Pēc CSDD kiberuzbrukuma pieaug nepieciešamība kritiski izvērtēt zvanus, īsziņas un e-pastus.
Augusts Latvijas iedzīvotājiem sācies ar nopietniem kiberdrošības izaicinājumiem. Viens no pēdējā laika nozīmīgākajiem incidentiem saistīts ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), kuras sistēmās notikuša kiberuzbrukuma rezultātā iegūti dati par aptuveni 1,2 miljoniem fizisko personu un 200 tūkstošiem juridisko personu.
Šāds incidents nav tikai jautājums par datu drošību. Tas rada arī jaunu risku — sociālās inženierijas un personalizētas krāpniecības pieaugumu. Ja noziedznieku rīcībā nonāk informācija par cilvēku, krāpniecisku zvanu, e-pastu vai īsziņu iespējams izveidot daudz ticamāku un pārliecinošāku.
Kas ir sociālā inženierija – psiholoģiska manipulācija ar cilvēku, lai panāktu, ka viņš pats izdara krāpniekam vajadzīgo: atver saiti, izpauž datus, pārskaita naudu vai apstiprina autentifikācijas pieprasījumu. CERT.LV to raksturo kā uzbrukumu, kurā noziedznieks izmanto cilvēka uzvedību un kļūdas, nevis mēģina tehniski uzlauzt sistēmu.
Personalizēta krāpniecība ir šīs pieejas konkrētāka forma — krāpnieks izmanto par upuri pieejamo informāciju, lai krāpšanas mēģinājums izskatītos ticamāks un būtu pielāgots konkrētam cilvēkam. Piemēram, ja krāpniekam zināms cilvēka vārds, adrese vai informācija par iepriekš veiktu maksājumu, viņš var izveidot ziņu, kas rada iespaidu, ka sazinās īsta iestāde vai uzņēmums. CERT.LV norāda, ka sociālās inženierijas uzbrukumi var ietvert arī mērķētu pikšķerēšanu un citus personalizētus paņēmienus.
https://www.cert.lv/lv/2020/11/ouch-novembra-numura-socialas-inzenierijas-uzbrukumi
Tieši tādēļ pēc kiberincidenta īpaši būtiski ir ne tikai jautāt, vai mūsu dati varētu būt skarti, bet arī saprast, kā krāpnieki izmanto informāciju un kā pašam atpazīt mēģinājumu manipulēt ar savu rīcību.
CERT.LV norāda, ka sociālā inženierija — cilvēku psiholoģiska ietekmēšana, lai panāktu noteiktu rīcību vai informācijas izpaušanu — joprojām ir viens no izplatītākajiem veidiem, kā uzbrucēji panāk sākotnējo piekļuvi. Krāpniecības kampaņas tiek īstenotas dažādos kanālos — e-pastā, īsziņās, telefona zvanos un viltotās tīmekļvietnēs.
Kāpēc šobrīd jābūt īpaši piesardzīgiem?
Personas datu noplūde pati par sevi vēl nenozīmē, ka cilvēks noteikti kļūs par krāpšanas upuri. Taču tā var radīt priekšnoteikumus daudz pārliecinošākai krāpniecībai.
Krāpniekam vairs nav nepieciešams tikai nejauši izvēlēties kādu cilvēku un mēģināt uzminēt, kā viņu uzrunāt. Ja viņa rīcībā ir konkrēta informācija, iespējams izveidot ziņu vai sarunu, kas rada iespaidu par iepriekšēju sadarbību ar konkrētu iestādi.
Piemēram, krāpnieks var uzrunāt cilvēku, atsaucoties uz transportlīdzekli, iepriekš veiktu maksājumu, adresi vai citu informāciju, un pēc tam mēģināt panākt nākamo soli — noklikšķināt uz saites, ievadīt bankas datus vai apstiprināt autentifikācijas pieprasījumu.
Šāda pieeja balstās nevis tikai tehnoloģijās, bet galvenokārt cilvēka psiholoģijā.
Krāpnieki izmanto bailes, steidzamību, autoritāti un vēlmi ātri atrisināt problēmu. Tāpēc arī ļoti ticams e-pasts vai pārliecinošs telefona zvans nav pierādījums tam, ka saziņa ir likumīga.
Krāpniecība kļūst daudzkanālu
Krāpniecība vairs nav tikai aizdomīgs e-pasts ar acīmredzamām valodas kļūdām. Mūsdienās viena shēma var tikt īstenota vairākos saziņas kanālos.
