Valsts kanceleja regulāri veic socioloģiskus pētījumus, lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret dažādiem jautājumiem, tostarp arī viedokli par kaimiņvalstīm, pasaules lielvarām un ietekmīgām organizācijām. Jaunākajā aptaujā, kas veikta no 2024. gada 14. līdz 27. jūnijam aptaujāti 1005 respondentu vecumā no 18 līdz 75 gadiem dažādās iedzīvotāju grupās visā Latvijā (CAWI kvantitatīva interneta aptauja, RAIT). Šajā rakstā analizēts, kā pēdējā pusgada laikā mainījies cilvēku viedoklis par Krieviju, Baltkrieviju, pārējām Baltijas valstīm, kā arī NATO, ES un ANO.
Krievija, Baltkrievija
Ņemot vērā kopš 2022. gada februāra īstenoto Krievijas pilna apmēra agresijas karu pret Ukrainu, kā arī to, ka NATO atzinusi Krieviju par nozīmīgāko tiešo militāro apdraudējumu aliansei (2022. gada NATO Stratēģiskais koncepts), nav liels pārsteigums, ka Latvijas iedzīvotāju skatījumā no visām kaimiņvalstīm visnegatīvāk tiek vērtēta tieši Krievija.
Jūnijā negatīva vai drīzāk negatīva attieksme pret mūsu austrumu kaimiņu bijusi 60% Latvijas iedzīvotāju. Tiesa gan, salīdzinot ar 2023. gada rudeni, attieksme pret Krieviju ir uzlabojusies, jo aptaujā, kas veikta aizvadītā gada oktobrī un novembrī šis rādītājs bija 67%. Līdzīga tendence ir arī attieksmē pret Baltkrieviju, pret ko šobrīd negatīvi noskaņoti 49% Latvijas iedzīvotāju, pretstatā 58% rudenī.
Būtiski, ka Krieviju un Baltkrieviju pozitīvāk vērtē aptaujātie respondenti ar krievu sarunvalodu ģimenē. Krieviju pozitīvi vērtē tikai 9% respondentu ar latviešu sarunvalodu ģimenē (81% vērtē negatīvi), kamēr respondentu vidū ar krievu sarunvalodu ģimenē Krieviju pozitīvi vērtēja 46% un tikai 29% negatīvi, kamēr 26% bija it kā grūti atbildēt uz šo jautājumu. Attiecībā uz Baltkrieviju respondenti gan ar latviešu, gan ar krievu sarunvalodu ģimenē biežāk ir pozitīvāk noskaņoti nekā pret Krieviju. Tostarp 15% respondentu ar latviešu sarunvalodu ģimenē vērtē Baltkrieviju pozitīvi (70% – negatīvi), kamēr 61% krievu valodā runājošo respondentu ir noskaņoti pret Baltkrieviju pozitīvi un tikai 17% negatīvi.
Pozitīvo attieksmi pret šīm valstīm kara apstākļos ir racionāli grūti skaidrot citādi, kā vien ņemot vērā Krievijas un Baltkrievijas kontrolēto plašsaziņas kanālu joprojām plašo klātbūtni Latvijas informatīvajā un mediju telpā par spīti Nacionālās elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes (NEPLP) veiktajiem ierobežojumiem. Piemēram, jaunākā aptauja liecina, ka ir pieaugusi uzticēšanās Krievijas valsts mediju informācijai par karu Ukrainā. Tiem uzticas 15%, kamēr šī gada martā tie bija vien 8%. Tāpat daļa respondentu visai atklāti atbild, ka iegūst informāciju par sociālajiem, politiskajiem un ekonomiskajiem notikumiem Latvijā no tādiem Kremļa (un Baltkrievijas režīma) kontrolētiem kanāliem kā Rossija RTR/Planeta (3%), Rossija 24 (3%), REN TV Baltic (2%), Belarus 24 (2%), NTV Mir Baltic (2%), RT (1%). Kopumā šo kanālu lietošanu atklāti atzīst 4-5% respondentu ar krievu sarunvalodu ģimenē.
Būtisku lomu spēlē arī sociālo mediju platformas, īpaši Youtube, Telegram, TikTok, kurās brīvi pieejams Kremļa režīmu atbalstošs saturs gan par Krievijas iebrukumu Ukrainā, gan citiem jautājumiem. No visiem informācijas iegūšanas veidiem tieši sociālos medijus respondenti lieto ikdienā visvairāk, tostarp 57% tos lieto katru dienu un vēl 20% vismaz pāris reizes nedēļā. Tiem seko dažādi interneta ziņu portāli, ko katru dienu lieto 52% respondentu. Salīdzinājumam katru dienu televīziju lieto 44%, radio 41%, audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma (piem., Netflix, u.tml.) 16%, straumēšanas pakalpojumus 11%, bet drukātos laikrakstus vien 6% respondentu.
