EUvsDisinfo publikācija analizē pretrunu starp Krievijas politiskās komunikācijas vēstījumiem par iespējamu vēlēšanu manipulāciju demokrātiskajās valstīs un pašu Krievijas vēlēšanu sistēmā īstenotajiem politiskās konkurences ierobežojumiem. Krievijas politiskā komunikācija ārvalstu vēlēšanas sistemātiski attēlo kā manipulējamas un ārējas ietekmes apdraudētas, vienlaikus Krievijā pašā vēlēšanu procesā tiekot ierobežotas reālas politiskās izvēles iespējas.
Vēlēšanu leģitimitātes apšaubīšana ārvalstīs
Krievijas politiskajā retorikā vēlēšanas demokrātiskajās valstīs regulāri tiek raksturotas kā ārvalstu ietekmes vai manipulācijas rezultāts. Līdzīga argumentācijas shēma tiekot izmantota arī attiecībā uz postpadomju valstīm, kuras politiski attālinās no Krievijas.
Kā piemēri minēta Armēnija un Moldova. Krievijas amatpersonas un ar Kremli saistīti informācijas kanāli šajās valstīs notiekošās politiskās pārmaiņas esot skaidrojuši ar Rietumu iejaukšanos. Vienlaikus publikācija norāda, ka pati Krievija ir izmantojusi ārvalstu informācijas manipulācijas un iejaukšanās instrumentus (FIMI), tostarp atbalstot prokrieviskus politiskos spēkus.
Foreign Information Manipulation and Interference (FIMI) jeb ārvalstu īstenota informācijas manipulācija un iejaukšanās ir jēdziens, ar kuru apzīmē apzinātu un koordinētu ārvalstu aktoru darbību kopumu, kas var negatīvi ietekmēt politiskos procesus, institūciju uzticamību un citus sabiedrībai nozīmīgus procesus. Atšķirībā no šaurākā dezinformācijas jēdziena FIMI analīze koncentrējas ne tikai uz izplatītās informācijas saturu un patiesumu, bet arī uz aktoriem, izmantotajām metodēm, koordinācijas raksturu un potenciālo ietekmi. Eiropas Ārējās darbības dienests (EEAS) pieeja FIMI analīzei īpaši izceļ taktikas, paņēmienus un procedūras (TTP), tādējādi ļaujot pētīt manipulācijas kampaņu kā strukturētu darbību kopumu.
Attiecībā uz Moldovas 2024. gada prezidenta vēlēšanām un referendumu Moldovas institūcijas lēsušas, ka Krievijas aģenti vēlēšanu ietekmēšanai un dezinformācijas izplatīšanai izlietojuši aptuveni 200 miljonus eiro. Rakstā norādīts arī uz līdzīgām metodēm, kas identificētas saistībā ar 2026. gada vēlēšanām Armēnijā.
Krievijas vēlēšanu sistēmas raksturojums
Krievijas vēlēšanu rezultātus būtiski ietekmē politiskās sistēmas institucionālā struktūra un Kremļa kontrole pār kandidātu atlasi, vēlēšanu norisi un balsu skaitīšanu.
Atsaucoties uz neatkarīgiem pētniekiem, starptautiskajiem novērotājiem un Krievijas neatkarīgajām vēlēšanu uzraudzības organizācijām, raksts norāda uz ilgstoši dokumentētām vēlēšanu procedūru manipulācijām.
Piemēram, organizācija Golos 2024. gada prezidenta vēlēšanu laikā esot reģistrējusi 1057 iespējamu pārkāpumu gadījumus. To vidū bijuši ziņojumi par vēlētāju spiedienu un uzraudzību darba vietās.
Vienlaikus tiek uzsvērts, ka Krievijas neatkarīgās vēlēšanu uzraudzības iespējas ir būtiski samazinājušās. Golos Krievijā ir klasificēta kā “ārvalstu aģents”, savukārt neatkarīgu starptautisko novērotāju darbība vēlēšanu uzraudzībā ir ierobežota.
Lasi un klausies arī mūsu nesenos rakstus un podkāstus par Krievijas ietekmi vēlēšanu procesos:
2026. gada parlamenta vēlēšanu politiskais konteksts
2026. gada parlamenta vēlēšanas tiek aplūkotas plašākā kontekstā, proti, saistībā ar Krievijas pilna mēroga karu pret Ukrainu un tā sociālekonomiskajām sekām.