Vispirms cilvēks var saņemt SMS ar saiti. Pēc tam sekot telefona zvans, kurā krāpnieks izliekas par bankas vai valsts iestādes darbinieku. Vēlāk var parādīties autentifikācijas pieprasījums Smart-ID vai eParaksts mobile.
Šādā situācijā cilvēkam var rasties sajūta, ka notiek reāls drošības incidents un viņam vienkārši jāizpilda norādījumi, lai pasargātu savu naudu vai kontu.
Taču tieši šajā brīdī jāapstājas.
Valsts policija norāda, ka 2025. gadā Latvijā reģistrēti 8701 notikums, kas saistīts ar krāpšanām un to mēģinājumiem, bet kopējie reģistrētie zaudējumi sasniedza vismaz 23,7 miljonus eiro. Visizplatītākais krāpšanas veids bija telefonkrāpšana, kam sekoja krāpnieciskās īsziņas un investīciju krāpšana.
Tas apliecina, ka krāpniecība nav atsevišķi, reti gadījumi — tā ir nozīmīga un sistemātiska problēma.
Kā atpazīt krāpniecisku ziņu?
1. Steidzamība ir viens no galvenajiem brīdinājuma signāliem
Krāpnieki nevēlas, lai cilvēkam būtu laiks padomāt.
Ziņā var būt teikts, ka konts tūlīt tiks bloķēts, maksājums jāapstiprina nekavējoties, sūtījums tiks nosūtīts atpakaļ vai nepieciešams steidzami atjaunot personas informāciju.
Jo lielāks ir spiediens rīkoties nekavējoties, jo lielāka nepieciešamība apstāties un pārbaudīt informāciju.
Valsts policija kā vienu no tipiskām telefonkrāpšanas pazīmēm min tieši steidzināšanu, piemēram, apgalvojumu, ka konts tūlīt tiks bloķēts.
2. Pārbaudi, kas īsti ir ziņas sūtītājs
Ar to, ka ziņā redzams bankas, CSDD, pasta uzņēmuma vai citas iestādes nosaukums, nepietiek.
Jāpārbauda:
- e-pasta sūtītāja adrese;
- interneta vietnes domēns;
- tālruņa numurs, no kura saņemts zvans;
- ziņas saturs un valoda;
- vai šādu ziņu vispār gaidīji.
Krāpnieki mēdz izmantot interneta adreses, kas vizuāli līdzinās īstajām. Atšķirība var būt tikai viens burts, papildu simbols vai cits domēna nosaukums.
Tāpēc nevajadzētu vērtēt tikai to, kā izskatās lapa. Būtiska ir tās faktiskā interneta adrese.
3. Neklikšķini uz saites tikai tāpēc, ka tā izskatās oficiāla
Viltota tīmekļvietne var būt vizuāli ļoti līdzīga īstajai. Tajā var būt uzņēmuma logotips, krāsas, pazīstamas pogas un pat tāds pats teksts.
Tādēļ drošāka pieeja ir vienkārša: ja saņem ziņu, kurā aicināts kaut ko izdarīt internetā, neizmanto ziņā norādīto saiti.
Tā vietā pats ieraksti pārlūkprogrammā attiecīgās iestādes vai uzņēmuma oficiālo adresi.
CSDD gadījumā informāciju ieteicams pārbaudīt oficiālajā vietnē vai e-CSDD, pašam pārlūkprogrammā ierakstot e.csdd.lv.
4. Nekad neizpaud paroles, PIN kodus un autentifikācijas kodus
Bankas, valsts iestādes un citi pakalpojumu sniedzēji nav tiesīgi pieprasīt, lai cilvēks pa telefonu vai e-pastā nosūta savas paroles, internetbankas piekļuves datus vai autentifikācijas kodus.
Valsts policija īpaši uzsver, ka bankas un policija neprasīs Smart-ID kodus pa telefonu un nav pamata pārskaitīt naudu uz tā saukto “drošo kontu”.
Ja cilvēks pats nav uzsācis autentifikāciju, Smart-ID, eParaksts mobile vai cita autentifikācijas pieprasījuma apstiprināšana ir jāuzskata par nopietnu brīdinājuma signālu.
Tas ir īpaši būtiski situācijā, kad krāpniekam jau ir pieejami kādi personas dati.
