Pasaulē, jo īpaši rietumu medijos, Moldovas vārds pēdējā laikā daudz izskanējis saistībā ar valsts atrašanos krustcelēs – savu nākotni saistīt ar Eiropu vai Krieviju, par ko ideoloģiskā cīņa notiek jau desmitgades. Moldovas prezidente ir proeiropeiski noskaņotā Maija Sandu, kas amata pienākumus pilda otro termiņu, un viņas veidotā “Rīcības un solidaritātes partija” pie varas ir kopš 2021. gada, kad pārliecinoši uzvarēja parlamenta vēlēšanās. Arī šogad 28. septembrī notikušajās vēlēšanās šis politiskais spēks ieguva līdzīgu atbalstu – vairāk nekā 50% vēlētāju balsu. Savukārt “Patriotiskais bloks”, kas apvienoja četras partijas, ieguva vien 24%. Tādējādi vēlēšanu rezultāti skaidri parāda, ka Moldova ir izvēlējusies Eiropas virzienu, savukārt Kremlim šis ir kārtējais zaudējums un milzīgu līdzekļu izmešana vējā.
Kā Kremlis centās ietekmēt vēlēšanas Modovā?
Gatavojoties vēlēšanām, prokremliskie spēki ieguldīja lielus resursus, lai Moldovas iedzīvotājus pārliecinātu izvēlēties Maskavas piedāvāto ceļa karti un lietā lika plašu prokrievisku naratīvu arsenālu, kas fiksēts un aprakstīts arī Digital Forensic Research Lab (DFRLab), Alliance4Europe, Debunk.org pētījumā.
Dažas no vēlēšanu ietekmēšanas taktikām
Pētījuma autori norāda, ka Moldovas vēlēšanu ietekmēšanā Kremlis izmantojis dažādus kanālus – gan Kremļa kontrolētos Krievijas plašsaziņas līdzekļus, gan sociālos medijus, arī citu valstu (Rumānijas, Baltkrievijas, Gruzijas) mediju resursus. Taktiskā ziņā liels uzsvars likts uz moderno tehnoloģiju iespējām:
- Telegram tērzēšanas roboti (čatboti) – ar to palīdzību tika vervēti cilvēki, kas apmaiņā pret finansiāliem stimuliem izplatīja pret ES vērstu retoriku. Šāda sistēma tika izmantota pirms 2024. gada ES referenduma;
- personalizēti slavenību video – platformā Cameo prokrieviskie aktīvisti iegādājās ASV slavenību uzfilmētus materiālus un rediģēja tos ar maldinošiem subtitriem krievu valodā, ko pēc tam izplatīja Telegram;
- operācija “Matrjoška” – mērķis izplatīt viltotus materiālus (rakstus, video un attēlus), kas atdarina starptautiski pazīstamu mediju identitāti, tādējādi šiem meliem tiek piešķirta uzticamība, jo cilvēki domā, ka publicētais ir patiesība. Šovasar šādi atdarināti vismaz 20 mediji, tostarp BBC. Materiāli izplatīti, izmantojot sociālos medijus.
Kremļa naratīvi Moldovai
- Pret ES vērsti naratīvi, cenšoties vājināt uzticamību blokam. Tajos apgalvots, ka ES līderi ir liekulīgi, korumpēti un cenšas iejaukties Moldovas iekšējos procesos. Tāpat tiek sludināts, ka Eiropas vērtības ir garīgā ziņā bankrotējušas un apdraud Moldovas identitāti.
- Rietumus kopumā kritizējoša retorika, apgalvojot, ka tie ir morāli un ideoloģiski pagrimuši, agresīvi, manipulatīvi, nedemokrātiski un vēlas kontrolēt Moldovu.
- Vēršoties pret rietumiem, uzsvērts, ka arī Krievija ir kļuvusi par to agresijas un dezinformācijas upuri, kā dēļ Maskava izprovocēta iebrukt Ukrainā.
- Pret Moldovas varu vērsta retorika, apgalvojot, ka valdība ir vāja, korumpēta un caurkritusi, savukārt Krievija aizsargā Moldovas identitāti, tradīcijas un vērtības.
