Februārī gan pašas Latvijas informatīvā telpā, gan saistībā ar Latviju prokremliskajos propagandas kanālos bija novērojumi mēģinājumi dažādos veidos sēt bailes un paniku, izmantojot gan vietēja mēroga notikumus, gan neskaidrību par Eiropas drošību saistībā ar vairākām epizodēm ASV mēģinājumos vadīt Krievijas un Ukrainas miera sarunas. Baiļu sēšana tika izmantota gan lai baidītu ar palikšanu bez elektrības un dārgām energocenām pēc tam, kad Baltijas valstis pametīs BRELL tīklu, gan lai baidītu ar brūkošo ekonomiku Latvijā, kuras pamatā it kā ir atbalsts Ukrainai un fokuss uz aizsardzības spēju stiprināšanu, gan lai baidītu ar apokaliptiskiem scenārijiem Baltijas valstīm, kad normalizēsies ASV un Krievijas attiecības un kad ASV it kā pametīšot Eiropu.
Naratīvs #1: pēc aiziešanas no BRELL energotīkla Latvija paliek bez elektrības
Februāra sākumā Baltijas valstu atslēgšanās no BRELL (Belarus, Russia, Estonia, Latvia, Lithuania) elektrotīkla un sinhronizācija ar Eiropas elektrotīklu bija noslēgums plānotam vairāku gadu darbam, kas veicina mūsu energodrošību un neatkarību no sasaistes ar agresorvalstīm. Lai arī kopumā informatīvajā telpā bija relatīvi maz dezinformācijas (apzināti izplatītas nepatiesas informācijas), sociālo mediju platformās bija novērojams gana daudz informācijas manipulāciju. Tostarp novēroti mēģinājumi sēt paniku un baidīt iedzīvotājus ar strāvas pārrāvumiem un gaidāmo elektrības cenu kāpumu.
Prokremliskie kanāli turpināja iepriekšējos mēnešos aizsākto tendenci, apgalvojot, ka pēc BRELL pamešanas Baltijas valstīs paaugstināsies elektrības cenas. Piemēram, Krievijas propagandas TV flagmanis Rossija 1 vēstīja, ka atvienošanās no BRELL ietekmē augsto elektrības cenu dēļ Latvijā vairāki uzņēmumi jau pārtraukuši ražošanu. Saistīti apokaliptiskas prognozes ražošanas sektorā Baltijai prognozēja arī krievu ziņu portālos.
Tikmēr arī Krievijā populārajās sociālo mediju platformās Telegramun Vkontakte tika izplatīta informācija, ka Baltijas valstīs janvārī biržā vidējā elektrības cena bija 92 eiro MWh, kamēr februārī tie esot bijuši jau 146,8 eiro MWh.Platformā Telegram plaši atspoguļoja Krievijas Ārlietu ministrijas galvenās propagandistes Marijas Zaharovas izteikumus par to, ka atvienošanās no BRELL nesīs iznīcību Baltijas valstīm.
Tikmēr baltkrievu propagandas flagmanis Belarus 24 raidījumā “Apkārt planētai”, vēstot par Baltijas valstu atslēgšanos no BRELL, ziņoja, ka iedzīvotāji it kā jau sākuši gatavoties nedēļu ātrāk, veikalos izpērkot konservus, sveces un preces tūrisma veikalos.
Tāpat 8. februārī, kad Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas energotīklu bija noslēgusies, baltkrievu propagandas kanālā parādījās ziņas, kas centās izcelt it kā notikušos sarežģījumus, piemēram, Elektrēnos (Lietuva) it kā fiksētas problēmas iekārtās. Baltkrievi īpaši izcēla, ka tātad strādāt pilnībā izolēti Baltijas valstīm neesot izdevies, kamēr jaudu nepietiekamību nācies kompensēt ar elektrības savienojumu ar Somiju, Zviedriju un Poliju. Kā uzskates līdzekļus Baltijas valstu “grūtībām” baltkrievu propagandas kanāls arī izmantoja īstas ziņas, ka it kā vairākas Latvijas slimnīcas pārslēgušās uz autonomu elektrības ražošanu ar ģeneratoriem, kas noticis, nesaskaņojot rīcību ar atbildīgajām ministrijām.