Krāpniecības veidi, ar kuriem jārēķinās:
Krāpnieki pielāgo savas metodes aktuālajiem notikumiem un cilvēku ikdienai. Tāpēc nav viena universāla krāpšanas scenārija.
Viltus bankas darbinieks:
Cilvēkam piezvana un paziņo par aizdomīgu darījumu, mēģinājumu piekļūt kontam vai citu “drošības incidentu”. Lai naudu pasargātu, tiek lūgts nosaukt kodus, apstiprināt darbību vai pārskaitīt līdzekļus uz “drošu kontu”.
Svarīgi: pārtrauc sarunu un pats piezvani bankai, izmantojot oficiālo tālruņa numuru.
Viltus valsts iestādes darbinieks:
Krāpnieks var uzdoties par policijas, CSDD, VID vai citas iestādes pārstāvi. Tiek izmantota iestādes autoritāte, lai panāktu uzticēšanos.
Pēc CSDD incidenta īpaša uzmanība jāpievērš arī ziņām, kurās izmantots CSDD nosaukums vai atsauces uz kiberuzbrukumu.
Krāpnieciskas SMS:
Ziņā var būt norāde uz “neapmaksātu rēķinu”, “sūtījuma piegādi”, “dokumenta atjaunošanu” vai citu iemeslu, kādēļ jāatver saite.
2025.gadā Valsts policija reģistrēja 732 krāpniecisko īsziņu gadījumus, kuru rezultātā iedzīvotāji zaudēja vairāk nekā 734 tūkstošus eiro.
Viltus investīcijas:
Cilvēkam tiek solīta ātra un liela peļņa, bieži izmantojot “finanšu konsultantu” vai “brokeri”. Sākumā tiek demonstrēta it kā veiksmīga investīcija, bet, kad cilvēks vēlas izņemt naudu, tiek pieprasītas papildu iemaksas, komisijas vai “nodokļi”.
Krāpšana sludinājumu vietnēs:
Īpaši pievilcīga cena, steidzamība un prasība veikt avansa maksājumu ir būtiski brīdinājuma signāli.
Pirms pārskaitīt naudu par automašīnu, tehniku, elektroniku vai citu preci, pārbaudi pārdevēju, preci un maksājuma saņēmēju. Ja iespējams, apskati preci klātienē un izvairies no nepamatotiem avansa maksājumiem.
“Tuvinieks nonācis nelaimē”:
Krāpnieks zvana un apgalvo, ka radinieks cietis negadījumā vai nonācis citā ārkārtas situācijā un steidzami nepieciešama nauda.
Šādos gadījumos nedrīkst paļauties tikai uz zvanītāja teikto. Pārbaudi informāciju, pats sazinoties ar tuvinieku vai citu ģimenes locekli.
Viltus investīciju un darba piedāvājumi:
Piedāvājumi “ātri nopelnīt” vai darbs, kurā nepieciešams izmantot savu bankas kontu naudas pārskaitījumiem, var būt saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu apriti.
Valsts policija brīdina arī par tā dēvēto naudas mūļu vervēšanu, kad cilvēkam tiek piedāvāta komisijas maksa par sava konta izmantošanu naudas saņemšanai un tālākai pārskaitīšanai.
Ko darīt, ja tomēr esi kļuvis par krāpšanas upuri?
Pat vispiesardzīgākais cilvēks var kļūdīties. Svarīgākais ir nevis vainot sevi, bet rīkoties pēc iespējas ātrāk.
Ja esi atklājis bankas datus:
Nekavējoties sazinies ar savu banku un informē par notikušo.
Ja esi atklājis internetbankas piekļuves datus, maksājumu kartes informāciju vai citus sensitīvus bankas datus, negaidi, lai pārliecinātos, vai krāpnieks tos izmantos. Ātra rīcība var palīdzēt ierobežot iespējamos zaudējumus.
Ja esi pārskaitījis naudu:
Nekavējoties sazinies ar banku un sniedz pēc iespējas precīzāku informāciju par notikušo — maksājuma laiku, summu, saņēmēja kontu un citiem zināmajiem apstākļiem.
Valsts policija skaidri norāda: ja krāpniekiem ir nodota nauda vai bankas dati, vispirms nekavējoties jāsazinās ar banku un pēc tam jāinformē Valsts policija.
Ja esi apstiprinājis Smart-ID vai citu autentifikāciju:
Informē banku vai attiecīgo pakalpojuma sniedzēju par notikušo.
Īpaši svarīgi ir norādīt, ko tieši esi apstiprinājis un aptuveni kurā laikā.
