Šajās dienās aprit jau 24 mēneši kopš Krievijas pilna mēroga agresijas kara pret Ukrainu sākuma, aizsākas trešais kara gads. 2022. gada 24. februārī piecos no rīta pāri Ukrainas robežai sāka plūst iepriekš Krievijas pusē savilktā militārā tehnika un karaspēks, kurš turpmāko nedēļu laikā ieņēma Kijivas piepilsētas Buču, Irpiņu un Borodjanku, kā arī plašas teritorijas Austrumukrainā. Visur, kur zemi mina okupantu kājas, mieru nomainīja ciešanas un postaža.
Lai gan Krievija uzsāka agresiju pret Ukrainu jau 2014. gadā, nelegāli okupējot un anektējot Krimas pussalu, Luhansku un Doņecku, pilna apmēra cīņa par ne tikai par pašu ukraiņu neatkarību, bet arī rietumu pasaules vērtībām un Eiropas drošību sākās tieši 24. februārī pirms diviem gadiem. Ukrainā īstenojās scenārijs, par ko Baltijas valstis rietumus brīdināja jau gadiem, un tikai brutāls un barbarisks Krievijas pilna apmēra agresijas karš pret kaimiņvalstī daudziem pasaules līderiem lika mainīt domas par Krieviju un tās autoritārā režīma līderi Vladimiru Putinu.
Līdztekus kinētiskajai karadarbībai gan pirms pilna apmēra iebrukuma, gan jo īpaši pēdējo divu gadu laikā aktīva karadarbība ir norisinājusies informatīvajā telpā. Tajā teju katram vārdam un simbolam ir bijusi būtiska nozīme. No Kremļa puses izplatītie naratīvi centušies maldināt, polarizēt un šķelt rietumu sabiedrības, mazinot to atbalstu Ukrainai un vājinot spiedienu pret Krieviju. No Ukrainas sabiedroto puses – demonstrēt vienotību, izolēt Krieviju un paust atbalstu Ukrainai visos iespējamos veidos un formātos.
Informatīvajā karā ne tikai militārajam un materiālajai palīdzībai, bet arī sabiedroto politiskajam atbalstam, tostarp Latvijas – ik izteiktam vārdam un apzīmējumam – bijusi nozīme, lai tuvinātu Ukrainu uzvarai. Regulāri analizējot naratīvu izplatību Latvijas un arī ārvalstu informatīvajā telpā, Valsts kancelejas StratCom ir apkopojis zīmīgākās epizodes aizvadīto divu gadu laikā ar Latvijas un Ukrainas amatpersonu, politiķu, bijušo Valsts prezidentu, žurnālistu, ārstu, mūziķu, ekspertu un pilsoniski aktīvu indivīdu vārdiem, kas demonstrē tautu vienotību virzībā uz mērķi atbalstīt un sasniegt Ukrainas uzvaru.
Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs allaž paudis stingru atbalstu Ukrainai cīņā ar krievu iebrucējiem un skarbi vērsies pret Kremļa agresijas karu. Tobrīd kā ārlietu ministrs E. Rinkēvičs Krievijas iebrukuma brīdī 2022. gada 24. februārī atradās Kijivā.
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizīte Rīgā un pārējo Baltijas valstu galvaspilsētās 2024. gada sākumā bija simbolisks žests – pateicība par līdz šim sniegto atbalstu, kā arī tālāka militāras un finansiālas palīdzības meklēšana.
Visu kara laiku Latvija centusies Ukrainu atbalstīt arī morāli. Latvijas cilvēki ukraiņiem velta atbalsta un spēka vārdus sociālo mediju platformās, daudzi iesaistījušies ziedojumu vākšanā un nogādāšanā uz Ukrainu. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku speciālisti apmācījuši ukraiņu karavīrus, un Latvijas mediķi ārstējuši smagi ievainotos Ukrainas kaujiniekus. Tikmēr politiķi, sabiedrībā populāri cilvēki un tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ukraiņiem veltījuši spēcīgus atbalsta vārdus, tostarp Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa.