Visbeidzot, ja ar to vēl nepietika, tad baltkrievu auditorijai tika atkārtots vecais labais propagandas naratīvs par to, ka Baltijas valstīm nav savas suverēnas gribas un lēmumi par tām tiekot pieņemti kaut kur citur. Šajā gadījumā NATO it kā esot bijusi tā, kas likusi Baltijas valstīm atvienoties no BRELL.
Naratīvs #2: Ekonomikas sabrukums Latvijā un bēgšana uz Baltkrieviju un Krieviju
Februārī vairākos prokremliskajos propagandas kanālos tika vairākkārt izmantots Latvijas it kā negatīvais pretnostatījums Baltkrievijai – kamēr Latvija ekonomiski sabrūk, tikmēr Baltkrievija attīstās. Dezinformācijas kanāli uzsvēra, ka augstas cenas un valdības nekompetence liekot latviešiem emigrēt uz Baltkrieviju, kur valdot “stabilitāte un drošība”.
Arvien biežāk propagandas nolūkiem tika izmantotas informācijas manipulācijas ar statistiku par darba tirgu. Piemēram, Belarus 24 vēstīja, ka iedzīvotāji Latvijā žēlojās, ka nevarot atrast labi apmaksātu darbu. Kā pamatojums tika izmantota manipulācija ar statistiku, apgalvojot, ka 2024. gada beigās bez darba Latvijā bijuši 46 000 cilvēku, kamēr vakanču šajā laikā bijis 3 reizes mazāk. īpaši grūti atrast darbu bijis loģistikas un pārdošanas nozarēs, turklāt tikai 6% darba sludinājumu tiekot piedāvāta alga, kas ir lielākā par vidējo valstī.
Līdzīgu naratīvu par vēlmi Latvijas iedzīvotājiem pamest savu valsti izmantoja Krievijas kanāls Ria.ru, piemēram, veidojot interviju ar Krievijas vēstniecības Rīgā pilnvaroto lietvedi Dmitriju Kasatkinu, kas tālāk tika multiplicēta arī citos propagandas resursos. Kasatkins intervijā apgalvoja, ka Krievija regulāri Latviju informē par tā saucamo krievvalodīgo tiesību pārkāpumiem, kamēr no Rīgas neesot nekādas atsaucības. Tālāk jau lenta.ru šo interviju izmantoja kā “pamatojumu”, lai tiražētu naratīvu, ka iedzīvotāji no Latvijas masveidā interesējās par pārcelšanos uz dzīvi Krieviju. Propagandistu aplēses aizsniedzās līdz pat 20 000 cilvēku Latvijā, kas alkstot dzīvot Krievijā.
Līdztekus vecajam propagandas meldiņam par rusofobiju daudzviet prokremliskie kanāli no dažādiem rakursiem izcēla Latvijas it kā slikto ekonomisko stāvokli. Rossija 1 raidījumā “Vakars ar Vladimiru Solovjovu” kā nu jau biežs viesis atkal piedalījās no Latvijas aizbēgušais propagandists Andrejs Mamikins, kurš klāstīja, ka Eiropā ļoti kāpušas pārtikas cenas, Baltijas valstīs arī elektrības cenas četrkāršojušās, kā arī krities kopējais dzīves līmenis. Pamatojums – fokusēšanās uz aizsardzības izdevumu kāpināšanu, kamēr nekam citam resursu nepaliekot.
Naratīvs #3: baiļu sēšana saistībā ar Trampa atgriešanos Baltajā namā
Februārī starptautiskajā politikā bija vērojama viļņošanās un neskaidrība par transatlantisko attiecību nākotni un Eiropas drošību. To izsauca vairāki ASV jaunās administrācijas pārstāvju izteikumi gan saistībā ar miera sarunu vešanu par Krievijas kara Ukrainā izbeigšanu, gan par nepieciešamību Eiropas valstīm uzņemties lielāku atbildību pašiem par savu drošību. Šo periodu, kas radīja vairāk jautājumu nekā tūlītēju atbilžu, veikli izmantoja prokremliskie dezinformatori un propagandas kanāli, lai sētu bailes un paniku.
