Kā iepriekš solījām, turpmāk reizi mēnesī publicēsim “Dezinformācijas detektoru” – analītisku pārskatu par aizvadītā mēneša galvenajiem dezinformācijas un naidīgajiem naratīviem, kas izplatījušies Latvijas informatīvajā telpā vai par Latviju starptautiski. Augusta mēnesī biežāk izmantoti tikuši trīs dezinformācijas naratīvi: 1) “Latvijā valda rusofobija”, 2) “valsts drīz sabruks”, 3) “gaidāma jauna pandēmija”.
Naratīvs #1: Latvija ir rusofobiska (un ņirgājas par pensionāriem)
Latvijas informatīvajā telpā un pret Latviju jau ilgstoši tiek izmantots naratīvs par rusofobiju. Šī gada jūlijā Latvijā stājās spēkā pēdējie grozījumi Imigrācijas likumā, kas noteica stingrākus mērus uzturēšanās atļauju pagarināšanai. Pēc izmaiņām likumā paplašinājās Krievijas Federācijas pilsoņu loks, kuriem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas vismaz A2 līmenī, lai pagarinātu iespējas uzturēties Latvijā. Augustā šī tēma rezonēja gan Krievijas informatīvajā telpā, gan atblāzmojās Latvijā – galvenokārt auditorijās ar krievu sarunvalodu ģimenē. Grozījumi Imigrācijas likumā tika izmantoti, lai rāmētu Latviju kā valsti, kurā valda rusofobija un notiek varas ņirgāšanās par krievu pensionāriem.
Kremļa kontrolētajos TV kanālos tika speciāli veidots sižets ar kādu it kā Latvijā dzīvojošu tautieti, kurš esot saņēmis vēstuli ar norādījumiem, ka tiem, kuri uzturēšanās atļaujas Latvijā noformējuši līdz 2003. gadam, jāuzrāda sertifikāts par latviešu valodas zināšanām A2 līmenī, kā arī jāaizpilda anketa par attieksmi pret speciālo militāro operāciju. Dokumenti esot jāiesniedz līdz nākamā gada 20. jūnijam, pretējā gadījumā uzturēšanās atļauju anulēs un personu deportēs. Šo ziņu izplatīja arī Krievijas ziņu portāli un saziņu vietnē Telegram pārpublicēja arī prokrieviskie aktīvisti.
Tikmēr Latvijā atradās vietējie aktīvisti, kuri metās aizstāvēt Krievijas Federācijas pilsoņu tiesības Latvijā, aicinot pensionārus nesatraukties par saņemtajām vēstulēm, jo galu galā – laika vēl esot gana un neviens tāpat netiks deportēts. Tostarp vietējie aktīvisti izvērsa plašumā pret Latvijas valsti vērstus vēstījumus par Latvijas valdības necilvēcīgo izturēšanos pret pensionāriem un ņirgāšanos par tiem, tādējādi atdarinot vai sinhronizējot komunikāciju ar Kremļa ruporiem otrpus Latvijas robežai.
Naratīvs #2: Latvijas valsts uz sabrukuma robežas
Augustā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš aicināja izsvērt iespēju valsts aizsardzības dienestā (VAD) iesaukt obligāti arī sievietes. Iniciatīvu publiski atbalstīja arī ārlietu ministre Baiba Braže. Šo ziņu izmantoja Baltkrievijas kontrolētie plašsaziņas kanāli, lai turpinātu tiražēt vēstījumus “Latvijā viss ir slikti”, “Latvijas valsts ir izgāzusies”, un tā atrodas “uz sabrukuma robežas.”
Piemēram, Baltkrievijas TV kanāls “Belarus 24” vēstīja, ka Latvijā ar steigu nepieciešams aizsardzības dienestā iesaukt arī sievietes, jo Latvijā esot kritiska demogrāfiskā situācija, trūkstot cilvēku, brūkot ekonomika. Baltkrievijas režīma kontrolētais kanāls apgalvoja, ka kopš neatkarības atgūšanas Latvija zaudējusi jau vienu trešdaļu no visiem pilsoņiem un “sieviešu iesaukšana ir pēdējais salmiņš”. Ar frāzi “ne dzemdēt, bet dienēt” Baltkrievijas kontrolētais plašsaziņas rupors centās pamācīt Latviju, aicinot obligātā dienesta vietā vairāk domāt, kā veicināt Latvijas demogrāfisko rādītāju paaugstināšanos.
