Septembrī pamatīgu rezonansi Latvijas informatīvajā telpā raisīja kāda četrus gadus veca zēna nomiršana no difterijas. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) ārsti par bērna dzīvību cīnījās 2 nedēļas, uzsverot, ka tik smaga gadījuma pēdējos 20 gados ārstniecības iestādē nav bijis. Mediju ziņās vēstīja, ka neviens no ģimenē augušajiem 4 bērniem nav bijis vakcinēts pret difteriju. Notikušais izsauca plašas diskusijas gan tradicionālajos medijos, gan sociālo mediju platformās, uzsverot vecāku atbildību par notikušo un meklējot atbildes, kā šādus gadījumus novērst.
Vakcīnu skepticisms Latvijā
Līdz Covid-19 pandēmijai jautājums par vakcināciju publiskajā vidē Latvijā tika biežāk minēts saistībā ar gripu un ērču encefalītu. Par citām vakcīnām sabiedrībā skaļu un agresīvu diskusiju teju nebija, lēmumu par vakcinēšanos vai nevakcinēšanos atstājot katra indivīda ziņā. Internetā atrodama septiņus gadus veca ziņa, ka Latvijā vecāki kļūstot skeptiskāki pret bērnu vakcinēšanu. Tajā ir atsauce uz kādas studentes zinātniski pētniecisko darbu, kurā apkopotie dati liecina, ka Latvijā ap 14 % vecāku neatbalsta savu bērnu vakcinēšanu, 25 % vecāku uzskata, ka, izvēloties bērnu nevakcinēt, viņš netiek pakļauts riskam. Kā galvenie iemesli vakcīnu skepsei minēti: bailes no vakcīnu izraisītām blaknēm, bažas par vakcīnu drošību, neskaidrība par to sastāvu, kā arī uzskati, ka bērni it kā saņemot pārāk daudz vakcīnu pārāk agrā vecumā.
Spilgti vakcīnu skepticisms Latvijā izpaudās Covid-19 pandēmijas laikā. Tostarp 2021. un 2022. gadā, kad vairākas vadošās kompānijas pasaulē jau bija izstrādājušas un piegādājušas vakcīnas viscaur Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, ievērojama daļa sabiedrības atteicās vakcinēties un revakcinēties.2022. gadā Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret vakcinēšanos pētīja arī “BENU” aptieka, kas ziņoja, ka vakcināciju pret Covid-19 atbalsta mazāk nekā vakcināciju pret tādām slimībām kā gripa, ērču encefalīts, difterija un citām. Ja ikgadēju poti pret koronavīrusu sliecās atbalstīt 63% respondentu, tad imunitātes veidošanu pret citām slimībām atbalstīja 77% respondentu. Secinājumi sakrita ar līdzīgu tendenci pētījumā, kas tika veikts gadu iepriekš. Publikācijā secināts, ka būtisks faktors, kas ietekmē attieksmi pret vakcināciju, ir respondentu izglītības līmenis. Piemēram, kopumā pret vakcināciju pret tādām slimībām kā gripa, ērču encefalīts, difterija u. c. pozitīvāka attieksme ir iedzīvotājiem ar augstāku izglītības līmeni.
Daudzi tā saucamie “antivakseri” pie savas pārliecības turējās arī līdz pēdējam elpas vilcienam mokošā nāvē slimnīcas gultā.
