Sociālo mediju platformās netrūkst lietotāju, kuri ik dienas komentē aktualitātes Latvijā un pasaulē, reaģē uz politiķu izteikumiem, komentē citu lietotāju komentārus vai vienkārši publicē “ķeksīša” ierakstus, lai atgādinātu par sevi.
Tomēr šo “ietekmeļu” vidū daži ir īpašāki par citiem, jo viņu darbībās ir novērojamas manipulācijas un retorika, kas mērķēta uz ļoti konkrētām auditorijām.
Skatoties viņu profilos ievietoto saturu, var rasties maldīgs iespaids, ka viņi ir eksperti pilnīgi visos jautājumos. Realitātē viņi cenšas būt laikā un vietā, kur notiek tā brīža aktualitāte, un, tai beidzoties, viņi pievēršas citam izraudzītajai mērķauditorijai aktuālam tematam. Lai gan mērķauditorijas atšķiras, temati dezinformatoru dienaskārtībā ir līdzīgi: pēc iespējas skaļāki un pretrunīgāki notikumi, kuru apspriešana var izraisīt maksimāli plašu rezonansi un cilvēku iesaisti – dalīšanos, komentēšanu, reakcijas.
Biežāk lietotās manipulācijas metodes
Biežāk lietotās manipulācijas metodes, ko lieto ne tikai Krievija un citi autoritārie režīmi, bet arī vietējie štata dezinformatori, iedalāmas četros galvenajos virzienos:
- noraidīt apsūdzības un uzbrukt kritiķiem,
- sagrozīt informāciju, izlaist svarīgas detaļas vai kontekstu,
- novērst uzmanību, izplatot sazvērestības un apsūdzības pret citiem,
- iebiedēt oponentu, lai atturētu to no rīcības.[i]
Katrai no šīm metodēm ir vairāki veidi, kādos tās var pielietot, lai ar informācijas manipulāciju sasniegtu savus mērķus. Rakstā skaidrojam, kā šīs metodes tikušas dažādos veidos izmantotas sabiedrības viedokļa ietekmēšanai, lai diskreditētu Latviju, Latvijas valdību un politiķus, Eiropas savienību un NATO, tā vietā popularizējot sazvērestības teorijas un Kremlim izdevīgus naratīvus, kas simpatizē daļai Latvijas sabiedrības. Saprotot, kā metodes strādā un ļauj gūt dažādus ieguvumus (piemēram, atpazīstamību, sekotāju un iesaistes pieaugumu pie sociālo mediju satura u. c.), manipulatori un dezinformatori laika gaitā tās ir lietojuši arī par neskaitāmām citām tēmām.
Viens no tematiem, kas vēl aizvien nav zaudējis aktualitāti, ir Covid-19. Gan pirms vairāk nekā trīs gadiem, kad uzliesmojums sākās, gan šobrīd ir aktīvisti, kas apšauba vīrusa esamību. Izplatot naratīvus, ka Covid-19 pandēmija neeksistē, viena no izmantotajām metodēm ir noraidīšana, sagrozot un izpušķojot faktus, lai radītu apjukumu un sētu šaubas. Šāda nepatiesa, šokējoša informācija labi izplatās sociālajos medijos un spēj sasniegt lielāku auditoriju.
Covid-19 noliedzēji savulaik izplatīja naratīvus, ka “institūcijas, kurām cilvēki jāpasargā, tos ir pārdevušas, ka cilvēks ir kļuvis par neko vairāk kā skaitli bezpersoniskā peļņas gūšanas algoritmā un ka meli drīz tiks izgaismoti”. Tāpat populāra metode, ko pandēmijas laikā plaši izmantoja dezinformatori, bija izsmiešana, mērķējot to, piemēram, uz cilvēkiem, kas vakcinējas, salīdzinot viņus ar aitām.
