:
“Tā ir Ukrainas provokācija” – 32%
“Krievija pārbauda” – 28%
“Polijas valdība ir nekompetenta” – 18%
“Tā ir plašsaziņas līdzekļu propaganda” – 12%
“NATO mūs [Poliju] neaizstāvētu” – 10%
Jāpiebilst, ka pretrunīgi vēstījumi par Krievijas dronu ielidošanu Polijas gaisa telpā novērojami arī Latvijas krievu auditorijai mērķētajos sociālo mediju kontos, jo īpaši Telegram. Par to, ka droni, kas ielidoja Polijā neesot krievu, bet gan ukraiņu, tostarp vēstīja konti Злой Прибалт un Латвийская кочка, kā arī komentētāji Delfi pie rakstiem, kuros vēstīts par Polijas notikumiem.