Krievijas vēstniecība Rīgā allaž bijusi čakla Kremļa naratīvu pavairotāja – gan sociālajos medijos, gan sniedzot komentārus Kremļa propagandas kanālos.
Tomēr saistībā ar jaunāko “izraidīšanas temata” vilni vēstniecība, šķiet, izvēlējusies nomierinošu komunikāciju, sakot, ka runāt par Krievijas pilsoņu masveida izraidīšanu no Latvijas ir priekšlaicīgi. Lai gan vēstniecības oficiālajos kanālos šādu paziņojumu nav, vēstījums parādās vairākās publikācijās Krievijas ziņu portālos.




Publikācijās ir atsauce uz diplomātiskās misijas teikto portālam RIA NOVOSTI un ievietota saite uz to. Oriģinālajā rakstā uzsvērts, ka par tūlītēju Krievijas pilsoņu izraidīšanu ir pāragri runāt, norādot, ka Krievijas pilsoņiem, uz kuriem attiecas tā sauktie “otrā viļņa” imigrācijas likuma grozījumi un kuri to prasības nav izpildījuši (iegūt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu), nosūtīti paziņojumi par nepieciešamību atstāt valsti līdz 13. oktobrim. Tomēr saskaņā ar Latvijas likumdošanu, tas automātiski nenozīmējot tūlītēju izraidīšanu. Deportēt varot tikai 30 dienas pēc tam, kad robežsardze personīgi nogādājusi personai attiecīgu lēmumu (izbraukšanas rīkojumu), turklāt arī to vēl ir iespējams pārsūdzēt.
Tūlītēju “deportāciju” sākšanos noliegusi arī Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova, kura pavēstījusi, ka izraidāmie Krievijas pilsoņi var izmantot dažādus administratīvus un tiesas mehānismus savu tiesību aizstāvībai.
Kopējie Kremļa naratīvi par šo tematu saglabā arī iepriekš daudzkārt dzirdēto retoriku par nacismu, genocīdu, rusofobiju u.c.
Krievijas Federācijas Valsts dome pat vienbalsīgi atbalstīja paziņojumu, kurā stingri nosoda Latvijas īstenoto jaunāko diskriminācijas kārtu pret valstī pastāvīgi dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem. Paziņojuma tekstu savos sociālo mediju kanālos pavairoja arī Krievijas vēstniecība Rīgā.




Tikmēr Krievijas TV kanāli plaši tiražē cilvēkstāstus par “nabaga Krievijas pensionāriem”, kurus Latvija izmetusi no valsts. Pēdējās nedēļas laikā propagandas kanālos apspriesti vismaz divi jauni gadījumi. Krievijas auditorijai arī tiek piedāvāti aizvien jauni argumenti, kāpēc “izraidītajiem” dzīve Latvijā palikusi neciešama. Kā arguments nu tiek minēta arī nespēja samierināties ar padomju laika pieminekļu aizvākšanu, kā arī piesauktas alkas pēc savas vai vecāku dzimtenes.


Vienlaikus propagandisti uzsver, ka Krievija savus tautiešus gaida, un aicina cilvēkus negaidīt līdz viņus no Latvijas izmetīs. Par dokumentu sakārtošanu un mājokļa jautājumiem Krievijas puse parūpēšoties. Taču pēc PMLP datiem bijušie Latvijas piederīgie nesteidzas izmantot šo iespēju un savu nākotni redz Latvijā, nevis Krievijā.
Jāpiemin, ka Satversmes tiesa grozījumus Imigrācijas likumā, kas Krievijas pilsoņiem paredz stingrākas prasības uzturēšanās atļaujām, ir atzinusi par atbilstošiem Latvijas Republikas Satversmei.



