Mūsdienu tehnoloģiju nepārtrauktā attīstība un MI (mākslīgā intelekta) ienākšana mūsdienu ikdienā liek aizvien vairāk satrūkties pie jautājuma – vai tas ir īsts un patiess? Tāpēc jo vairāk jāsāk būt kritiskākiem un uzmanīgākiem informācijas telpā, lai, galvenokārt, nekļūtu par dezinformācijas upuri.
Kā par piemēru var minēt mūsu pašu kaimiņu austrumu virzienā, kas turpina meklēt veidus, kā destabilizēt citu valstu atbalstu Ukrainai un kā ietekmēt to politiskos un demokrātiskos lēmumus, kas ne pavisam ir izdevīgi kremlim. Tiek pausts, ka klajā nonākuši ir nopludināti dokumenti, kas raksturo Krievijas īstenotu iniciatīvu, kuras mērķis ir izveidot Vikipēdijas alternatīvas, imitēt neatkarīgas domnīcas un veidot mākslīgā intelekta sistēmām pielāgotus satura tīklus, lai ietekmētu tiešsaistes informatīvo telpu un veidotu sabiedrības priekšstatus par dažādiem jautājumiem.
Saskaņā ar nopludinātajiem dokumentiem Krievijas ietekmes operāciju īstenotāji, iespējams, īsteno jaunu stratēģiju sabiedriskās domas ietekmēšanai, koncentrējoties nevis tikai uz sociālo mediju kampaņām, bet arī uz informācijas avotiem, kurus izmanto meklētājprogrammas un mākslīgā intelekta (MI) sistēmas.
Dokumentos, kas tiek saistīti ar Maskavā bāzēto Social Design Agency (SDA), aprakstīta iniciatīva ar nosaukumu „Project 2026”, kuras mērķis ir izveidot alternatīvu informācijas ekosistēmu, ko veidotu Vikipēdijai līdzīgas uzziņu vietnes, mediju platformas un domnīcas.
Atšķirībā no tradicionālajām uz robottīkliem (botiem) balstītajām ietekmes kampaņām, kuras iespējams identificēt un ierobežot sociālo mediju platformās, šī stratēģija, šķiet, ir vērsta uz primārās informācijas vides ietekmēšanu, no kuras meklētājprogrammas un mākslīgā intelekta (MI) sistēmas iegūst un apkopo datus.
„Kognitīvie triecieni” un bažas par MI datu saindēšanu
Bloomberg ziņo, ka iekšējos dokumentos plašāka operācija raksturota kā „kognitīvo triecienu” īstenošana pret Rietumu sabiedrībām. Nopludinātie materiāli arī liecina, ka Social Design Agency (SDA) cieši sadarbojusies ar amatpersonām Krievijas Federācijas prezidenta administrācijā.
Eksperti norāda, ka šāda stratēģija rada bažas par tā dēvēto datu saindēšanu (data poisoning) – informācijas avotu apzinātu manipulēšanu, kuras rezultātā sagrozīta informācija vēlāk var tikt atspoguļota mākslīgā intelekta (MI) sistēmu ģenerētajās atbildēs.
Ziņojumā arī norādīts, ka nav saņemts apstiprinājums no lielākajiem mākslīgā intelekta (MI) uzņēmumiem par to, ka ar Social Design Agency (SDA) saistītais saturs būtu iekļauts MI modeļu apmācības datu kopās vai izmantots aktīvajās informācijas izgūšanas (retrieval) sistēmās.
Tomēr šie atklājumi aktualizē pieaugošās bažas par to mākslīgā intelekta sistēmu ievainojamību, kuru darbība ir atkarīga no informācijas, kas iegūta no publiski pieejamiem tīmekļa resursiem.
Plašāk izplatoties informācijas izgūšanu papildinošiem mākslīgā intelekta modeļiem (retrieval-augmented AI models), arvien nozīmīgāki kļūst jautājumi par informācijas avotu autentiskumu, satura izcelsmi (content provenance) un informācijas integritāti, jo tie ir būtiski faktori cīņā pret valsts atbalstītām dezinformācijas kampaņām.
Kā tad darbojas Krievijas informatīvā ietekmes sistēma.
