Aizvadītajā vasarā, kad liela daļa baudīja sauli, jūru un atpūtu, Valsts kancelejas stratēģiskās komunikācijas (StratCom) komanda bija aizņemta ar ko mazāk aizraujošu – mēs atmaskojām krāpnieciska rakstura manipulatīvu reklāmas kampaņu Facebook un ierobežojām tās izplatību un mērķu sasniegšanu. Kampaņa bija izvērsta Latvijā un vairākās citās Eiropas Savienības valstīs un plašāk pazīstama kā “Celeb bait” (latviski – slavenība kā ēsma). Valsts kancelejas StratCom veiktā informatīvās telpas monitoringa un sadarbības ar Facebook rezultātā tika panākts, ka krāpnieku rīcība tika atmaskota, krāpnieciskais saturs ierobežots, kā arī informēta plašāka Latvijas sabiedrība. No kopā 24 noņemtajām krāpnieku lapām, kas izmantotas ne mazāk kā 720 reklāmu radīšanai, pirmie gadījumi tika fiksēti jau šogad martā. Plašāk kampaņa bija izvērsta šī gada vasarā, bet vēl joprojām krāpnieku reklāmas dažkārt varam ieraudzīt “skrullējot” Facebook lenti savos datoros vai viedierīcēs. Tādēļ ir svarīgi, lai Latvijas iedzīvotāji uzzina par krāpnieciskās kampaņas metodēm, iespējām to atpazīt un no tām izvairīties, vienlaikus, iespējams, palīdzot pasargāt arī citus!
Kas ir “Celeb Bait” kampaņas?
Tas ir vēl viens veids, kā notiek Facebook un Instagram lietotāju klikšķu “medīšana”. Shēma ir vienkārša – tiek izmantota kādas slavenības identitāte, lai pievērstu uzmanību un pamudinātu klikšķināt uz saitēm, kas aizved lietotājus uz kādu mājaslapu.
Reklāmu ieraksti ir manipulatīvi un maldinoši, un, protams, slavenībai netiek prasīta piekrišana par tās identitātes izmantošanu “Celeb bait” kampaņās. Ierakstus pavada “skandalozi” un maldinoši virsraksti, pat safabricētas slavenību bildes, lai piesaistītu uzmanību. Piemēram, labi zināmā žurnālista Jāņa Dombura sejas foto iemontējot citā attēlā, lai izskatītos, ka viņš ir saslēgts rokudzelžos un viņu it kā aizturējis policists. Jāatzīmē, ka šāda attēla realitātē nepastāv, bet tas radīts, lai radītu sensāciju un pamudinātu Facebook lietotāju ātrāk uzspiest uz attēla/saites un uzzināt “patiesību”.
Bez Jāņa Dombura šajā kampaņā Latvijas auditorijām izmantotas vairāku atpazīstamu cilvēku identitātes, piemēram, sportists Ernests Gulbis, žurnālisti Arnis Krauze, Ilze Dobele, Anete Bērtule, Valsts prezidents Egils Levits un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, veselības aprūpes jomas pārstāve Liene Cipule, kā arī citi.
Krāpnieku shēma: kā tas notiek un kāpēc?
Krāpnieki, kas pārsvarā bāzējas Austrumāzijas valstīs, lielākoties neveido jaunas Facebook lapas. Viņi cenšas šādām kampaņām izmantot īstiem Facebook lietotājiem nolaupītas lapas. Īpaši iekārojamas un vērtīgas ir lapas, kas reģistrētas sen un kurām ir zilā verifikācijas atzīme (angliski – verified badge). Zilā atzīme šķietami vieš sociālo mediju lietotājam uzticēšanos un ilūziju par konta īstumu, un tieši tas palīdz krāpniekiem īstenot manipulācijas un krāpnieciskos plānus.
