Jūlija sākumā Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) publicēja “Globālo risku ziņojumu par 2024. gadu” (UN Global Risk Report 2024), kurā identificēja dezinformāciju un maldinošu informāciju kā vienu no pašiem nozīmīgākajiem globālās drošības riskiem. ANO ziņojumā identificēti 28 globālie drošības riski, balstoties uz vairāk nekā 1100 intervijām ar valdību, privātā sektora, pilsoniskās sabiedrības un akadēmiskā sektora pārstāvjiem no 136 valstīm. Starp tiem dezinformācija un maldinoša informācija ir trešais nozīmīgākais risks pasaulē un ceturtajā vietā reitingā starp riskiem, kam starptautiskās institūcijas un sabiedrība ir vismazāk sagatavoti, lai tos mazinātu vai novērstu.
Kas padara dezinformācijas risku tik bīstamu?
ANO ziņojumā dezinformācija (disinformation – angļu val.) ir definēta kā apzināti nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšana ar mērķi ietekmēt sabiedrisko domu vai kaitēt institūcijām. Maldinoša informācija (misinformation – angļu val.) savukārt ir neprecīza informācija, kas tiek izplatīta bez ļauna nolūka. Gan dezinformācija, gan maldinoša informācija grauj uzticēšanos demokrātiskām institūcijām, polarizē sabiedrību un kavē efektīvu rīcību krīžu situācijās.
Ziņojumā dezinformācija ir nozīmīgākais politiskais risks, kas ar vidējo rādītāju 35.4 ierindojas 3. vietā starp 28 nozīmīgākajiem globālajiem riskiem uzreiz aiz rīcības trūkuma klimata pārmaiņu mazināšanai (37.2) un liela mēroga piesārņojuma (36.0).
ANO ziņojumā dezinformācija tiek izcelta kā atsevišķa “globālā ievainojamība” – tas nozīmē, ka tā ir gan ļoti nozīmīga, gan arī tāda, kurai starptautiskās institūcijas nav pietiekami sagatavojušās. Atšķirībā no citiem riskiem, kas grupēti vides, sabiedrības vai tehnoloģiju klasteros, dezinformācija aptver visus šos laukus vienlaikus.
Reāls drošības risks jau šobrīd
Vairāk nekā 80% ziņojumā aptaujāto ekspertu norādīja, ka dezinformācija jau šobrīd ir aktuāls un reāls drauds. Tā tiek izmantota, lai ietekmētu vēlēšanas, grautu sabiedrības uzticēšanos zinātnei un veselības aprūpei, kā arī veicinātu konfliktus. Šī riska ietekme ir īpaši jūtama Eiropā, Ziemeļamerikā, Latīņamerikā un Subsahāras Āfrikā. Šajos reģionos dezinformācija un maldinoša informācija reitingā ierindojas krietni augstāk nekā, piemēram, Okeānijas un Centrālāzijas un Dienvidāzijas reģionos.
Institūciju vājā sagatavotība
Lai gan daudzas starptautiskās organizācijas spēj identificēt dezinformācijas risku, to spējas to mazināt vai novērst ir ierobežotas. Ziņojumā norādīts, ka trūkst starptautisku regulējumu, datu apmaiņas mehānismu un koordinētas rīcības. Dezinformācija ir viens no pieciem riskiem – līdzās kiberdrošības, kosmosa notikumiem, nevalstisko aktieru izplatībai un valsts suverenitātes erozijai – kam starptautiskās institūcijas ir vismazāk sagatavotas, lai tos mazinātu vai izskaustu.
Ziņojumā identificēti vairāki būtiski šķēršļi, kas kavē efektīvu cīņu ar dezinformāciju, tostarp:
- Nepietiekami dati un informācija – trūkst uzticamu un savlaicīgu datu par dezinformācijas izplatību;
- Atbildības trūkums – nav skaidru mehānismu, kā saukt pie atbildības dezinformācijas izplatītājus;
- Vāji komunikācijas kanāli – nepietiekama sadarbība starp valstīm un starptautiskajām organizācijām.