Ja esi atklājis paroli:
Nekavējoties nomaini paroli.
Ja tā pati parole izmantota citos pakalpojumos, tā jānomaina arī tur. Valsts policija iesaka katram kontam izmantot stipru un atšķirīgu paroli, kā arī aktivizēt divu faktoru autentifikāciju.
Ja krāpniekam dota piekļuve datoram vai telefonam:
Ja pēc krāpnieka norādījuma esi instalējis programmatūru vai devis citai personai attālinātu piekļuvi ierīcei, pārtrauc savienojumu.
Ja ierīcē izmantota internetbanka vai glabāti sensitīvi dati, pēc iespējas ātrāk jāizvērtē ierīces drošība un jāmaina kompromitētās paroles.
Nesadzēs un neizdzēs pierādījumus:
Krāpniecības gadījumā vēlme izdzēst saraksti vai aizdomīgo e-pastu ir saprotama, taču to nevajadzētu darīt.
Saglabā:
- e-pastus un to pielikumus;
- SMS un telefona numurus;
- sarakstes ar krāpnieku;
- ekrānuzņēmumus;
- krāpnieciskās vietnes adresi;
- maksājumu uzdevumus;
- saņēmēja konta informāciju;
- informāciju par izpaustajiem personas vai bankas datiem;
- informāciju par notikuma datumu un aptuveno laiku.
Šie dati var būt nozīmīgi gan bankai, gan tiesībsargājošajām iestādēm.
Neļaujies arī “otrreizējai” krāpšanai:
Pēc krāpšanas incidenta var sekot vēl viens mēģinājums izkrāpt naudu.
Cilvēkam var piezvanīt persona, kas apgalvo, ka zina par notikušo un var palīdzēt atgūt zaudētos līdzekļus. Par šo “pakalpojumu” var tikt prasīta priekšapmaksa, bankas dati vai piekļuve datoram.
Šādai situācijai jāpieiet ar īpašu piesardzību.
Ja pēc krāpšanas kāds sola atgūt tavu naudu, bet par to prasa vēl vienu maksājumu vai sensitīvus datus, vispirms pārbaudi šīs personas identitāti un informāciju neatkarīgā veidā.
Galvenais ierocis — kritiska domāšana:
Kiberdrošība nav tikai tehnoloģiju jautājums. Liela daļa krāpniecības balstās uz cilvēka reakciju — bailēm, steigu, uzticēšanos autoritātei vai vēlmi ātri atrisināt problēmu.
Tieši tādēļ drošākais paradums ir vienkāršs: neļaut citam cilvēkam noteikt tavu rīcības tempu.
Ja kāds pieprasa nekavējoties pārskaitīt naudu, ievadīt datus, apstiprināt Smart-ID pieprasījumu vai atvērt saiti, apstājies.
Pārtrauc sarunu. Neatver saiti. Neievadi datus. Pats atrodi iestādes oficiālo kontaktinformāciju un pārbaudi saņemto informāciju.
Trīs jautājumi pirms jebkādas rīcības!
Vai es šo ziņu gaidīju?
Vai tiešām zinu, kas to ir nosūtījis?
Vai es pats esmu uzsācis darbību, kuru man lūdz apstiprināt?
Ja uz kaut vienu no šiem jautājumiem atbilde ir “nē” vai “neesmu pārliecināts”, apstājies un pārbaudi.
Atceries: krāpniekam nav nepieciešams uzlauzt tavu datoru, ja viņš var panākt, lai pats atver durvis.
Personas datu aizsardzība pēc kiberincidentiem kļūst arvien nozīmīgāka, taču ar tehniskiem drošības risinājumiem vien nepietiek. Nepieciešama arī kritiska attieksme pret informāciju, ko saņemam ikdienā.
Neuzticies ziņai tikai tāpēc, ka tā izskatās oficiāla. Pārbaudi informāciju pats — izmantojot iestādes oficiālo tīmekļvietni vai tajā norādīto kontaktinformāciju.
Valsts policijas pamatprincips šādās situācijās ir lakonisks: ja rodas šaubas — apstājies, pārliecinies un neuzķeries.
Noderīga informācija:
Valsts policija — populārākie krāpšanas veidi https://www.vp.gov.lv/lv/popularakie-krapsanas-veidi
CERT.LV — kiberdrošības brīdinājumi un incidenti https://www.cert.lv/lv/
Lasīt rakstu