Pēc Covid-19 pandēmijas pieaudzis vakcīnskeptiķu sentiments pasaulē
Izdevums “Nature Medicine” šī gada pavasarī publicējis pētījumu par Covid–19 pandēmijas ietekmi uz cilvēku viedokli par vakcinēšanos, kā arī uzticēšanos ar veselības nozari saistītiem informācijas avotiem. Tas balstās uz 2023. gada oktobrī veiktu aptauju, kurā piedalījušies 23 000 cilvēku 23 valstīs, secinot, ka pandēmijas pieredzes ietekmē audzis skepticisms pret dažādām vakcīnām. Piemēram, gada laikā aptaujātajās valstīs kopumā sarucis nodoms revakcinēties pret korona vīrusu no 87.9% uz 71.6%. Kas ir būtiski – 23.1% aptaujāto respondentu ir mazāk gatavi vakcinēties arī pret citiem vīrusiem un slimībām nekā pirms Covid-19 pandēmijas (piemēram, gripu, masalām, B hepatītu un citām). Zinātnieku skatījumā būtisku lomu negatīvā sentimenta veidošanā spēlējusi dezinformācija. To valstu vidū, kur cilvēki izteikti nevēlas vakcinēties ir Francija, Polija, Krievija, kur noraidošu viedokli paudusi aptuveni puse respondentu (Latvija pētījumā nav iekļauta).
Sabiedrības attieksme pret difterijas vakcīnām
Jaunākajā Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) veiktajā “Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumā 2022” uz jautājumu, vai esat potēts pret difteriju apstiprinoši atbildēja 58.9% aptaujāto. Tikmēr atbildi, ka pēdējo 10 gadu laikā nav saņēmis difterijas poti, sniedza vairāk nekā viena piektdaļa respondentu (22.4%).
Jāatzīmē, ka pastāv atšķirības starp attieksmēm sabiedriskās domas pētījumos, kuros iekļautas dažādas demogrāfiskās grupas vecumā no 18 gadiem, un reālo cilvēku uzvedību un rīcību. Praksē Latvijā bērnu un jauniešu vakcinācijas aptvere ir ļoti laba, 2023. gadā imunizācijas līmenim sasniedzot no 95 līdz 97 procentiem (Veselības ministrijas sniegtā informācija).
Vienlaikus mediķi ir nobažījušies par dezinformācijas vilni saistībā ar vakcinēšanos. Piemēram, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs intervijā TV3 pauda bažas, ka valsts netiek galā ar dezinformāciju. Šobrīd aug paaudze, kas izvairīsies no vakcinācijas un nevakcinēs savus bērnus.
Novērojumi informatīvajā telpā liecina, ka Covid–19 pandēmijas beigšanās iezīmēja tikai “nogaidīšanas” periodu par vakcinēšanās tematu, bet difterijas pošu jautājums atkal pavēris ceļu debatēm, viedokļiem un fanātisma pilniem komentāru plūdiem.
Kā situāciju izmanto antivakseri savās sociālo mediju grupās?
Diskusijas un pat asa viedokļu apmaiņa par vakcinēšanos pēdējās nedēļās novērojama gan Facebook platformas komentāros zem pārpublicētām tradicionālo mediju ziņām, gan šajā platformā izveidotajās domubiedru grupās, gan Telegram kanālos, gan platformā X, kur gan biežāk dominē viedoklis par vecāku atbildību, tomēr atrodami arī vakcinēšanās noliedzēju ieraksti.
Galvenie viedokļu paudēji par difterijas vakcīnām ir tā saucamie “antivakseri” jeb vakcinēšanās pretinieki. Zīmīgi, ka gan slēgtas, gan atvērtas pret vakcinēšanos vērstas domubiedru grupas, kas sociālo mediju platformās izveidojās pandēmijas laikā iepriekšējos gados, aktīvi turpina darboties joprojām. Tās turpina izplatīt sazvērestības teorijas un “pasakas” gan par vakcīnām, gan citām tēmām, piemēram 5G mobilo sakaru tīkla kaitējumu un ķīmiskajām trasēm (angļu valodā – chemtrails) jeb lidmašīnu atstātajām pēdām debesīs, ka nu tiek piesauktas arī diskusijās par difterijas uzliesmojumu.
Vairums “antivakseru”, iztirzājot četrus gadus vecā zēna nāves apstākļus, vaino slimnīcu, ārstus, Latvijas valsti un visus citus, izņemot bērna vecākus. Savukārt bērni, kas nav vakcinēti, antivakseru grupu sarakstēs un komentāros sociālajos medijos gluži kā Harija Potera grāmatās tiek dēvēti par “tīrasiņu bērniņiem”.