Savukārt Latvijas sabiedrības negatīvās attieksmes iemesli pret Krieviju un Baltkrieviju saistāmi ne tikai ar Krievijas agresiju Ukrainā, bet arī ilgstoši uzturēto atklāti naidīgo Krievijas retoriku pret Latviju un citām Baltijas valstīm. Turklāt pēdējā gada laikā visai izplatīts ir Kremļa popularizēts naratīvs, ka Latvija, Lietuva un Igaunija kļūs par nākamo Krievijas provokāciju vai pat atklāta uzbrukuma mērķi, ja Maskavai izdotos ieņemt Kijivu un pakļaut Ukrainu. Krievijas plašsaziņas līdzekļu kanālos joprojām tiek izvērsta masīva kampaņa pret Latviju un citām Eiropas Savienības valstīm, kas atbalsta Ukrainu. Ne velti Krievijas varasiestāžu apkopotajos sarakstos ar “nedraudzīgākajām valstīm” Latvija kopā ar citām ES dalībvalstīm ir ierindota topa otrajā vietā (pirmo vietu ieņem ASV, bet trešo – Apvienotā Karaliste).
Tikmēr negatīvā Latvijas sabiedrības attieksme pret Baltkrieviju saistīta ar tās nedemokrātisko režīmu, Aleksandra Lukašenko sadarbību ar Krieviju un atbalstu Kremļa režīmam tās iebrukumā Ukrainā, kā arī kopš 2021. gada regulāri īstenotajiem hibrīdajiem uzbrukumiem uz Latvijas robežām ar instrumentalizētu un koordinētu Tuvo Austrumu valstu migrantu sūtīšanu pie Latvijas (arī Lietuvas, Polijas) robežām. Arī Baltkrievijas informācijas kanāli jau ilgstoši izplata naidīgu retoriku pret Baltijas valstīm, tostarp Latviju, sacerot melīgus stāstus par “nežēlīgajiem latviešu robežsargiem” un “rusofobisko valdību”, kas dzen valsti ekonomiskā bezdibenī, no kura labākas dzīves meklējumos uz Baltkrieviju bēgot simtiem Latvijas iedzīvotāju. Vienlaikus, savai iekšējai Baltkrievija auditorijai amatpersonas izliekas, ka pret Baltijas valstīm un Poliju cenšas izturēties labi, ka ir ieviests bezvīzu režīms un kaimiņi aicināti ciemos izmantot lētos un kvalitatīvos Baltkrievijas tūrisma un pakalpojumu piedāvājumus.
Igaunija un Lietuva – draugi un konkurenti
Kaimiņu sasniegumi ekonomikā, zinātnē vai starptautiskajā arēnā allaž tiek pamanīti un izmantoti naratīvos – “redz, viņiem sanāk” un “viņi var labāk par mums”. Latvieši bieži vien salīdzina savus ceļus ar igauņu un lietuviešu autostrādēm, ar lietuviešiem joprojām tiek dalīta aukstās zupas rašanās vieta un recepte, savukārt Tallina un Rīga lauž šķēpus par to, kurā no pilsētām pirmo reizi rotāta Ziemassvētku eglīte. Tāpat Baltijas valstu tautām vienai par otru ir dažādi joki un anekdotes.
Latvijas iedzīvotāju attieksme pret ziemeļu un dienvidu kaimiņiem – Igauniju un Lietuvu tradicionāli ir labvēlīga. Jaunākā jūnijā veiktā aptauja liecina, ka negatīvs viedoklis par Igauniju ir vien 7% un par Lietuvu 8% aptaujāto. Tikmēr 44% respondentu Igauniju vērtē pozitīvi un 39% drīzāk pozitīvi, savukārt Lietuvas gadījumā 42% to vērtē pozitīvi un 40% drīzāk pozitīvi. Lai gan, salīdzinot ar 2023. gada rudeni, Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Igauniju un Lietuvu ir nedaudz pasliktinājusies, izmaiņas mērāmas vien dažos procentpunktos un kopējo tendenci nemaina. Biežāk negatīvus vērtējumus par šīm valstīm snieguši vīrieši, kas saziņā ikdienā biežāk lieto krievu valodu.
