Raksti

Sociālā kampaņa “Pārāk nedroši!”

  13. decembris, 2023
drossinternets.lv

Lai veicinātu sabiedrības informētību un spēju pasargāt sevi no krāpniecības internetā, Drossinternets.lv sadarbībā ar uzņēmumu META un Valsts kancelejas stratēģiskās komunikācijas (StratCom) komandu ir uzsācis informatīvu kampaņu #PārākNedroši.

Kampaņas mērķis ir informēt cilvēkus par izplatītākajiem krāpšanas veidiem internetā, skaidrot, kā cilvēki tiek ievilināti krāpnieku “lamatās” sociālo mediju platformās (Facebook, Instagram, WhatsApp u.c.), kā arī sniegt padomus, kā pasargāt sevi un savus tuviniekus. Vairāk par kampaņu uzzini šeit >

Katru mēnesi Drossinternets.lv saņem vairākus desmitus ziņojumu par krāpšanu internetā, krāpnieku aktivitātes internetā ar katru gadu pieaug, un novērojumi rāda, ka ļaunprāšu izdomai nav robežu, to izmantotās shēmas kļūst aizvien rafinētākas un izsmalcinātākas. Informatīvā kampaņa norisināsies sešu nedēļu garumā Facebook platformā.

Populārākās krāpniecības metodes:

  • Krāpšana, izmantojot romantiskas attiecības – pamatā ir viltoti tiešsaistes personas profili. Krāpnieki izmanto glaimojošus fotoattēlus, pārliecinošus profilus un valdzinošus stāstus, lai manipulētu ar savu upuru emocijām un uzticēšanos. Mērķis ir no upura iegūt naudu vai kailfoto, kas vēlāk tiks izmatots šantāžai.
  • Krāpšana, izmantojot sensacionālus virsrakstus un slavenību vārdus – panākt,  lai iedzīvotāji noklikšķinātu un skatītu attiecīgo saturu. Klikšķi un skatījumi parasti papildina to krāpnieku maciņu, kas pelna ar interneta lietotāju skaitu, kuri tika ievilināti reklāmas lapā.
  • Krāpšana ar bezmaksas laimestiem un paziņojumiem par balvām – iecienījuši ļaundari, kuri pelna ar klikšķiem vai no saviem upuriem izvilina personiska rakstura informāciju.
  • Krāpšana ar personalizētiem horoskopiem – bieži vien savus upurus vilina ar solījumiem sniegt padziļinātu ieskatu savu upuru dzīvē ar mērķi izkrāpt naudu vai personisku informāciju.
  • Klikšķēsmas – tie ir piedāvājumi, kuru mērķis ir piesaistīt auditorijas  uzmanību. Jo vairāk tiek klikšķināts uz krāpnieku izveidotas personas sociālo mediju konta ierakstiem,  jo vairāk tiek saņemts naudas par klikšķiem.

IESAKĀM!
1. Pārbaudi informācijas avotus un izmanto uzticamas vietnes un tirdzniecības vietas
2. Kritiski izvērtē pārāk dramatiskus vai pārspīlētus apgalvojumus
3. Pirms spied uz saites, pievērs uzmanību tās nosaukumam
4. Esi skeptisks, ja tas izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība
5. Nedalies un nemaldini citus

Kampaņas organizatori aicina ikvienu būt vērīgam un atbildīgam interneta lietotājam un palīdzēt padarīt saturu sociālajos medijos drošāku.