Galvenos vēstījumus formulē valsts amatpersonas un oficiālie avoti. Pēc tam tos pārveido un pastiprina valsts kontrolētie mediji, ar valsti saistīti informācijas resursi – tostarp anonīmu Telegram kanālu tīkli un pseidolokālas tīmekļa vietnes –, kā arī Kremlim pietuvināti komentētāji. Šāda daudzslāņaina struktūra ļauj slēpt īstos manipulāciju autorus, izmēģināt naratīvus mazākās auditorijās, izplatīt tos dažādās platformās un radīt iespaidu, ka koordinētas manipulācijas ir spontāns sabiedrības viedoklis.
Kā par piemēru, laikposmā no 2025. gada janvāra līdz 2026. gada maijam Dezinformācijas apkarošanas centrs analizēja Ukrainas informatīvo telpu saistībā ar Ukrainas pievienošanos ES. Tika izpētītas 244 000 publikācijas, kuru kopējais skatījumu skaits sasniedza 1,39 miljardus. Šajā informācijas kopumā centrs identificēja četrus atkārtotus destruktīvus naratīvus, kas bija vērsti pret Ukrainas pievienošanās procesu, un konstatēja, ka tos cita starpā izplatīja vairāk nekā 2600 avotu ar neautentiskas rīcības pazīmēm, piemēram, sinhronizētu satura izplatīšanu, koordinētu reakciju uz aktuālajiem notikumiem un mākslīgu auditorijas sasniedzamības palielināšanu.
Šie četri naratīvi ir veidoti tā, lai izmantotu sabiedrības bailes, nogurumu un nenoteiktību. Ukrainas auditorijai tiek izplatīti apgalvojumi, ka Eiropas Savienība it kā pagarina karu, cenšas pakļaut Ukrainu savai kontrolei vai uzspiež reformas, kas kaitē valsts iedzīvotājiem. Savukārt ES dalībvalstis tiek nepatiesi attēlotas kā tādas, kas vēlas sadalīt Ukrainu, vājināt tās suverenitāti vai gūt labumu no tās ievainojamības. Šo manipulāciju mērķis nav tikai izplatīt melus, bet pakāpeniski graut uzticēšanos Ukrainas institūcijām, Eiropas partneriem un pašam pievienošanās procesam.
Līdzīga pieeja tiek izmantota arī Eiropas Savienības dalībvalstu auditorijās. Krievijas FIMI īstenotāji cenšas pārliecināt Eiropas sabiedrību, ka Ukraina ir pārāk nestabila vai kultūras ziņā pārāk atšķirīga, lai kļūtu par ES dalībvalsti. Šie vēstījumi tiek pielāgoti katras valsts ievainojamībām. Vācijā tie izmanto bažas par ekonomiku, Francijā bieži balstās uz korupcijas un sazvērestības teoriju naratīviem, savukārt Baltijas valstīs, Polijā tiek ekspluatētas vēsturiskās jutības un pret bēgļiem vērstas tēmas. Šādas manipulācijas var deformēt sabiedrisko diskusiju un veicināt naidīgumu pret ukraiņiem.
Īpaši bīstama šo operāciju iezīme ir spēja pārkāpt valstu robežas. Naratīvs, kas vispirms tiek izmēģināts Ukrainas informatīvajā telpā, vēlāk var tikt pielāgots Eiropas Savienības auditorijai. Savukārt kāds Eiropā izskanējis izteikums var tikt izrauts no konteksta un atkārtoti izmantots Ukrainā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka Eiropa ir zaudējusi uzticību Kijivai. Tieši šīs manipulāciju aprites dēļ Ukrainas un Eiropas institūcijām ir nepieciešams kopīgs analītiskais skatījums.
Koordinētas manipulācijas, ko īsteno naidīga valsts, nav uzskatāmas par demokrātisku viedokļu apmaiņu. Uzdevums nav apklusināt diskusijas, bet nepieļaut, ka Krievija izmanto atvērtu sabiedrību priekšrocības, lai vājinātu tās no iekšienes.
Raksts sagatavots balstoties uz šiem rakstiem: Russia’s ‘Project 2026’ Targets Wikipedia and AI Chatbots in N… un Russia’s information war against Ukraine’s European future is a threat to Europe itself – EUvsDisinfo
Lasīt rakstu
