Lielākā daļa cilvēku, kas izplata dezinformāciju, to nedara apzināti. Rokasgrāmata pre dezinformāciju identificē trīs biežākos iemeslus: neuzmanība, ideoloģiskā pārliecība un dzīvošana “informācijas burbulī”, kurā cilvēks redz tikai viedokļus, kas sakrīt ar viņa paša uzskatiem. Katrs var kļūt par dezinformācijas izplatīšanas kanālu, to pat neapzinoties.

 

Apstājies, pirms dalies tālāk

Sociālie mediji izmanto emocijas. Sensacionāls saturs izplatās ātrāk nekā neitrāls, jo tas raisa reakciju. Rokasgrāmata iesaka: pirms dalīties ar saturu, atbildi uz šiem jautājumiem:

Kādu emocionālo reakciju šis saturs mēģina izraisīt un kāds tam varētu būt nolūks? Vai saturu veido fakti vai viedokļi? Vai izlasīji tikai virsrakstu vai visu rakstu? Vai avots ir pazīstams un uzticams? Vai ziņas attēls atbilst raksta saturam?

Rokasgrāmata iesaka izskaitīt vismaz līdz desmit, pirms sociālajos medijos dalies ar saturu vai nospied “patīk”.

 

Pārbaudi avotu

Maldinošas informācijas safabricēšana aizņem sekundes. Zinātniska raksta sagatavošana ar pārbaudītām metodēm var aizņemt gadus. Šī asimetrija izskaidro, kāpēc avota pārbaude ir svarīga.

Rokasgrāmatā esam ieteikuši atsaukties tikai uz medijiem ar labu reputāciju vai autoritatīvām zinātniskām publikācijām, ar kurām esi pats iepazinies. Ja esi eksperts savā jomā, dari to zināmu, gadījumos, kad komentē ārpus savas kompetences.

Nekopē un nepārpublicē, lai atspēkotu

Rokasgrāmatā brīdinām: daloties ar nepatiesu saturu, lai to atspēkotu, tu dod sociālo mediju algoritmiem signālu, ka ziņa ir vērtīga. Tā nonāk pie lielākas auditorijas. Tā vietā publicē ekrānšāviņu, pārklāj to ar uzrakstu “viltus ziņa” un pievieno atspēkojumu.

 

Rūpējies par sava konta drošību

Uzlauzti konti izplata dezinformāciju bez īpašnieka ziņas. Rokasgrāmata iesaka: lieto divpakāpju autentifikāciju visur, kur tas iespējams; izvēlies paroli, kas ir vismaz 12 simbolus gara un ko nelietosi citiem kontiem; pārbaudi, vai tavas paroles nav nopludinātas vietnē: haveibeenpwned.com.

 

Runā ar tuviniekiem

Rokasgrāmatā norādām, ka Latvijā cilvēki vairāk uzticas informācijai no tuviniekiem nekā no medijiem vai kampaņām. Ja tu pats zini, kā atpazīt manipulāciju, tu esi efektīvāks avots pret dezinformāciju nekā jebkurš reklāmas rullītis.