Februārī prokremliskie ārvalstu aktori un vietējie indivīdi pastiprināti izmantoja naratīvu par to, ka Donalda Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā negatīvi atsauksies uz Baltijas valstu drošību. Konkrēti jautājumu uzdošana par Eiropas spēju aizsargāties gadījumā, ja ASV nepildītu savas saistības pret NATO, informatīvajā telpā rezonēja visskaļāk. To varēja novērot arī Latvijas informatīvajā telpā. Piemēram, pēc tam, kad Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis intervijā Latvijas ziņu portālam DELFI izteicās, ka “mēs bliezīsim pa Kremli”, ja krievi uzbruks, šīs ziņas ieraksts Facebook īsā laikā savāca vairāk nekā 500 reakciju un 550 komentāru, no kuriem lielākā daļa izsmēja Latvijas aizsardzību, atkārtoja Kremļa dezinformācijas naratīvus un bija ļoti polarizējoši.
Spekulācijas par NATO un Krievijas konfrontāciju, baiļu sēšana kombinācijā ar Baltijas valstu aizsardzības spēju izsmiešanu bija aktuāls temats vairākos kanālos un no dažādiem rakursiem. Piemēram, Kremļa propagandas TV kanāla Telekanal Zvezda raidījumā “Otkritij efir” šo tematu iztirzāja no Latvijas aizbēgušais propagandists Vadimu Avvu. Sižetā tika rādīts video ar apgalvojumiem, ka ne tikai Latvija pati gribot karot, bet tā arī apmācot ukraiņu karavīrus, miljoniem eiro piešķirot Kijivai, kā arī it kā izplatot nacistiskas tēzes par rasu un asiņu tīrību, tostarp vēršoties pret Latvijas krievu kopienu. Citiem vārdiem – visai apreibinošs dezinformācijas kokteilis ar daudzām sastāvdaļām. Raidījumā Avva centās kurināt atbalstu Krievijas proaktīvākai rīcībai pret Baltijas valstīm, piemēram, apgalvojot, ka krievi nav pietiekami asi un laicīgi reaģējuši jau iepriekš, kad Tallinā nojauca “bronzas Aļošu” un kad it kā ticis nogalināts Krievijas pilsonis, bet policists sitis krievu tautības grūtnieci. Viņam piebalsoja bijušais Rīgas domnieks Ruslans Pankratovs, kurš arī mudināja Krieviju uz asāku rīcību, tostarp ekonomikas jomā pret Latviju.
Tāpat gards kumoss Krievijas propagandas kanālu vajadzībām bija ziņa, ka Baltijas valstis nebija uzaicinātas uz rietumu valstu līderu tikšanos Londonā. Piemēram, propagandas TV kanāli Pervij kanal un Telekanal Zvezda pašapmierināti izcēla Baltijas valstu neapmierinātību. To pavairoja arī vairāki prokremliskie interneta portāli. Tikmēr baltkrievu TV kanāls Belarus 24 vēstīja, ka pēc ASV un Ukrainas prezidentu tikšanās Baltajā namā Baltijas valstis bijušas panikā. Propagandisti pasteidzās pasludināt ASV un Krievijas attiecību normalizēšanos, kas drīzumā nozīmēs atgriešanos pie “vienošanās” par spēku atvilkšanu 1997. gada robežās (aut. – laiku, kad Baltijas valstis un vairākas citas austrumu flanga valstis nebija uzņemtas NATO).
Visbeidzot februārī prokremliskie kanāli neiztika bez “hahagandas”, kariķējot rietumu, tostarp Latvijas politiskos līderus. Piemēram, Kremļa kontrolētais TV kanāls NTV Mir, stāstot par rietumu līderu sarunām un viesošanos Kijivā, īpaši izcēla Latvijas Valsts prezidenta E. Rinkēviča fotogrāfiju sociālajos medijos, paņirgājoties, ka pie galda sēdošie gribot panākt D. Trampa seksuālās orientācijas maiņu. Arī TV kanāls Rossija 1 izsmejoši Rinkēviču izcēla tieši šajā kontekstā, fonā rādot kadrus, kuros Francijas prezidents E. Makrons ar roku aizskar ASV prezidenta D. Trampa kāju, vienlaikus norādot, ka līdzīgā situācijā ar prezidentu Rinkēviču tas būtu bijis pilnīgi normāli.
Seko līdzi jaunumiem informatīvajā telpā arī mūsu sociālo mediju kontos, kur esam publicējuši vairākus skaidrojumus par pēdējā laikā aktuāliem starptautiskās drošības jautājumiem un to ietekmi uz Latviju.
Lasīt rakstu