Valsts kancelejas veiktajā jūnija aptaujā arī ticis pirmo reizi iekļauts brīvais jautājums: “Kas Latvijai būtu jāizdara, lai mūsu valsts apsteigtu Lietuvu un Igauniju?”. Respondentu atbildēs uz to visvairāk pieminētā tēma ir saistīta ar valsts varu, tās kvalitātes uzlabošanu – tostarp Saeimas un valdības darba uzlabojumiem, caurspīdīgu un godīgu politiku, kā arī līdzekļu izšķērdēšanas un birokrātijas mazināšanu. Cilvēki no Latvijas varas sagaida gudru un godīgu saimniekošanu, arī ieklausīšanos sabiedrībā. Tāpat minēta ekonomikas attīstība, piemēram, Eiropas un Rietumvalstu līmeņa sasniegšana, atbalsts uzņēmējiem, tūrisma un ražošanas attīstība, darbavietu radīšana, infrastruktūras attīstība, investīciju piesaiste, jauno tehnoloģiju attīstība, un labklājības līmeņa celšana – algu un pensiju palielināšana, pabalstu paaugstināšana, atbalsts bērniem un ģimenēm ar bērniem, cenu samazināšana, kā arī ienākumu nevienlīdzības mazināšana. Vismaz 5% par būtisku norādījuši arī cilvēktiesību ievērošanu, tiesiskumu un nodokļu politikas sakārtošanas nepieciešamību.
ASV un Ķīna
Attieksme pret Amerikas Savienotajām Valstīm pēdējā pusgada laikā nav būtiski mainījusies, un tās pozitīvi vērtē vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju. Tostarp 19% respondentu ASV vērtē pozitīvi un 35% drīzāk pozitīvi, kamēr 29% vērtē negatīvi un drīzāk negatīvi. Zīmīgas ir atšķirības respondentu vidū atkarībā no tā, kādu valodu (latviešu vai krievu) tie lieto biežāk saziņā un ģimenē. Piemēram, pret ASV negatīvu attieksmi pauduši 49% respondentu ar krievu sarunvalodu ģimenē, kamēr latviešu vidū negatīva attieksme ir vien 17% respondentu.
Tikmēr pret planētas otru lielāko ekonomiku Ķīnu negatīva attieksme šī gada jūnijā bijusi 38% respondentu, kas ir nedaudz mazāk nekā 2023. gada rudenī (41%). Vienlaikus jūnija aptaujā tikpat daudz respondentiem (38%) bijis arī pozitīva attieksme pret Ķīnu, kamēr katram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam (24%) nav viedokļa šajā jautājumā. Ķīnu jaunākajā aptaujā pozitīvāk vērtējuši aptaujātie, kas ikdienā vairāk ģimenē lieto krievu valodu (60%), kamēr latviešu vidū pozitīvi to vērtē vien 24%.
Attieksme pret Eiropas Savienību, NATO un ANO
Jaunākās aptaujas rezultāti liecina, ka kopumā Latvijas iedzīvotāji nemainīgi pārliecinoši atbalsta valsts ģeopolitisko kursu, tostarp piederību Eiropas Savienībai un NATO. Gan Eiropas Savienību (67%), gan NATO (61%) pozitīvi vērtē ne mazāk kā trīs no pieciem Latvijas iedzīvotājiem. Tikmēr negatīvi ES vērtē 22% un NATO 24%.
Negatīvos rādītājus biežāk veido iedzīvotāji ar krievu sarunvalodu ģimenē, kas arī ir skaidrojams ar ilgstošu atrašanos Krievijas veidotajā informatīvajā telpā, proti, ES negatīvi vērtē 32% respondentu ar krievu sarunvalodu ģimenē (latviešu vidū tikai 16%), bet NATO negatīvi vērtē 45% respondentu ar krievu valodu (tikai 11% latviešu). Vienlaikus, Krievijas iebrukums Ukrainā arī daudziem mazākumtautību pārstāvjiem un iedzīvotājiem ar krievu sarunvalodu ģimenē ir licis novērtēt drošās debesis un iespējas, ko piedāvā Eiropas Savienība.
Pēdējā pusgada laikā būtiski uzlabojusies Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO), ko šī gada jūnijā pozitīvi vērtēja 50% Latvijas iedzīvotāju, kamēr 28% bija negatīva attieksme. Pērn rudenī ANO nokļuva ziņu virsrakstos, kad ANO Ģenerālā asambleja balsoja par Krievijas atgriešanos ANO Cilvēktiesību padomē, no kuras tā tika izslēgta pērnā gada aprīlī pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Lēmums bija negatīvs, un ažiotāža ap šo tēmu ātri vien pierima. Tāpat ANO reputāciju negatīvi ietekmēja arī 2024. gada sākumā plaši izskanējušie vairāku valstu lēmumi apturēt finansējumu ANO palestīniešu bēgļu aģentūrai (UNRWA), jo tās darbinieki tika apsūdzēti par iespējamu saistību ar grupējuma “Hamās” kaujinieku 7. oktobra uzbrukumu Izraēlai. Ņemot vērā Latvijas izvērsto kampaņu uz ievēlēšanu 2025. gada vēlēšanās ANO Drošības padomē uz 2026.-2027. gadu, sagaidāms, ka ANO vērtējums Latvijas sabiedrībā varētu turpināt uzlaboties arī turpmāk.
Lasīt rakstu