Ziņot var sociālo mediju administrācijai, izmantojot ziņošanas iespējas vai drossinternets.lv, kā arī par dezinformāciju aicinām ziņot Valsts kancelejas izveidotajā vietnē melnsuzbalta.lv

Kampaņas organizatoru vēstījumi sabiedrībai

“Informatīva kampaņa, kurā iedzīvotāji tiek brīdināti par krāpšanu internetā, šobrīd ir ļoti aktuāla, jo krāpnieki un hakeri internetā kļūst arvien viltīgāki, talkā ņemot mākslīgā intelekta rīkus. Kopā ar kampaņas partneriem esam identificējuši izplatītākos krāpšanas veidus – krāpšana, izmantojot romantiskas attiecības, krāpšana, pievilinot upuri ar sensacionāliem virsrakstiem vai izmantojot slavenību vārdus, kā arī izmantojot piedāvājumus, no kuriem ir grūti atteikties: aizraujošas priekšrocības, balvas vai atlaides. Tāpat arī krāpšana ar personalizētiem horoskopiem un klikšķēsmām jeb “clickbait” piedāvājumiem. Neiedziļināšanās un paviršība ir arī viens no izplatītākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki kļūst par krāpšanas upuriem, tāpēc modrība ir svarīga vienmēr,” skaidro Drossinternets.lv vadītāja Maija Katkovska.

“Ar mūsu sabiedrību cenšas manipulēt un ietekmēt to informatīvajā telpā ik dienu. Sākot no garnadžiem, krāpniekiem un caurkritušiem politiķiem, starptautiskiem organizētās noziedzības un hakeru tīklojumiem un beidzot ar autoritāru režīmu izlūkošanas un drošības dienestu veiktām ietekmes operācijām. Aicinu iesaistīties informatīvās telpas sargāšanā un izmantot iespēju ziņot Valsts kancelejai par dezinformāciju un citām manipulācijām vienā no pirmajām šāda veida vietnēm pasaulē www.melnsuzbalta.lv ,” aicina Dr. Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta direktors.

“Krāpniecība pārkāpj mūsu noteikumus, un tai nav vietas mūsu platformās. Mēs nepārtraukti strādājam pie savu iekšējo noteikumu, kā arī to izpildes uzlabošanas. Bet vislabāk risināt šo problēmu var, veicinot noturību un izglītību, un vienmēr mudinot cilvēkus ziņot par krāpniecību, kad viņi to pamana. Tāpēc šī kampaņa, kas tiek īstenota sadarbībā ar valsts, nevalstisko un privāto sektoru, manuprāt, būs ļoti iedarbīga,” saka Vitnija Saldava, META sabiedriskās politikas vadītāja Baltijas valstīs.

Sociālā kampaņa arī Facebook.

Sociālā kampaņa “Pārāk nedroši!”

Sociālā kampaņa “Pārāk nedroši!”

Nav

Saistītie raksti

Jaunumi

Dezinformācijas detektors: decembris 2024

14. janvāris, 2025

Dezinformācijas detektors: decembris 2024

2024. gada izskaņā Latvijas informatīvajā telpā biežāk novēroti dezinformācijas un naidīgie naratīvi, ko izplatījušie prokremliskie satura veidotāji un vietējie manipulatori: (1) “Latvija nevar izdzīvot bez Krievijas”, (2) “Rietumi gatavojas 3. pasaules karam”, (3) “Ukrainā valda korupcija”.

ikonaLasīt rakstu

Jaunumi

Vai Kremļa propagandas brošūra aicina veikt sabotāžu pret vēsturiskās atmiņas centriem?

18. decembris, 2024

Vai Kremļa propagandas brošūra aicina veikt sabotāžu pret vēsturiskās atmiņas centriem?

Izplatīta manipulācijas metode ir publiski pieejamas informācijas sagrozīšana, safabricēšana, izkropļošana, izdomātu viltus ekspertu viedokļa uzdošana par patiesību.

ikonaLasīt rakstu

Raksti

Dezinformācijas detektors: novembris 2024

11. decembris, 2024

Dezinformācijas detektors: novembris 2024

Ikmēneša dezinformācijas detektorā apkopoti 2024. gada novembrī Latvijas informatīvajā telpā biežāk novērotie dezinformācijas un naidīgie naratīvi, ko izplatījušie prokremliskie satura veidotāji un vietējie manipulatori, tostarp: (1) “Valdība pārmetīs kažokus”, (2) “Krievija un Baltkrievija nav agresors”, (3) “Latvija ir izgāzusies valsts”.

ikonaLasīt rakstu