Ļoti izdevīga dezinformatoru retorikā allaž bijusi bērnu iesaistīšana, tostarp arī Covid-19 kontekstā izplatot naratīvus par bērnu pasargāšanu no masku nēsāšanas un sakot, ka vislabākā alternatīva maskām ir veselīgs bērns, ka vīruss nav tik briesmīgs, kā cilvēkiem stāsta, un no smagas saslimšanas pasargā imunitātes stiprināšana svaigā gaisā. Tādējādi izmantota metode uzstādīt nereālas prasības vīrusa bīstamības pierādīšanai. Savos argumentos dezinformatori mēdz apelēt pie viltus ekspertiem un pētījumiem, kuros teiktais tiek uzdots par neapgāžamu patiesību.
Pandēmijas laikā sociālajos medijos regulāri tika publicēta acīmredzami safabricēta dezinformācija – mākslīgi radīta informācija, kas nebalstās realitātē, bet pasniegta kā reāla un patiesa, piemēram, ka kopš vakcinācijas miruši trīs airBaltic piloti, kā rezultātā citi darbinieki negrib vakcinēties, jo baidās no trombu riskiem. Vai ka, regulāri saņemot vakcīnu, imūnsistēma pārstāj cīnīties un cilvēki kļūst atkarīgi no vakcinēšanās, kā rezultātā organisms nespēj cīnīties ar vīrusiem bez vakcīnas palīdzības.
Covid-19 pandēmijai dezinformatori piemeklēja dažādus spilgtus apzīmējumus, piemēram, “piespiedu vakcinācija”, “uzpurņi” un “afēra”, ko dedzīgi izmantoja gan atsevišķi politiķi, gan rūdīti dezinformatori. Viņi regulāri praktizēja iebiedēšanas taktiku, pārspīlējot vai pārmērīgi vienkāršojot, lai sagrozītu vai dramatizētu notiekošo. Tostarp izskanēja tādas frāzes, ka valdība ir nopirkusi 6 miljonus vakcīnu un uzreiz pēc vēlēšanām taisās piespiedu kārtā atkal visus vakcinēt, uzspiest maskas un skolās spīdzināt bērnus. Ļoti populāra bija dažādu sazvērestības teoriju izplatīšana, pat šogad vasaras vidū atsevišķi dezinformatori baidīja ar kovida atgriešanos, jauniem lokdauniem, vakcīnu uzspiešanu, mājsēdi un cilvēku mocīšanu. Dezinformatori apgalvoja, ka ģimenes ārsti zvana pacientiem un piedāvā potes, vienlaikus savā retorikā uzsverot, ka nekādas vakcīnas, maskas un distancēšanās vairs neies cauri.
Rusofobija un nacisma atdzimšana
Līdz ar ierobežojumu un masku atcelšanu aktīvākie “taisnības cīnītāji” operatīvi pārslēdzās uz citiem tematiem, tostarp krievu valodas jautājumu, pieminekļu demontēšanu un Krievijas pilsoņu “deportēšanu”, kas 2023. gadā bieži pieminēti štata manipulatoru sociālo mediju kontos, kur tie rāmēti kā Latvijas varasiestāžu īstenota krievu apspiešana. Slēpjoties aiz vārdā nenosauktiem informācijas avotiem, izskanēja, ka Madonā policija staigā pa mājām un cilvēkiem prasa, kādus TV kanālus viņi skatās, bet pilsētas slimnīcā liegts ar pacientiem runāt krieviski. Šie apgalvojumi neatbilst patiesībai, ko pierādīja arī Re:Check. Savukārt nacionāli noskaņotu politiķu idejas dezinformatoru vēstījumu virsrakstos nereti pasniegtas kā jau faktiski spēkā esošas normas. Piemēram, par to, ka krieviem saruna ar latvieti krievu valodā var draudēt ar 4000 eiro sodu. Atsevišķi sociālo mediju aktīvisti uztur tematu arī par pāreju uz latviešu valodu krievu skolās, kas neesot pietiekami pakāpeniska.
