Pēc vairākiem incidentiem Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Somijā ceļā uz mērķiem Krievijas rietumos nomaldījušies un avarējuši vairāki ukraiņu bezpilota lidaparāti, kas Kremlim ar jaunu sparu ļāvis pievērsties draudēšanai, iebiedēšanai, nosodīšanai un dažādu propagandas stāstu izdomāšanai un tiražēšanai plašsaziņas līdzekļos.
Latvijas amatpersonu nepārprotamā komunikācija par to, ka “nebo neotkrivali”, Krievijas informatīvajā vidē nerezonē. Atsevišķos gadījumos Latvijas oficiālā pozīcija tikusi komentēta, norādot, ka gaisa telpas atvēršanas atzīšana nozīmētu oficiālu Rīgas iesaisti Krievijas un Ukrainas konfliktā.
Jau pēc pirmajiem ukraiņu dronu incidentiem Krievijā ar tiem saistīts arī Latvijas vārds. Tostarp runājot par pērn decembra beigās it kā notikušo Ukrainas drona uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Valdajā, izskanēja versija, ka droni palaisti no Malnavas Latvijā. Šā gada pirmajos mēnešos ziņas par ukraiņu uzbrukumiem Krievijas teritorijā pienāca aizvien biežāk. Jo īpaši sāpīgs krieviem bija uzbrukums Primorskas ostai Leņingradas apgabalā Krievijas ziemeļrietumos netālu no Somijas robežas. Publiski pieejamā informācija liecina, ka caur šo ostu Krievija eksportē naftu, tajā piestāj ēnu flotes kuģi un tai ir liela nozīme Krievijas cauruļvadu sistēmā. Tieši pēc uzbrukumiem Krievijas infrastruktūras objektiem Maskavas un Sanktpēterburgas tuvumā Krievijā parādījās interneta un sakaru problēmas, kas acīmredzot saistītas ar Kremļa centieniem apgrūtināt ukraiņu dronu aktivitātes.
Aprīļa sākumā Baltijas valstis pat saņēma oficiālu Krievijas amatpersonu brīdinājumu rēķināties ar sekām, ja Ukrainas droni turpinās lidināties Baltijas gaisa telpā.
16. aprīlī Krievijas informatīvajā vidē parādījās bijušā Krievijas aizsardzības ministra, tagad Drošības padomes sekretāra Sergeja Šoigu draudi – viņš paziņoja par Krievijas tiesībām aizsargāties no dronu uzbrukumiem. Divas dienas vēlāk ar apgalvojumu, ka Baltijas valstis būtu devušas atļauju izmantot savu gaisa telpu bezpilota lidaparātu uzbrukumiem Krievijas ziemeļos nāca klajā Krievijas Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Uz to reaģējot Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) izsauca Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvaroto lietvedi.
Pirms tam naratīvu par “Baltijas atvērtajām debesīm” izplatīja virkne citu Krievijā un starptautiski pazīstamas Kremlim lojālas sejas, arī Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, kurš izteicās, ka gadījumā, ja izrādīsies, ka NATO valstis palīdz Ukrainai veikt dronu triecienus Krievijas teritorijā, Maskava atbildēs ar to pašu. Viņš arī skaidroja, ka Krievija nerada draudus nevienai pasaules valstij, kas neplāno iznīcināt savus krievvalodīgos iedzīvotājus un neplāno graut Krievijas Federācijas drošību.
Savukārt Krievijas ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova paziņoja ka Maskava nosūtījusi “brīdinājumus” Baltijas valstīm: “Ja šo valstu režīmiem pietiks prāta, viņi ieklausīsies. Ja nē, viņiem būs jāsaskaras ar atbildi.”
Ukraiņiem turpinot uzbrukumus Krievijas infrastruktūras objektiem dziļi Krievijas iekšienē, Kremlis izmisīgi meklēja attaisnojumus savai nevarēšanai šo infrastruktūru nosargāt. Tomēr drīz vien tika atrasts vainīgais – Baltijas valstis. Šo stāstu ir viegli Krievijas auditorijai, jo tas ir tik pašsaprotams turpinājums gadiem ilgi piekoptajai rusofobijai, visa krieviskā iznīcināšanai un krievu sodīšanai, par ko ir stāstījuši Kremļa propagandas kanāli.
Ja pēc pirmajiem incidentiem (uzbrukuma Krievijas naftas eksporta ostai Ustjlugā Baltijas jūrā) krievu spekulācijās tostarp tika apgalvots, ka droni iespējams palaisti no Latvijas, Igaunijas vai Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem, tad vēlāk pēc dažu dienu ilgas “maldīšanās” parādījās jauns, noturīgs naratīvs – ka Baltija satvērusi savu gaisa telpu ukraiņu droniem. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pat paziņoja, ka gadījumā, ja apstiprināsies, ka Eiropas valstis nodrošina iespēju Ukrainas lidaparātiem veikt triecienus Krievijas teritorijā, Kremlis izdarīs atbilstošus secinājumus un pieņems mērus.
Kā vieni no pirmajiem ar naratīvu par “oficiālu gaisa telpas atvēršanu” izpaudās “Комсомольская Правда” un “Московский комсомолец”, pēc kā parādījās virsraksti arī citos lielajos ziņu portālos.
Aprīlī Krievijas kanālos turpina izskanēt skaļi saukļi, ka NATO ļauj izmantot savu gaisa telpu Ukrainas triecieniem pa Krieviju. Nereti tas tiek raksturots kā Baltijas valstu kļūšana par Ukrainas konflikta dalībniecēm vai pat kā oficiāls kara pieteikums. Krievijas propagandisti pauž pārliecību, ka ukraiņu droni NATO valstu gaisa telpā nav varējuši lidot bez alianses valstu ziņas. No viņiem izskan aicinājumi Maskavai dot atbildes triecienu, tostarp notriekt dronus Baltijas teritorijā. Pretējā gadījumā gaidāmas arī citas provokācijas, piemēram, ukraiņu diversanti, kas šķērso Krievijas robežu.
Kremļa naratīvu izplatīšanā piedalās arī prokrieviskie aktīvisti Telegram. Tostarp kanāli Šprotes trimdā, Baltijas antifašisti uz Baltkrieviju aizbēgušie influenceri, u.c.
Krievijas informatīvajā vidē novērotās aktivitātes attiecībā uz Latviju tiek vērtētas kā koordinēta informācijas operācija (Aizsardzības ministrijas paziņojums). Šajā gadījumā ir skaidri redzams, kā vēstījums no sociālajiem medijiem tika pārcelts uz tradicionālajām mediju platformām un to uzturēja galvenais režīma kodols — no Ārlietu ministrijas līdz Kremlim un drošības struktūrām.
Sagaidāms, ka Ukrainas kara dinamikai saglabājoties līdzšinējā apmērā temata aktualitāte Krievijas informācijas vidē saglabāsies.
Lasīt rakstu
