Raksti

Nākamajos 3 gados Kremļa propagandai vismaz 330 miljardi rubļu

  02. oktobris, 2024

Tuvojoties gada beigām, Krievija, tāpat kā virkne citu valstu, plāno savus nākamo gadu budžeta tēriņus. Šogad, izziņojot 2025. gada provizoriskos budžeta apjomus, Kremlis īpaši izcēlis plānoto pieaugumu militārajā jomā, kā arī tēriņus kara propagandai, liekot noprast apņēmību turpināt karadarbību ilgtermiņā. Atsevišķās pozīcijās norādīti izdevumi vairāku gadu griezumā, iespējams, lai tādējādi sabiedrībā stiprinātu pārliecību, ka prioritātes nemainīsies un nauda to nodrošināšanai būs.

Kremļa kara mašīnas izdevumi

30. septembrī Maskava paziņoja, ka aizsardzības izdevumus nākamgad plāno palielināt par aptuveni 30%, tiem sasniedzot 13,5 triljonus rubļu (ap 130 miljardi eiro). Kopš pilna apmēra iebrukuma Ukrainā militārajai jomai Krievija atvēl iespaidīgas summas, tostarp raķešu un bezpilota lidaparātu ražošanai, kā arī maksā vērā ņemamas algas simtiem tūkstošu karavīru, kas devušies okupēt Ukrainu. Šādi tēriņi jūtami ietekmē valsts ekonomiku.

Ekrānšāviņš no The Moscow Times 30. septembra publikācijas

Kremļa propagandas lakstīgalām – 330 miljardi rubļu

Lai karotu Ukrainā, Kremlim nepieciešams plašs Krievijas sabiedrības atbalsts. Tas savukārt ir cieši saistīts ar cilvēku paļāvību režīma propagandai, ko bez apstājas plaši izplata Krievijas prezidentam un valdībai pakļautajos kanālos. Lai gan opozīcijas kanāli Krievijā ir slēgti vai bloķēti, kamēr nelojālie žurnālisti ieslodzīti vai patriekti, arī “uzticamā satura” veidošana ko maksā. Lai noturētu auditorijas uzmanību, aizvien jādomā jauni naratīvi, jāmeklē jauni ienaidnieki un sazvērestības, lai uzturētu ilūziju par “apdraudēto tēvzemi, kurai drīz uzbruks nacistu pulki”.

Krievijas tēriņi propagandai pēdējās desmitgades laikā ir pastāvīgi kāpuši, kulmināciju sasniedzot pēdējos gados. Ja 2021. gadā šim mērķim tika tērēti 1,5 miljardi ASV dolāru, tad 2022. gadā jau 1,9 miljardi. Tēriņi režīma propagandai pamatīgi kāpa tieši gada pirmajā ceturksnī uzreiz pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Savukārt 2023. gada budžetā Krievijas propagandai bija atvēlēti 1,6 miljardi dolāru, no kuriem vairāk nekā puse tam, lai nodrošinātu VGTRK, RT (iepriekš – Russia Today) un Rossiya Segodnya propagandas tīkla darbu.

Jaunākajā paziņojumā plānots, ka 2025. gada budžetā Kremlis propagandai veltīs 137 miljardus rubļu jeb aptuveni 1,47 miljardus ASV dolāru. Savukārt lai arī 2026. un 2027. gadā izdevumi plānoti pieticīgāki, tomēr kopumā tuvāko 3 gadu laikā tie sasniegs 330 miljardus rubļu jeb 3,44 miljardus ASV dolāru (atbilstoši valūtas kursam uz 2024. gada 1. oktobri).

Ekrānšāviņš no TASS 30. septembra publikācijas

Var secināt, ka propaganda turpinās būt nozīmīga daļa no Kremļa kara vešanas stratēģijas, un līdzekļi tai netiks taupīti. Pat ja plānotā (oficiālā) budžeta ailēs summas ir mazākas nekā pirmajos divos kara gados, tās joprojām ir iespaidīgas un ļauj turpināt melu un dezinformācijas izplatīšanu Krievijā un ārpus tās robežām, lai sasniegtu auditorijas ne tikai krievu, bet arī angļu, franču, spāņu un citās lielākajās valodās. Ārpus oficiāli izziņotajiem skaitļiem var samērā droši pieņemt, ka ievērojami līdzekļi tiks novirzīti arī informācijas ietekmes operācijām caur drošības dienestiem, tostarp iegādājoties aktīvos pasākumus ārpakalpojumā. Komplektā ar troļļu fermu darbību un globālām aktivitātēm internetā, Kremļa propagandas mašīna aizvien turpinās būt jaudīgs ierocis cilvēku prātu pakļaušanā.

Nākamajos 3 gados Kremļa propagandai vismaz 330 miljardi rubļu

Nākamajos 3 gados Kremļa propagandai vismaz 330 miljardi rubļu

Nav

Saistītie raksti

Raksti

Dezinformācijas detektors: septembris 2024

9. oktobris, 2024

Dezinformācijas detektors: septembris 2024

Ikmēneša dezinformācijas detektorā ir apkopoti 2024. gada septembrī biežāk izplatītie dezinformācijas naratīvi Latvijas informatīvajā telpā, tostarp: (1) “vakcīnu noliedzēji”, (2) “ķīmiskās trases”, (3) “ļaunās Rietumu vērtības”, (4) “Latvija grib karot ar Krieviju”.

ikonaLasīt rakstu

Raksti

Vai uzticami mediji vienmēr izplata patiesu informāciju: ARTE gadījums

7. oktobris, 2024

Vai uzticami mediji vienmēr izplata patiesu informāciju: ARTE gadījums

Mūsdienās ārvalstu mediju telpā var atrast dažādas ziņas par Latviju. Ne vienmēr par spīti it kā labajai mediju reputācijai to veidotie raksti vai sižeti ir faktiem un datiem atbilstoši, to pierāda arī septembrī publicētais “ARTE” sižets vairākās lielajās Eiropas valodās (angļu, franču, vācu, spāņu) par Latviju.

ikonaLasīt rakstu

Raksti

Vai vakcīnu noliedzēji ir bērnu slepkavas?

28. septembris, 2024

Vai vakcīnu noliedzēji ir bērnu slepkavas?

Galvenie viedokļu paudēji par difterijas vakcīnām ir tā saucamie “antivakseri” jeb vakcinēšanās pretinieki. Zīmīgi, ka gan slēgtas, gan atvērtas pret vakcinēšanos vērstas domubiedru grupas, kas sociālo mediju platformās izveidojās pandēmijas laikā iepriekšējos gados, aktīvi turpina darboties joprojām.

ikonaLasīt rakstu