Vēlēšanas izceļ sabiedrībai svarīgus jautājumus, proti, degvielas piegādes problēmas, ekonomisko stāvokli un sabiedrībā pastāvošās bažas par iespējamu jaunu mobilizācijas vilni. Vienlaikus Krievijas prezidenta Vladimira Putina retorika tiek interpretēta kā cieši saistīta ar valdošās partijas “Vienotā Krievija” un kara turpināšanas politisko pozicionējumu.
Atsaucoties arī uz Levada centra aptaujām, kopš 2022. gada ir pieaudzis sabiedrības atbalsts miera sarunām. Šādos apstākļos pretkara pozīcijas kļūstot politiski nozīmīgas, taču to pārstāvniecība vēlēšanu procesā tiekot ierobežota.
Pretkara politiskās alternatīvas ierobežošana
Būtiska raksta daļa veltīta politiskajiem spēkiem un kandidātiem, kuri publiski iebilduši pret karu.
Īpaša uzmanība pievērsta partijai “Jabloko”, kas raksturota kā vienīgā Krievijā reģistrētā partija ar skaidri paustu pretkara pozīciju. Partija 2022. gada iebrukumu Ukrainā bija nosodījusi un vēlāk aicinājusi uz beznosacījumu pamieru.
2026. gada augustā Krievijas Augstākā tiesa izslēdza “Jabloko” federālo kandidātu sarakstu no vēlēšanām. Formālais juridiskais pamatojums bija saistīts ar autortiesību pārkāpumu, savukārt, pret partiju vērstā politiskā retorika tās pretkara pozīcijas dēļ bijusi daudz plašāka.
Neilgi pēc tam partijas „Jabloko” priekšsēdētāja vietniekam Levam Šlosbergam tika piespriests 11 gadu cietumsods par „atkārtotu Krievijas Bruņoto spēku diskreditēšanu” pēc tam, kad viņš bija piedalījies tiešsaistes diskusijā par karu un dalījies ar karikatūru par Putinu — pamatojoties uz likumu, kas tobrīd vēl nemaz nebija pieņemts. Otram priekšsēdētāja vietniekam Maksimam Kruglovam tika piespriesti septiņi gadi par „nepatiesas informācijas” izplatīšanu par armiju. Abi nodarījumi tika ieviesti pēc iebrukuma un plaši izmantoti, lai sauktu pie atbildības par Krievijas kara noziegumu publisku apspriešanu.
Krievijas pretkara politiķis Boriss Nadeždins iestājās pret iebrukumu un centās kara izbeigšanu izvirzīt par savas neveiksmīgās 2024. gada prezidenta vēlēšanu kampaņas galveno jautājumu, lai gan viņa 2026. gada parlamenta vēlēšanu programma paredzēja risināt okupēto teritoriju statusu sarunu ceļā, nevis beznosacījumu to atdošanu Ukrainai. Neraugoties uz šo piesardzīgo nostāju, Tieslietu ministrija viņu atzina par „ārvalstu aģentu” — apzīmējumu, ko plaši izmanto pret politiskajiem oponentiem un kas viņam arī liedza kandidēt vēlēšanās. Atsevišķi varas iestādes viņu diskvalificēja, pamatojoties uz likumiem pret ekstrēmistu simboliku, jo 2023. gada ierakstā, kas bija saistīts ar tiešraidi, aptuveni 10 sekundes bija redzama Alekseja Navaļnija fotogrāfija. Saskaroties ar turpmāku vajāšanu, Nadeždins vēlāk pameta Krieviju.
Citi Kremļa paņēmieni
Varas iestādes izmanto arī papildu metodes, lai ietekmētu vēlēšanu rezultātu, tostarp pārzīmē vēlēšanu apgabalu robežas, organizē balsošanu trīs dienu garumā un paplašina attālināto elektronisko balsošanu, to ieviešot aptuveni pusē Krievijas reģionu. Analītiķi norāda, ka šādi pasākumi apgrūtina procesa uzraudzību.