Izceļami arī naratīvi par Latvijā mītošo Krievijas Federācijas pensionāru it kā veiktu pazemošanu saistībā ar Imigrācijas likuma grozījumu ieviešanu un latviešu valodas pārbaudījumiem uzturēšanās atļaujas pagarināšanai. Sociālajos medijos regulāri parādās ieraksti ar skaļiem virsrakstiem, piemēram: “Latvijā notiek atklāts cilvēktiesību pārkāpums – cilvēku spīdzināšana”. Tostarp tiek stāstīts, ka veciem un slimiem cilvēkiem vairs nemaksā pensijas, viņi netiek pie ārstiem un kompensējamām zālēm. Milzīgu popularitāti ar 3,1 miljonu skatījumu ieguvis video, kurā redzams, kā uz valodas eksāmenu ved slimu pensionāri. Nofilmēts arī viņas eksāmena kārtošanas mēģinājuma otrais piegājiens. Šie video nonākuši lielākajos prokremliskajos Krievijas televīzijas kanālos un devuši pamatu safabricēt aizvien jaunus šausmu stāstus par Latviju, kuros latvieši tiek raksturoti kā kvēli rusofobi, bet Latvija – kā valsts, kurā atdzimst nacisms.
Režīms, uzpirktie mediji un citas sazvērestības
Dezinformatorus vienojošais elements ir uzbrukumi valdībai un tās lēmumu kritizēšana. Pēdējo trīs gadu laikā dzirdēti uzsaukumi “patriekt Kariņu”, gāzt “Kariņa–Levita režīmu”, “tā saucamā valdība”, kas melo un manipulē. Cenšoties it kā informēt par kārtējo netaisnību vai afēru, dezinformatori nereti izkropļo informāciju, meklē dažādas likumsakarības un zīmē shēmas, kas it kā pierāda viņu teorijas patiesumu. Piemēram, 220 miljonu vērtais Latvijas armijas ēdināšanas pakalpojuma neveiksmīgais iepirkums tika pasniegts kā valdošās elites, tostarp Ministru prezidenta K. Kariņa organizēta afēra. Līdzīga retorika izskanēja arī par masku iepirkumu pandēmijas laikā.
Vienlaikus valdība tiek vainota pilnīgi visās nedienās, kas skar iedzīvotāju maciņus – elektrības cenu kāpums, apkures tarifu pieaugums un pat degvielas cenu svārstības allaž tiek saistītas ar valdības alkatību, savukārt situācijas dramatizēšanai tiek izmantoti žēlabaini stāsti. Piemēram, ka lielo rēķinu dēļ kāda pensionāre nonākusi slimnīcā vai ka komunālie maksājumi ir lielāki par pensiju. Dezinformatori bez jebkādiem pierādījumiem apgalvo, ka rēķini būs lielāki, gāze dārgāka, cilvēki nevarēs samaksāt un daudzus izliks uz ielas. Valdība tiek vainota valsts uzņēmumu naudas piesavināšanā un tautas apzagšanā, kam pamatā tostarp ir naratīvs, ka Latvijā HES ražo lētu elektrību, bet cilvēki to pērk 20 reizes dārgāk.
Dezinformatoru retorikā nereti izskan apgalvojums par uzpirktiem medijiem, kas ir varas apmaksāti, korumpēti un dara to, ko liek vara. Pie katras izdevības valdības lēmumos tiek meklēta “sensācija” un izplatīta maldinoša informācija. Piemēram, par Sēlijas poligonu un Rail Baltica izskanēja, ka valdība plāno iznīcināt dabu un deportēt 2000 ģimeņu no dzimtajām mājvietām. No valdības darba kārtībā iekļauta dokumenta nosaukuma “izlobīts”, ka politiķi kara gadījumā plāno bēgt ar airBaltic lidmašīnām.
Dažādu sazvērestības teoriju izplatīšanā lieti noder arī globālistu pieminēšana, kas ir universāls “vaininieks” teju visās nedienās, turklāt saukli, ka “mēs esam pārdoti ārzemju globālistiem”, izmanto vairāki “populārākie dezinformatori”, kas aizfantazējušies, ka arī aiz cīņas pret krievu valodu un padomju okupāciju slavinošiem pieminekļiem stāv globālisti, kas vēlas panākt latviešu tautas iznīcināšanu. Globālisti arī vainojami pie tā, ka latviešu Dziesmu svētkos tika dziedātas ukraiņu dziesmas. Globālisti Latvijā iznīcina zemniekus – liek izkaut lopus, likvidēt fermas, jo viņu plāns ir kontrolēt Latvijas pārtikas ražošanu, lai “mēs būtu atkarīgi no viņiem”, vienlaikus dāņiem vai vāciešiem piederošās saimniecības Latvijā liekot mierā. Pēdējā gada laikā samērā bieži izskanējuši arī stāsti par lamatām, kurās cilvēkus ievelk digitālā nauda, apgalvojumi, ka bankas brūk un “ASV grib savākt mūsu ostas”. Globālistu spārnotā frāze esot “tev nekas nepieder, un tu esi laimīgs”.