Latviešu valodā runājošajās auditorijās platformā Facebook –pret vakcināciju noskaņotie domubiedri izpaužas lapā Nevakcinācija. Sociālo diskusiju grupa (26,2 tūkstoši sekotāju), kamēr Telegram vakcīnskeptiķu naratīvs tostarp tiek izplatīts kontos Vakcīnrealitāte (3 652 sekotāji); Gribu uz laimīgo zemi (690 sekotāji); Ernests Rieksts (1241 sekotājs); Viena Tante Teica (158 dalībnieki).
Īpaši spilgtus komentārus var atrast zem ierakstiem “Āgenskalna klīnikas” Facebook lapā (5,2 tūkstoši sekotāju). Tajā aktīvi darbojas konkrētās klīnikas vadītājs Edgars Mednis, kurš apšaubīja ar difteriju sasirgušā zēna ārstēšanu un apgalvoja, ka BKUS ārsti piesedzot kādu augstāk stāvošu personu izdomātu vakcinācijas kampaņu. Bažas par to, ka no difterijas mirušā zēna lietā fakti nav viennozīmīgi, izteicās arī vēl viens vakcīnu eksperts – klīniskais imunologs Lauris Līcītis.
Šādi izteikumi izsauca ārstu un medicīnas nozares pārstāvju sašutumu un plašākas diskusijas par to, vai ārstiem vakcīnskeptiķiem būtu anulējams ārstu sertifikāts.
Vienlaikus sociālajos medijos pamatīgu sašutumu izraisījuši ieraksti Telegram kanālāVrealitāte Latvijā (3653 sekotāji), kur par 4 gadus vecā zēna nāvi tostarp teikts: “ir sajūta, ka bērns, iespējams, netika izārstēts”, pie iznākuma vainojot ārstus. Ieraksta autore, iespējams, varētu būt viena no vakcīnskeptiķu kustības viedokļa līderēm Kristīne Duņeca, kura, noprotams, vada šo Telegram grupu. Ierakstam ir 1700 skatījumu un pussimts “patīk” atzīmju. Komentāru pie šī ieraksta nav, bet ziņu plūsmā ir iekopēti ekrānšāviņi no privātas sarakstes ziņām, kurās pausta pateicība par iedrošināšanu nepotēties.
Sekotāju skaita ziņā lielākā antivakseru grupa ir “Nevakcinācija. Sociālo diskusiju grupa” platformā Facebook, kurā ir izteikti vairāk nekā 170 komentāri par tiesībsarga Jura Jansona viedokli, ka ārstam jāvēršas bāriņtiesā gadījumos, ja vakcinācija ir bērna interesēs, bet vecāki to nevēlas.. Vairumā komentāru vakcinācijas noliedzēji izmanto naratīvu, ka bērni nepieder bāriņtiesai, kā arī uzdod retoriskus jautājumus, kurš atbildēs, ja pēc potes bērns kļūs par invalīdu. Viena komentāra autore pat spriež, ka gadījums ar 4 bērnu saslimšanu ar difteriju esot izdomāts un vienlaikus jautā, ko par šo saka ekstrasensi.
Traģiskais difterijas gadījums kā iespēja vairot sociālo kapitālu
Līdztekus sociālo mediju lietotājiem un interešu grupām, kas “specializējušies” atsevišķu vai visu vakcīnu noliegšanā un ar vakcināciju saistību sazvērestības teoriju izplatīšanā, ir arī konti un grupas, kas pastāvīgi izplata dezinformāciju par teju jebkuru tēmu. Šajos gadījumos vakcīnu noliegšana ir daļa no viņu modus operandi, bet, iespējams, rītdien viņi veidos saturu, komentārus un iesaistīties diskusijās jau par pilnīgi citām tēmām. Tāpat ir odiozas personības, kas izmanto difterijas gadījumu, jo tas raisa plašu viļņošanos sabiedrībā, lai uz šīs tēmas vairotu savu atpazīstamību un sociālo kapitālu, vāktu “patīk” atzīmes, dalījumus un jaunus sekotājus.