- Krievijas ietekme Moldovā ir mīts un prokrieviskās Moldovas partijas nav saistītas ar Kremli, bet ir patiesas vietējās iniciatīvas.
Lielus resursus savu naratīvu izplatīšanā Kremlis pēdējos mēnešos tērējis tieši saturam sociālajos medijos (Telegram, TikTok, X, Youtube un Facebook). Pirms vēlēšanām aktivizējās simtiem sociālo mediju kontu, kuri izplatīja Kremļa naratīvus un arī maldinošas ziņas par ES un par labumiem no ciešākas sadarbības ar Krieviju.
Domnīca WatchDog.MD vēsta, ka Kremlis bija izveidojis tīklu no vairākiem tūkstošiem automātiski ģenerētu Facebook lapu nolūkā ietekmēt sabiedrības viedokli. 2025. gada maijā, jūnijā un jūlijā, izmantojot prokrievisko oligarhu Ilanu Šoru un citus prokremliskus aktīvistus, Krievija Meta platformās sponsorējusi pusotru tūkstoti reklāmu, kurās apspēlētas tēzes par vēlēšanu krāpšanu, sociālo genocīdu, zemes pārdošanu ārzemniekiem, suverenitātes zaudēšanu Eiropas nosacījumu dēļ, u.c.
Šī gada pirmajā pusē vērienīga kampaņa tika vērsta pret Moldovas prezidenti Maiju Sandu. Amerikāņu dezinformācijas pētnieki vasarā pamanīja koordinētu informācijas operāciju vairākās valodās, kura tika īstenota ar vairāk nekā 25 Telegram un X lietotāju kontiem un izmantota arī dopelganger infrastruktūra (Rietumu mediju kloni).
Dažas dienas pirms vēlēšanām Moldovas prezidente Maija Sandu paziņoja, ka ir gūti pierādījumi, ka Kremlis tērējis simtiem miljonu dolāru, lai nopirktu vairākus simtus tūkstošus balsu. Nauda novirzīta arī aģitatoriem, kuru uzdevums bijis radīt haosu un iebaidīt sabiedrību, to, vērtējot priekšvēlēšanu situāciju, pavēstīja Moldovas prezidente Maija Sandu. Priekšvēlēšanu nedēļā Moldovā aizturēti vairāk nekā 70 cilvēki par masu nekārtību gatavošanu, bet vēlēšanu komisija no dalības vēlēšanās izslēdza prokrievisko partiju “Moldovas sirds”, kas bija viena no četrām partijām Krievijai draudzīgajā Patriotiskajā vēlēšanu blokā.
Tāpat atklājies, ka vēlēšanu ietekmēšanā tikusi iesaistīta arī pareizticīgo baznīca – desmitiem garīdznieku no Maskavas saņēmuši bankas kartes, jo piekrituši izplatīt pret Eiropu vērstus vēstījumus.
Pēc vēlēšanām
Moldovas parlamenta vēlēšanu rezultāti ir pamatīgs trieciens Maskavai, jo tas ir kārtējais ietekmes sfēras zaudējums reģionā.
Tomēr no šīs neveiklās situācijas Kremļa propagandisti atraduši izeju, tradicionāli pie notikušā vainojot rietumus. Tiek izplatīti naratīvi, ka vēlēšanas nav bijušas demokrātiskas, ka demokrātijas jēdziens Moldovā ir ticis pārveidots, ka pēdējos gados oficiālā vara izmantojusi visus līdzekļus, lai nepieļautu opozīcijas nonākšanu pie varas – draudus, šantāžu, opozicionāru arestus. Krievijas kanālos norāda, ka vēlēšanu rezultātu izšķīrusi diaspora, ne Moldovā dzīvojošie iedzīvotāji, piemēram:
- Piedņestras iedzīvotāji neesot varējuši nobalsot, jo tur bijuši pieejami vien 10 000 biļeteni, bet robeža uz Moldovu balsošanas dienā slēgta un atvērtas tikai uz īsu brīdi;
- ES un Krievijā dzīvojot 300 – 500 tūkstoši moldāvu, bet Krievijā atvērti vien 2 iecirkņi Maskavā, savukārt Eiropas Savienībā – 250;
Lasīt rakstu