Viena no pēdējā laikā absurdākajām sazvērestības teorijām ir “chemtrails” jeb “ķīmisko sliežu sazvērestības teorija”. Tai saknes aug ASV, bet tā izskanējusi arī Latvijas dezinformatoru un sabiedrībā atpazīstamu personu sociālo mediju ierakstos. Tās pamatā ir apgalvojums, ka lidmašīnas debesīs izkaisa indi. Temats likās gana saistošs arī medijiem, kas iesaistījās šīs dezinformācijas atspēkošanā. Vienaldzīgs nepalika arī kāds fizikas skolotājs, kurš savus skolēnus, kas ir neziņā par šo “pasaules brīnumu”, aicināja braukt pie viņa un izlabot iepriekš sekmīgi ielikto atzīmi.
Vēl viens temats, kas bieži tiek pieminēts atsevišķu dezinformatoru ierakstos, ir saistīts ar NATO aktivitātēm. Piemēram, pie video ar NATO kuģiem Rīgas ostā – skaļš paziņojums, ka Rīgā ienāk karakuģi, ar jautājumu, ko tas varētu nozīmēt. Savukārt pie video, kurā redzams, kā pa dzelzceļu ved militāro tehniku, tostarp tankus, jautājums, vai notiek gatavošanās karam. Karadarbības retorika tiek spilgtināta arī ar tādām frāzēm kā “karavīri Rīgas ielās, “mediji baida ar karu”, “Eiropa gatavojas karam”, “NATO uzmetuši Ukrainu”. Šajos ierakstos tostarp apgalvots, ka militārās klātbūtnes Latvijā mērķis ir cilvēkus iebiedēt.
Latvijas pievienošanās Rietumu dekadencei
Dezinformatoru “jājamzirdziņš” ir arī Stambulas konvencija, viendzimuma laulības, tradicionālo vērtību aizstāvēšana un bērnu pasargāšana no LGBT ideoloģijas. Arī stāstot par šiem jautājumiem, nereti tiek izmantota apzināta maldināšana vai pat klaji meli. Piemēram, ka vienas no Saeimas partijām dienaskārtībā ir likumprojekts, lai atvieglotu maziem bērniem dzimuma maiņas procedūru, vai par genderisma sludināšanu skolās, tostarp par 101 dzimumu, kas tikšot mācīts bērniem. Plaši arī apspriesta bērnu grāmata “Tur lejā”. Tāpat izskanējis apgalvojums, ka pat Latvijas geji ir pret Stambulas konvenciju, savukārt Satversme tiek grozīta, lai legalizētu viendzimuma laulības. Kontekstā ar šo retoriku viens no dezinformatoriem paziņoja, ka Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir milzīgs kauns latviešu tautai, jo pašlaik tiek lobētas vērtības, kas iznīcinās tradicionālo un kristīgo latviešu identitāti.
Dezinformatorus sociālajos medijos ir samērā viegli atpazīt, jo viņi pārsvarā izmanto līdzīgas dezinformācijas metodes un nereti pat viens no otra smeļas idejas. Svarīgi ir nezaudēt modrību un uz skaļajiem saukļiem un ažiotāžu neuzķerties.
Manipulatīvās metodes, kā tās darbojas un kā tās atpazīt, plašāk izskaidrotas Valsts kancelejas izdevumā “Rokasgrāmata pret dezinformāciju: atpazīt un pretoties”. Lasi to šeit.
[i] Hiršs M. (2012). Kremļa biežāk lietotās informatīvās telpas manipulācijas metodes. Bambals R. (Red.). Rokasgrāmata pret dezinformāciju: atpazīt un pretoties. Rīga: Valsts kanceleja, 9.-27. lpp.
Lasīt rakstu