Šie šķēršļi būtiski atšķiras no tiem, kas raksturīgi, piemēram, klimata pārmaiņām vai dabas katastrofām, un prasa īpaši pielāgotus risinājumus.
Dažādi nākotnes attīstības scenāriji
ANO ziņojums piedāvā četrus dažādus attīstības scenārijus laika periodam no 2025. līdz 2050. gadam: “Sadalīšanās” (Breakdown), “Nemainīgums” (Status quo), “Progress” (Progress) un “Izrāviens” (Breakthrough).
“Sadalīšanās” scenārijā pasaules valstis ir ar tik atšķirīgām nostājām, ka nespēj panākt vienošanos, lai pretotos globālajiem riskiem, kā rezultātā notiek arī atteikšanās no klimata mērķiem. Rezultātā strauji turpinās globālā sasilšana, kūst ledāji, ceļas jūras līmenis, kā arī palielinās dažādas dabas katastrofas (karstuma viļņi, sausums, meža ugunsgrēki), daudzos pasaules reģionos pieaugot nedrošībai un palielinoties nevienlīdzībai. Šajā scenārijā valstis koncentrējas pašas uz sevi, mazinot starptautisko sadarbību, kā rezultātā vājinās zinātnes un datu loma, pieaug neuzticēšanās. Tā ir pateicīga vide dezinformācijai un dažādām informācijas manipulācijām.
“Nemainīguma” scenārijā valstis nespēj pielāgoties 21. gadsimta izaicinājumiem, tostarp notiek globālas dezinformācijas kampaņas, kas imitē kara gatavošanos starp sabiedrotajiem, kas noved pie digitālās sadalīšanās, uzticības zuduma un nespējas efektīvi reaģēt uz citiem riskiem, piemēram, pandēmijām vai kiberdraudiem.
“Progresa” scenārijs paredz, ka līdz 2050. gadam pasaule sastapsies ar jaunu pandēmiju, bet mācības no COVID-19 pandēmijas pārvarēšanas palīdzēs sadarboties starp starptautiskām institūcijām un privāto sektoru, lai ne tikai pārvarētu nākamo veselības krīzi, bet arī sasniegtu progresu sadarbībā citās jomās. Tas nozīmētu arī, ka starptautiska apmaiņa ar pierādījumos balstītiem atklājumiem un risinājumiem ļaus labāk vērsties pret kaitniecisku dezinformāciju.
Ziņojuma “Izrāviena” scenārijā starptautiskā sabiedrība mācās un sekmīgi pielāgojas 21. gadsimta drošības izaicinājumiem. Piemēram, spēcīga starptautiska sadarbība kiberdrošības jomā palīdz atjaunot uzticēšanos digitālajai videi un samazina dezinformācijas izplatību.
Risinājums – kopīga rīcība
ANO ziņojuma veidošanā pamatā izmantotās aptaujas dalībnieki uzsver, ka visefektīvākā pieeja dezinformācijas un maldinošas informācijas riska pārvarēšanai ir kopīga valdību, pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora sadarbība. Tikai koordinēta starptautiska rīcība var nodrošināt digitālās pratības veicināšanu, uzticamu informācijas avotu stiprināšanu un normu izstrādi digitālajā vidē.
Apzinoties situācijas nopietnību, ANO ģenerālsekretārs ir apņēmies:
- izveidot īpašu darba grupu, kas analizēs dezinformācijas ietekmi uz ANO darbību;
- līdz 2025. gada beigām izstrādāt operatīvās procedūras globālu šoku pārvaldībai;
- līdz 2026. gadam publicēt nākamo Globālo riska ziņojumu, lai sekotu progresam.
Secinājums
Dezinformācija nav tikai informatīvs traucēklis – tas ir sistēmisks drauds, kas var destabilizēt sabiedrības, vājināt demokrātiju un apgrūtināt globālu krīžu pārvaldību. ANO ziņojums skaidri parāda – bez koordinētas starptautiskas rīcības šis risks tikai pieaugs. Ir pienācis laiks rīkoties – kopīgi, mērķtiecīgi un atbildīgi.
Ar pilnu ANO Globālo risku ziņojumu iespējams iepazīties šeit.
Lasīt rakstu