Ukraina vēlas būt Eiropas Savienībā – integrēties un būt līdzvērtīgs partneris. Ukrainas Verhovnas Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks augsti novērtē Latvijas palīdzību šī mērķa sasniegšanai, ko uzsvēra arī vizītes laikā Rīgā 2023. gada 9. jūlijā.
Latvijas nelokāmais atbalsts Ukrainai izpaužas regulārās Latvijas augstāko amatpersonu vizītēs Ukrainā. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, uzrunājot Ukrainas parlamentu, uzsvēra, ka Ukrainas uzvara ir atslēga visas Eiropas drošībai.
Izturēt un pretoties kara nogurumam palīdz domas par uzvaru, tā viesojoties Latvijā uzsvēra Ukrainas Verhovnas Radas vicespīkere Olena Kondratjuka, kas pirms gada viesojās Rīgā, lai pateiktos par Latvijas sniegto palīdzību
Vēl dienu pirms Krievijas pilna apmēra iebrukuma, 2022. gada 23. februārī, Latvija nogādāja Ukrainā pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas “Stinger”, lai stiprinātu Ukrainas bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības spējas. Latvijas sniegtais atbalsts Ukrainai kopš kara sākuma pārsniedz 650 miljonus eiro – gan finansiāla, gan militāra, gan humāna palīdzība, kā arī palīdzība bēgļiem, kas apmetušies uz dzīvi Latvijā. Latvijas Valsts prezidents Egils Levits (2019 – 2023) par palīdzības nozīmi atgādināja arī augsta līmeņa sanāksmē pirmās kara gadadienas priekšvakarā.
Ukraina ziedojumos no Latvijas saņēmusi arī vairāk nekā 20 “Rīgas satiksmes” autobusus. Arī šādu palīdzību ukraiņi novērtē. Pēc Kijivas mēra Vitālija Kļičko teiktā, ir ļoti svarīga sajūta nebūt vieniem.
Bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns vizītes laikā Kijivā Ukrainas deputātus uzrunāja ukraiņu valodā. Arī viņš ukraiņiem solīja turpmāku latviešu atbalstu.
Krievijas pilna ampēra agresijas karš vēl ciešāk vieno ukraiņus, par to ir pārliecināta, “The Kyiv Independent” galvenā redaktore Olga Rudenko. Četrus mēnešus pēc Krievijas pilna apmēra kara sākuma viņa sniedza interviju “Satori”, kurā pauda lepnumu par savu valsti.
Vaira Vīķe Freiberga, bijusī Latvijas Valsts prezidente (1999 – 2007), allaž atradusi pareizos vārdus, lai grūtos brīžos stiprinātu latviešu tautu. Viņa ir pārliecināta, ka arī ukraiņu tauta ir stipra, un viņiem būs iespēja celt savu valsti no jauna.
Krievijas sakāvi un Ukrainas atkopšanos no kara gaida visa civilizētā pasaule. Vienlaikus, 24 mēnešu pilna apmēra agresijas karš ir parādījis, ka Krievijas armijas varenība ir bijis vien mīts. Ukraiņu rakstniece Oksana Zabužko ir pārliecināta, ka rietumu sabiedrībai domas par Krievijas neuzvaramību jau kādu laiku ir kliedētas.
Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols 2023. gada maijā intervijā Latvijas radio izteicās, ka latvieši pret ukraiņiem izturas kā pret īstiem draugiem, kā pret brāļiem un māsām, kā pret ģimeni. Viņš uzsver, ka latviešu sniegto atbalstu ukraiņi vienmēr atcerēsies.
Ilgvars Kļava, Latvijas vēstnieks Ukrainā, iespējams, ir latvietis, kurš trauksmes sirēnas Kijivā ir dzirdējis visbiežāk. Viņš ir pozitīvi pārsteigts par lielo palīdzības apjomu, ko latvieši nepagurstoši turpina sūtīt uz Ukrainu.
