Latvija nav gaidījusi, kamēr draudi kļūs akūti. Kopš 2014. gada katram vēlēšanu periodam valsts ir pakāpeniski stiprinājusi savas spējas, un pirms 15. Saeimas vēlēšanām šī gatavošanās ir strukturētāka nekā jebkad iepriekš.
2026.gadā izveidota starpinstitucionāla koordinācijas grupa
2026. gada 28. janvārī Ministru kabinets ar Rīkojumu Nr. 33 izveidoja starpinstitucionālu sadarbības grupu, lai novērstu iespējamos drošības apdraudējumus demokrātiskai un godīgai Saeimas vēlēšanu norisei. Grupā strādā pārstāvji no Valsts kancelejas, Centrālās vēlēšanu komisijas, Valsts digitālās attīstības aģentūras, KNAB, Valsts policijas un PTAC.
Valsts kancelejas bijušais direktors Raivis Kronbergs to formulēja skaidri: “Valsts pārvalde pret šo risku izturas nopietni un stiprina gatavību draudus savlaicīgi identificēt un mazināt, tostarp pilnveidojot starpinstitucionālo sadarbību un iesaistot ekspertus.”
Grupa uzrauga riskus visos vēlēšanu posmos: no sarakstu iesniegšanas līdz priekšvēlēšanu aģitācijai un vēlēšanu norisei.
Drauda mērogs 2026. gadā
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, uzstājoties Memoranda padomes sēdē 2026. gada janvārī, brīdināja: “Ja līdz šim ietekmes operācijas bija savā veidā amatniecība, tad šobrīd mēs redzam industrializāciju.”
Sārts norādīja, ka mākslīgais intelekts arvien biežāk tiek izmantots gan satura masveida ģenerēšanai, gan tādu viltus profilu attīstīšanai, kas spēj uzvesties kā īsti cilvēki. Īpaši satraucoša tendence: šādu kontu iekļūšana mazās interešu kopienās un diskusiju grupās, kur tie var pārņemt sarunu dinamiku un virzīt diskusijas sev vēlamā virzienā.
VDD 2025. gada pārskats šo tendenci apstiprina: Kremlis aizvien vairāk izmanto MI rīkus informatīvo aktivitāšu automatizēšanai, cenšoties maskēt to izcelsmi un nodrošināt šķietami “neitrālu” informācijas resursu pieejamību.
Vai mākslīga intelekta attīstība atvieglos Krievijas iejaukšanos Saeimas vēlēšanās?
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, kas notiks 2026. gada 3. oktobrī, aizvien biežāk tiek pieminēti riski, kas saistīti ar iespējamu Krievijas vēlmi ietekmēt vēlēšanu rezultātus Latvijā. Kamēr
EP vēlēšanas 2024: ko tās parādīja
VDD 2024. gada pārskats dokumentē: EP vēlēšanu drošība bija viena no dienesta prioritātēm. VDD uzturēja regulāru saziņu ar CVK un vēlēšanu iecirkņu komisijām, veica pārbaudes iecirkņos un pārbaudīja iedzīvotāju ziņojumus. Kopumā tika konstatētas 39 situācijas, kurās bija nepieciešama apstākļu noskaidrošana. Vairumā gadījumu tās izrādījās procesuālas nepilnības, kas tika novērstas uzreiz. Nedraudzīgu valstu prettiesiska iejaukšanās vēlēšanu procesā netika konstatēta. Kriminālprocesi saistībā ar vēlēšanām netika uzsākti.
Šis rezultāts nav nejaušība. Tas ir sekmīgas atbildīgo institūciju sadarbības iznākums. Pirms 15. Saeimas vēlēšanām šī sadarbība tiek vēl vairāk nostiprināta.
Balsu pirkšana: kas notika 2025. gadā
VDD 2025. gada pārskats fiksē faktu, kas tieši attiecas uz 3. oktobri: 2025. gada pašvaldību vēlēšanās VDD uzsāka vai pārņēma savā lietvedībā sešus kriminālprocesus par balsu pirkšanu. Dienests uzsvēra: “Centieni nelikumīgi ietekmēt vēlēšanu rezultātus nav pieļaujami“. Konstatētajiem gadījumiem nebija ietekmes uz vēlēšanu rezultātiem, taču kriminālprocesi tika uzsākti un izmeklēti.
Šis precedents parāda, ka pirms Saeimas vēlēšanām mehānisms reaģēšanai uz šāda veida pārkāpumiem ir pārbaudīts un aktīvs.
Prokremlisko partiju uzraudzība
VDD 2025. gadā veica preventīvās pārrunas ar 20 politiķiem un aktīvistiem, kuru darbība radīja drošības riskus, tostarp ar pārstāvjiem no partijām “Stabilitātei!”, LKS un “Suverēnā vara”. 2025. gada 1. decembrī VDD pēc Ģenerālprokuratūras pieprasījuma sniedza izvērtējumu par partijas “Stabilitātei!” darbības atbilstību Politisko partiju likumam, konstatējot, ka tā regulāri paudusi vēstījumus, kas saskan ar Krievijas stratēģiskajiem mērķiem. VDD 2025. gada pārskats prognozē, ka šīs partijas nemainīs savus darbības virzienus un ir ieinteresētas 2026. gadā tikt ievēlētām 15. Saeimā.
Propagandas resursu bloķēšana
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā VDD rekomendācijās bloķēto Krievijas propagandas vietņu skaits Latvijā tuvojas 400. 2025. gadā vien dienests rosināja bloķēt 179 interneta vietnes. Krievijas televīzijas kanālu retranslācija Latvijā ir aizliegta. 2022. gadā NEPLP aizliedza 80 Krievijas medijus.
Starptautiskie pamati
2014. gadā Latvija izveidoja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru Rīgā. 2015. gadā ES Padomes prezidentūras laikā panāca Eiropas Ārējās darbības dienesta operatīvās grupas izveidi cīņai pret Kremļa dezinformāciju. 2021. gadā ANO pieņēma Latvijas virzītu rezolūciju par medijpratību (A/RES/75/267).
2026. gada 1. janvārī Latvija uzsāka darbu ANO Drošības padomē kā nepastāvīgā dalībvalsts uz diviem gadiem. Novembrī Latvija būs Drošības padomes prezidējošā valsts, kas dos mandātu noteikt padomes darba kārtību un virzīt Latvijai svarīgus jautājumus. Latvijas deklarētās prioritātes ietver atbalstu Ukrainai, globālās drošības stiprināšanu un starptautiskos noteikumos balstītas kārtības aizsardzību. Šis ir būtisks konteksts arī informatīvās telpas drošībai: valsts, kas 3. oktobrī balso Saeimas vēlēšanās, vienlaikus kā dalībvalsts strādā ar svarīgiem pasaules drošības jautājumiem.
VK Rokasgrāmata raksturo Latviju kā “iespējams, mazāko lielvalsti pasaulē informācijas integritātes jautājumos.”
Ko tas nozīmē vēlētājam
Sistēma darbojas. Institūcijas ir mobilizētas, starpinstitucionālā koordinācija ir uzsākta, un precedents no EP un pašvaldību vēlēšanām ir dokumentēts. Taču Sārts brīdina, ka “mūsu sistēmām un sabiedrībai jāspēj redzēt un rīkoties reālā laikā.”
Sistēma ir tik stipra, cik aktīva ir sabiedrība, kas to atbalsta.