Baltkrievijas plašsaziņu kanālu lietotais naratīvs par sieviešu lomu valsts attīstībā atblāzmojas arī Latvijā. Turklāt demogrāfijas aizstāvji piesauca brīvības principu demokrātijā, lai argumentētu, ka sievietēm pašām vajadzētu izvēlēties vai dienēt valsts aizsardzības dienestā (piezīme – vienlaikus šī naratīva izplatītāji neattiecina brīvības principu uz sieviešu lomu demogrāfijas veicināšanā). Naratīva izplatītāji Latvijā obligāto dienestu sievietēm salīdzināja ar “progresīvajām Rietumu vērtībām”, pret kurām esot jācīnās. Jāatzīmē, ka cīņa pret Rietumu vērtībām un “Krievijas unikālo vērtību sargāšana” ir plaši izplatīta Krievijas amatpersonu un Kremļa kontrolēto plašsaziņas ruporu retorikā, lai paplašinātu savas ietekmes zonas.
Naratīvs #3: atkal visus vakcinēs un ierobežos!
Augusta vidū Pasaules Veselības organizācija (PVO) izsludināja ārkārtas situāciju pērtiķu baku uzliesmojuma dēļ. Tas mudināja vairākus dezinformatorus publicēt saturu sociālo mediju platformās, visticamāk, lai radītu satraukumu un iebiedētu auditorijas Latvijā, ka sāksies jauna globāla pandēmija, vienlaikus aktualizējot iepriekš plaši lietotas sazvērestības teorijas. Jāatzīmē, ka pērtiķu baku uzliesmojums nav salīdzināms ar Covid-19 vīrusu un tā globālo pandēmiju, jo pērtiķu baku vīrusa pārnešanai no cilvēka uz cilvēku noris pēc cita algoritma, kam nepieciešami ilgstoši un cieši kontakti.
Dezinformatori steidza izmantot ziņas par pērtiķu baku izplatību pasaulē, lai biedētu Latvijas sabiedrību, ka drīz atkal sāksies jauna globāla pandēmija, ieviesīs obligāto vakcināciju un valdība noteiks jaunus ierobežojumus, tostarp mājsēdi. Izskanēja arī konspirācijas teorijās balstīta versija, ka pērtiķu bakas ir mākslīgi veidota slimība, ko izdomājuši un radījuši globālie spēki, kas it kā kontrolējot visu pasauli. Informatīvajā telpā novērots arī minējums, ka pērtiķu bakas ir radītas ASV bioloģiskajās laboratorijās, lai pelnītu uz vakcīnu rēķina un pie pandēmijas vienlaikus vainotu Krieviju.
Atgādne – netici visam, ko pamani internetā!
Jau iepriekš esam vēstījuši, kā neuzķerties uz manipulācijām sociālo mediju platformās ar statistikas datiem. Augusta mēnesī sociālajos medijos rezonēja ieraksts, kurā šķietami salīdzināta Ukrainas armijas iekarotā teritorija Kurskas apgabalā Krievijā ar Latvijas platību.
Attēlojums gan nav precīzs, jo ukraiņi nekontrolē Kurskas pilsētu, kā tas attēlots veidotajā kartē. Kartes autors, veidojot nepatiesu karti, mainīja proporcijas un taisnojās, ka nav salīdzināti mērogi, bet gan nobrauktā ceļa gabali, kas nav vispārpieņemts veids, kādā mērogā salīdzināt teritorijas. Savukārt vairāki platformas X lietotāji steidza atspēkot nepatieso vizuālo informāciju, precizējot Ukrainas iekaroto teritoriju izmērus atbilstoši tobrīd publiski pieejamai informācijai uzticamos plašsaziņas kanālos.
Atceries – ne vienmēr aiz skaistiem grafikiem stāv patiesība! Lai uzzinātu, pēc kādām pazīmēm atpazīt un saprast, vai izmantotie statistikas dati ir patiesi, noskaties īsu video pamācību:
Lasīt rakstu