Pēc politologa Aleksandra Kņeva teiktā, Kremlis apzināti cenšas arī samazināt vēlētāju aktivitāti. Valdību atbalstošās partijas rīko apzināti neuzkrītošas kampaņas. Pašvaldības deputāts Samsons Šolademi, kurš vada vēlēšanām veltītu Telegram kanālu, norādīja, ka četras nedēļas pirms kampaņas beigām daudziem kandidātiem Maskavas vienmandāta vēlēšanu apgabalos kampaņu kontos praktiski nebija naudas.
Šādas kampaņas mudina neiesaistītos vai neapmierinātos pilsoņus palikt mājās, savukārt uzticamos vēlētājus mobilizē, izmantojot darbavietas un valsts iestādes. Daudzi vēlētāji valsts vai sabiedriskajās institūcijās, visticamāk, tiek arī piespiesti balsot un dokumentēt, ka viņi ir nobalsojuši par „pareizo” kandidātu, kā arī izpildīt noteiktu kvotu. Nav nekas neparasts, ka darbiniekiem tiek lūgts iesniegt priekšniecībai fotogrāfiskus pierādījumus par savu balsojumu, lai izvairītos no negatīvām sekām.
Vēlēšanu manipulācijas Krievijā tagad sasniedz vēl nepieredzētu līmeni, likvidējot patiesas izvēles iespēju vēl pirms balsošanas sākuma un liedzot mieram kaut vismazāko iespēju. Iepriekšējos gados nomināli opozicionārām partijām ļāva kalpot kā kanālam sabiedrības neapmierinātības izpausmei. Tagad kara interesēs tiek slēgta arī šī šaurā telpa domstarpību paušanai.
Ko rāda 2026. gada vēlēšanu rezultāti?
2026.gada Krievijas parlamenta vēlēšanu rezultātu analīze papildina priekšstatu par Krievijas vēlēšanu sistēmas darbību. Vēlēšanu analītiķis Ivans Šukšins, analizējot publiski pieejamos rezultātus, norāda uz statistiskām anomālijām, iespējamu balsu pārdalīšanu starp partijām un mākslīgi palielinātu vēlētāju aktivitāti. Viņš apraksta arī gadījumus, kad novērotājiem un vēlēšanu komisiju locekļiem tikusi ierobežota piekļuve vēlētāju sarakstiem, tādējādi apgrūtinot iespēju pārbaudīt oficiāli uzrādīto aktivitāti un balsu skaitu.
Šukšina ieskatā manipulāciju mērķis nav reducējams tikai uz pēc iespējas labāka rezultāta nodrošināšanu “Vienotajai Krievijai”. Atsevišķos iecirkņos konstatētās rezultātu izmaiņas bijušas labvēlīgas arī partijai “Taisnīgā Krievija”. Tas autoram ļauj izvirzīt plašāku skaidrojumu — vēlēšanu sistēma tiek izmantota, lai saglabātu Kremlim vēlamo politisko līdzsvaru un nepieļautu tādas pārmaiņas politiskajā vidē, kuras vara pati nekontrolē.
Šāda perspektīva ļauj Krievijas vēlēšanu procesu vērtēt vairākos savstarpēji saistītos posmos: politiskās konkurences ierobežošana sākas jau pirms vēlēšanām ar kandidātu un partiju pielaišanu vai nepielaišanu, turpinās ar kontrolētu priekšvēlēšanu kampaņu un vēlētāju mobilizāciju, bet noslēdzas ar ierobežotām neatkarīgas novērošanas iespējām un jautājumiem par balsu skaitīšanas un rezultātu apkopošanas uzticamību.
Vienlaikus Krievijas komunikācija turpina pievērst pastiprinātu uzmanību iespējamiem vēlēšanu pārkāpumiem un ārvalstu iejaukšanās draudiem citās valstīs. Tādēļ, analizējot šādus vēstījumus, būtiski vērtēt ne tikai to saturu, bet arī to avotu, izmantotos pierādījumus un plašāku politisko kontekstu. Šāda pieeja palīdz atšķirt pamatotas bažas par vēlēšanu integritāti no vēstījumiem, kuru mērķis var būt mazināt uzticēšanos demokrātiskajiem procesiem.
Lasīt rakstu
