Klāt Milānas un Kortīnas Ziemas olimpiskās spēles, kas norisināsies no 2026. gada 6. līdz 22. februārim. Latviju tajās pārstāvēs 68 sportisti deviņos sporta veidos. Tā būs vēsturiski lielākā Latvijas delegācija ziemas olimpiskajās spēlēs.
Pērn rudenī Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) paziņoja, ka Krievijas un Baltkrievijas sportistiem olimpiādē ļaus startēt neitrālā statusā. Tas nozīmē, ka sacensību laikā neskanēs šo valstu himnas un neplīvos to karogi. Sportistiem, kas kvalificējās startam Olimpiskajās spēlēs bija jāapliecina, ka viņi neatbalsta Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā. No Krievijas uz Itāliju devušies 13 sportisti, bet no Baltkrievijas 7.
Sports Krievijā un Baltkrievijā ir integrēta politiskās un militārās propagandas sastāvdaļa.
Latvijas nostāja pret agresorvalstu sportistiem
Latvijas nostāja attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību starptautiskās sporta sacensībās kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir noraidoša. Dalība zem neitrāla karoga nenodrošina faktisku neitralitāti un neatceļ piederību sistēmai, kas īsteno agresiju pret Ukrainu.
Saistībā ar dalību sporta komandās pat pieņemti Sporta likuma grozījumi, kas noteic, ka ar Krievijas un Baltkrievijas komandām, kas startē zem sava karoga vai neitrālā statusā, Latvijas nacionālajām sporta komandām spēlēt ir aizliegts. Individuāliem sportistiem šāda norma nav piemērota.
Attiecībā uz sacīkstēm Olimpiskajās spēlēs Latvijas Olimpiskā komiteja izstrādājusi vadlīnijas Latvijas sportistiem, kurās teikts, ka no Krievijas un Baltkrievijas pārstāvjiem jādistancējas.
Nepārprotamu attieksmi pret agresorvalstu sportistiem Latvijas skeletonisti šā gada sākumā pauda Austrijā, kur kopā ar Ukrainas un Zviedrijas skeletonistiem protestēja pret Krievijas skeletonista piedalīšanos sacensībās. Tās bija sacīkstes, lai sportisti izpildītu kvalifikācijas prasības un iegūtu tiesības startēt olimpiskajās spēlēs. Protests gan neguva plašu rezonansi, bet Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija (IBSF) Latvijas Bobsleja un skeletona federācijai (LBSF) nosūtīja sūdzību.
Kad latvieši norobežojas no krievu atlētiem, Kremlis raud
Latvijas Olimpiskās komitejas ieteikumu Latvijas sportistiem distancēties no Krievijas un Baltkrievijas olimpiešiem Kremlis pamanīja un janvāra vidū pat sūdzējās Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Nu pienākušas ziņas, ka sūdzība pret Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu Raimondu Lazdiņu ir noraidīta. Maskava gan šādu lēmumu jau esot gaidījusi.
Savukārt vēl plašāku rezonansi Krievijas informatīvajā vidē izraisīja TV3 Group sporta programmu direktora Toma Circeņa teiktais, ka grupas kanāli arī turpmāk saviem skatītājiem neziņos par neitrālā statusā startējošo agresorvalstu sportistu dalību jebkādās sacensībās. Viņa sacītais nonāca pat līdz Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāres Marijas Zaharovas ausīm un viņa nepalika atbildi parādā – savā Telegram kontā aicinot Latviju rādīt tikai Latvijas sportistu startus. Ierakstam ir gandrīz 200 komentāru. Krievijas ziņu portāli vēstīja, ka krievu sportistu startēšanas laikā Latvijas TV3 rādīšot reklāmas.
Arī Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) pavēstījis, ka neatspoguļos agresorvalstu sportistu dalību Milānas–Kortīnas Ziemas olimpiskajās spēlēs – saturā neiekļaus informāciju par viņu sasniegumiem un rezultātiem, kā arī nerādīs viņu individuālos startus.
Latvijas publiska norobežošanās no Krievijas un Baltkrievijas olimpiešiem acīmredzot dziļi aizskārusi arī kaimiņvalsts sporta sabiedrību. Piemēram, divkārtējais olimpiskais čempions biatlonā no Krievijas paziņojis, ka TV3 Latvija pieņēmusi slimu cilvēku lēmumu. Savukārt olimpiskā čempione ātrslidošanā un Valsts domes deputāte Svetlana Žurova televīzijas lēmumu nodēvējusi par histēriju.
Latvijas pozīcija saistībā ar agresorvalstu sportistiem olimpiskajās spēlēs satracināja arī prokrievisko Telegram kontu darboņus. Piemēram, “Шпроты в изгнании” Latvijas uzvedību dēvēja par “bērnudārzu”.
Baltkrievijas informatīvajā vidē latviešu norobežošanās no agresorvalstu sportistiem pieminēta vispārīgi un temats līdz šim rezonējis daudz mazāk nekā Krievijā.
Vecā rusofobijas plate turpina griezties
Vienlaikus virkne aktīvistu Telegram pauž prieku, ka krievu valoda ir viena no astoņām darba valodām Ziemas olimpiskajās spēlēs Itālijā. Par to priecājoties, viņi neaizmirst pieminēt rusofobus, jo īpaši latviešus, kam olimpiādē esot daudz lielāks sportistu skaits. Lai ilustrētu latviešu nepatiku pret krieviem, vairākās publikācijās pat pieminēts, ka oktobrī Latvijā amatieru hokeja spēles laikā starp “Ķekavas Clappers” un “Priedaine” komandām izcēlās masu kautiņš krievu valodas dēļ.
Lasīt rakstu