Kopumā sociālajos medijos vakcīnu noliedzēju ir daudz, jo tā ir vieta, kur viņi visātrāk var atrast domubiedrus. Informatīvās telpas monitorings uzrāda rezonansi bioenerģētiķa Pētera Lejiņa Facebook ierakstiem, kuru apspriešana pulcē daudz vakcīnupretiniekus. Vakcīnskeptiķu grupās pamanīts arī Annas Ingas Birkmanes ieraksts (gandrīz 500 dalījumi), kamēr platformā X diskusijās par difterijas potēm iesaistījušies arī psihoterapeiti Nils Sakss Konstantinovs un Viesturs Rudzītis, kuru ierakstiem ir vairāki desmiti tūkstoši skatījumu.
Difterijas gadījums vienaldzīgu neatstāja arī skandalozo biznesmeni Ernestu Riekstu, kurš reaģēja uz veselības ministra Hosama Abu Meri Meri izteikumiem, ka varētu noteikt obligāto vakcināciju konkrētām slimībām. Ierakstā Telegram platformā viņš sola uzdāvināt zemesgabalu vecākiem, kuri aizsargās bērnus piespiedu vakcinēšanas gadījumā.
Vakcinēšanās jautājumā viedokli pauduši arī vairāki partijas “Jaunlatvieši” aktīvisti, tostarp Glorija Grevcova, Artūrs Klēbahs (Facebook tiešraidē sarunājās ar mirušā četrgadnieka mammu Annu) un partijas līderis Rūdolfs Brēmanis (par vakcīnāmierakstīja video sarunu ar zināmo vakcīnskeptiķi Jāni Pļaviņu). Pietam R. Brēmanim sociālajos medijos ir vairāki šim tematam veltīti ieraksti.
Ierakstus publicējusi arī politiķe Jūlija Stepaņenko (Suverēnā vara) un Linda Liepiņa (Latvija Pirmajā vietā).
Jāņem vērā, ka dažādu sabiedrībā neviennozīmīgi vērtētu jautājumu apspriešana allaž bijusi šo politiķu jājamzirdziņš. Tādēļ aktīvas pozīcijas paušana arī difterijas vakcīnu jautājumā bija iepriekš prognozējama.
Valsts kancelejas pasūtītajā aptaujā interneta vidē par iedzīvotāju attieksmi pret sabiedrībā aktuāliem jautājumiem, ko 2023. gada oktobrī un novembrī veica “Berg Research” (1010 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem), 73,1% respondentu norādīja, ka nepieciešami bargāki sodi par apzinātu maldināšanu (dezinformāciju), ja tās rezultātā apdraudēta sabiedrības vai tās grupas veselība.
Zēna dzīvību atgriezt vairs nav iespējams, tomēr diskusija par to, kā šādus gadījumus nākotnē novērst, ir sākusies. Tostarp portālā manabalss.lv vāc parakstus iniciatīvai ierobežot valsts atbalstu vecākiem, kas izvēlas nevakcinēt savus bērnus. Priekšlikums līdz šim gan nav guvis vērā ņemamu atsaucību.
Pieņemot, ka pēc šīs traģēdijas daļa šaubīgo antivakseru tomēr ieklausīties veselajā saprātā, būtiski ir turpināt atspēkot vakcīnu noliedzēju naratīvus, tostarp proaktīvi skaidrojot, ka 21. gadsimtā difteriju var viegli uzveikt ar savlaicīgu vakcināciju. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvji uzsver, ka šajā gadsimtā no difterijas Latvijā miruši tikai nevakcinēti bērni. Tas nozīmē, ka vecākiem jāuzdod sev jautājums, vai, liedzot savām atvasēm vakcināciju pret difteriju, viņi vēlas kļūt par savu bērnu slepkavu.
Lasīt rakstu