Savas kadences termiņa beigās bijušais Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko uzsvēra, ka Ukraina augstu vērtē Latvijas atbalstu, tostarp to, kas sniegt jau pirms Krievijas visaptverošā iebrukuma. Viņa sirdī palikusi frāze latviešu valodā – “Kopā uzvarēsim!”.
Pēdējos mēnešos nerimst Ukrainas lūgumi Rietumvalstīm piegādāt bruņojumu un munīciju, kuras trūkums šobrīd neļauj pilnvērtīgi cīnīties pret iebrucējiem. Latvijas Bankas ģenerālsekretariāta vadītājs Andris Strazds ir pārliecināts, ka Eiropa var atļauties Ukrainai palīdzēt, tas ir tikai gribas jautājums.
Dana Isarova pēc tautības ir ukrainiete, dzimusi ukraiņa un latvietes ģimenē. Par notiekošo Ukrainā viņa stāstījusi podkāstos, intervijās un uzrunājot publiku Ukrainas atbalsta pasākumos. Viņas vēstījumi allaž bijuši emocionāli, ar lielu mīlestību gan pret ukraiņiem, gan latviešiem.
Sarmīte Cīrule ir saņēmusi ne tikai “Eiropas gada cilvēks Latvijā 2023” titulu, bet arī Ukrainas Aizsardzības ministrijas ordeni. Viņa plecu pie pleca ar ukraiņu kolēģiem glābj ievainotos frontē. Arī viņa pati tika smagi ievainota Krievijas uzbrukuma laikā.
Krievijas agresiju nosodījušas gandrīz visas civilizētās un rietumnieciski domājošās pasaules valstis, ieviestas arī sankcijas pret Kremlim pietuvinātām personām, iesaldēti Krievijas naudas līdzekļi, konfiscēti īpašumi un veiktas citas darbības, lai panāktu Krievijas vājināšanu un karaspēka aizvākšanu no Ukrainas. Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes locekle Žaneta Ozoliņa uzsver, ka ir svarīgi, lai rietumu vienotība nesadrūp.
Ukrainas karavīri ir pateicīgi par katru eiro, ko latvieši ziedo lai viņiem kaujas laukā klātos vieglāk. 18. novembrī, kad Latvija svin dzimšanas dienu, ukraiņu karavīri atrada laiku un ierakstīja sveicienus. Vairāki video tika publicēti Facebook vietnē “SOS palīdzība Ukrainai”.
Žurnālists un moderators Edijs Bošs ir arī politologs un pasniedzējs. Viņa citāts televīzijas ētera laikā par Krievijas karavīriem, kas slepkavo un izvaro Ukrainā, izpelnījās plašu rezonansi Latvijas sabiedrībā. Citātu publicēja vadošie Latvijas ziņu portāli un ar to dalījās vairāki simti cilvēku sociālajos medijos.
Guntis Kalme ir Zemessardzes Studentu Bataljona zemessargs, Zemessardzes kapelāns un vēstures entuziasts, kurš uzsver, ka Ukraina, aizsargājot sevi, aizsargā arī Eiropu un Baltiju.
2022. gada 25. februārī, nākamajā dienā pēc Krievijas iebrukuma sākuma, Latvijas mūziķi vienojās koncertā “Ukrainas brīvībai”. Koncertu organizēja mūziķis Ralfs Eilands, un viņa aicinājumam atsaucās liels skaits Latvijā populāru izpildītāju. Koncertu klātienē un pie TV ekrāniem vēroja vairāki tūkstoši cilvēku.
Ukrainas himnas atskaņošana Dziesmu svētku estrādē 2023. gada jūlijā bija īpaši saviļņojošs brīdis gan dziedātājiem, gan skatītājiem. Šo atbalsta žestu pamanīja arī ārvalstīs – tas rezonēja gan sociālajos medijos, gan tika translēts starptautiskajos televīzijas kanālos. Žurnālista Arņa Krauzes ierakstu ar himnas video sociālajā medijā X/Twitter ir gandrīz 234 000 skatījumu.
Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta izdevumu ar 24 spēka vārdiem kara otrajā gadadienā iespējams lejuplādēt šeit.
Lasīt rakstu
