Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Krievijas uzsākto karu Ukrainā, sabiedrības atbalstu ukraiņiem un redzējumu par Ukrainas nākotni Valsts kanceleja regulāri mēra dažādos sabiedriskās domas pētījumos un nu publicēti 2024. gada oktobrī-novembrī veiktās aptaujas rezultāti. Pērnā gada izskaņā vairumā pozīciju vērojams Latvijas iedzīvotāju atbalsta pieaugums.
Galvenie aptaujā gūtie secinājumi:
- Trīs no pieciem Latvijas iedzīvotājiem (61,7 %) ir gatavi atbalstīt Ukrainu līdz tās uzvarai. Tas ir 8 % pieaugums salīdzinājumā ar iepriekš veikto mērījumu un vairāk nekā puse aptaujāto (51,5 %) tic, ka Ukraina var uzvarēt.
- Gandrīz puse (48,2%) respondentu būtu gatavi pieciest cenu kāpumu, lai pārtrauktu karu Ukrainā (salīdzinājumam septembrī to bija gatavi darīt 36,2% respondentu).
- Ievērojami (par 9%) sarucis to cilvēku skaits, kas jūtas noguruši no ziņām par Ukrainu – no 46,9% septembrī līdz 38% gada nogalē.
Aptauja arī rāda, ka pēdējā gada laikā par 4 procentpunktiem ir pieaudzis atbalsts Ukrainas uzņemšanai Eiropas Savienībā (šobrīd 48,3% to atbalsta). Uzņemšanu NATO atbalsta 44,1% Latvijas iedzīvotāju, kas ir par gandrīz diviem procentpunktiem mazāk nekā pērn rudenī.
Pieaudzis to respondentu skaits, kuri vēlas, lai karā uzvar Ukraina (64,2%). Salīdzinot ar 2024. gada septembra pētījuma rezultātiem ir pieaudzis to respondentu skaits, kuri uzskata, ka palīdzot Ukrainai mēs sargājam no kara Latviju (+10,4%) un visu Eiropas Savienību (+9,3%).
Rietumvalstu karaspēka iesaisti Ukrainas karā neatbalsta 47,1% respondentu, bet vairāk kā puse (57,9%) uzskata, ka Ukrainai un Krievijai nekavējoties ir jāsāk miera sarunas. Par 3,3 procentpunktiem palielinājies cilvēku skaits, kuri uzskata, ka rietumvalstīm ir jānosaka stingrākas sankcijas pret Krieviju.
Vienlaikus ir samazinājies Latvijas iedzīvotāju atbalsts Ukrainas bēgļu uzņemšanai Latvijā. Zemāks atbalsts ukraiņu bēgļu uzņemšanai Latvijā vērojams respondentu grupā ar zemākiem ienākumiem un Latgalē dzīvojošo vidū.
Kopumā Ukrainas atbalstītāju mazāk ir Latgalē, tāpat mazāk noskaņoti ukraiņu atbalstam ir laucinieki, bezdarbnieki un individuālā darba veicēji, kā arī personas ar zemiem ienākumiem. Ukrainu ievērojami mazāk atbalsta krievu tautības cilvēki.
Kas ietekmē iedzīvotāju viedokli par Ukrainu?
Krievijas pilna apmēra iebrukums Ukrainā ilgst jau gandrīz trīs gadus, kuru laikā plašsaziņas līdzekļos nereti apspriesti novērojumi par sabiedrības nogurumu no kara un nemitīgajiem brīdinājumiem par Latvijas un kaimiņvalstu drošību, par kuru jau maksājam vairāk un nākotnē izmaksas paredzams, ka augs vēl vairāk. Tā ir auglīga vide dezinformācijai un manipulācijām, jo ar cilvēkiem, kurus kara retorika ir nogurdinājusi, ir vieglāk manipulēt un iestāstīt, ka balts patiesībā ir melns vai ka karš ir bizness, kas kādam ļauj nopelnīt, kamēr it kā zaudējot iedzīvotāji.
Sabiedrības noskaņojumu var ietekmēt arī vietējie “viss ir slikti” naratīvu izplatītāji, kuri izpaužas sociālo mediju komentāru sadaļās pie rakstiem un audiovizuālajiem materiāliem. Ļoti iespējams, viņi pat nav reizi tikušies vai runājuši ar kādu uz Latviju no kara bēgošo ukraiņu civiliedzīvotāju, bet tas netraucē uzturēt viedokli, ka ukraiņi grib atņemt viņiem darbu, nepamatoti saņem lielus pabalstus un citus labumus, uz ko parastais latvietis dzīves laikā nevarot nemaz cerēt.
Aptaujas rezultāti kopumā ļauj izdarīt vairākus secinājumus par izmaiņām Latvijas sabiedrības noskaņojumā un attieksmē pret Krievijas sākto karu Ukrainā. Pēdējo mēnešu laikā pasaulē ir notikušas ģeopolitiskas izmaiņas, tostarp varas maiņa Sīrijā un ASV prezidenta vēlēšanas, kas acīmredzami vājina Krievijas globālo ietekmi. Tikmēr atsevišķu Eiropas Savienības valstu (Ungārija, Slovākija) prokrieviskais politikas kurss vēl jo skaudrāk apliecina riskus un izaicinājumus, ar ko jātiek galā pašai Eiropas Savienībai. Tikmēr Latvija aizvien biežāk izjūt dažādas Kremļa hibrīdā kara aktivitātes (kabeļu bojājumi Baltijas jūrā, dezinformācijas kampaņas, kiberuzbrukumi, uzbrukums Okupācijas muzejam, prokrievisko politiķu aktivitātes). Krievijas agresīvās un imperiālistiskās aktivitātes vairākumu Latvijas sabiedrības ir nogurdinājušas , un tiek gaidīta drīzāka Ukrainas uzvara un kara beigas.
* Valsts kanceleja regulāri veic socioloģiskus pētījumus, lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret dažādiem jautājumiem, tostarp arī viedokli par kaimiņvalstīm, pasaules lielvarām un ietekmīgām organizācijām. Jaunākajā aptaujā, kas veikta no 2024. gada 15. oktobra līdz 24. novembrim, aptaujāti 1009 respondentu vecumā no 18 līdz 75 gadiem dažādās iedzīvotāju grupās visā Latvijā (CAWI kvantitatīva interneta aptauja).
Lasīt rakstu