Lai iegūtu piekļuvi šādām lapām, sākotnēji tiek izkrāpts kāda lietotāja personīgais profils. Šiem profiliem nav jābūt slavenībām, tiem pat nav jāpieder personām, kurām ir jebkāda saikne ar Latviju. Izplatīts veids ir maldinošu ziņu nosūtīšana, kurā upurus aicina ievadīt sava profila paroli. Piemēram, daudzi ir saskārušies ar ziņām no draugiem vai paziņām, kas skan kā “Vai šajā video tas esi Tu?”. Lietotājs labticīgi klikšķina uz saites, kas imitē Facebook, un tad parādās paroles lodziņš. Tālāk cilvēks ieraksta savu e-pasta adresi un paroli… un tajā brīdī sākas nepatikšanas. Piekļuves dati lietotāja personīgajam profilam ir nozagti un visbiežāk krāpnieki nekavējoties pārņem pilnu kontroli pār jauniegūto profilu, nomainot piekļuves datus, lai jau tālāk veiktu dažādas darbības lietotāja vārdā, piemēram, pārņemtu kontroli par lietotāja administrētajām lapām. Ja tādas personīgajā profilā nav atrodamas, tad profils tiek izmantots, lai sūtītu krāpnieciskas ziņas un līdzīgās lamatās ievilinātu citus.
Lai īstajam profila un lapu īpašniekam būtu grūtāk atgūt kontroli pār savu profilu un atbrīvotos no krāpniekiem, ar profilu tiek apzināti pārkāpti Facebook lietošanas noteikumi, piemēram, izplatot neatļautu saturu, kas izsauc Facebook reakciju un profilam tiek piemēroti darbības ierobežojumi.
Kamēr īstie profila īpašnieki cenšas atgūt kontroli pār savu profilu un lapām, krāpnieki ģenerē desmitiem vai pat simtiem reklāmas ierakstu.
Krāpnieku mērķi un motivācija veikt savas darbības var būt dažādi. Dažkārt krāpnieku radīto reklāmu mērķis ir nodrošināt lietotāju plūsmu uz mājaslapu, kur tiek reklamēts kāds produkts un nodrošināta mājaslapā redzamo reklāmas baneru rādīšana, par to saņemot atlīdzību no reklāmdevējiem. Citreiz saites izveidotas, lai vāktu datus par pašiem Facebook lietotājiem Latvijā vai lai ievadītu sociālo mediju lietotāju ierīcēs ļaunatūru jeb vīrusus.
Kāpēc tā ir problēma? Zaudējumi!
Lietotāji bieži vien nespēj atgūt kontroli pār savu profilu vai lapām, jo tas ir laikietilpīgs un sarežģīts process, un cilvēki ar vājākām digitālajām prasmēm un informācijpratību var atmest visam ar roku. Diemžēl ir fiksēti vairāki gadījumi, kad arī Latvijas iedzīvotāji nonākuši krāpnieku nagos.
Krāpnieki savām reklāmām izmanto upura bankas kartes datus, kas piesaistīta nolaupītajam profilam. Darboties viņi sāk nekavējoties un katra minūte, kamēr upuris nav paspējis vai nav iedomājies bloķēt savu bankas karti, izmaksā lielu naudu. To varētu nodēvēt par “maksimālo programmu”, proti, ir nolaupītas lapas un nolaupīta arī piekļuve kartei, lai finansētu krāpnieku reklāmas. Ja upuris savu karti nobloķē, tas neattur krāpniekus darboties ar nolaupītajām lapām, jo “minimālā programma” paredz nolaupīt lapas un pievienot tās saviem reklāmas kontiem, kas nodrošina finansējumu krāpnieku reklāmām. Reklāmām tiek izlietoti simtiem, pat tūkstošiem eiro.
Kā pasargāt sevi un ko darīt, ja esi kļuvis par krāpnieku upuri?
Ir svarīgi digitālajā vidē un sociālajos medijos būt uzmanīgiem un neklikšķināt uz aizdomīgām saitēm vai ziņām. Ja jūs saņemat ziņu no pazīstama cilvēka un pamanāt krāpniecības pazīmes, tad sazinieties ar šo cilvēku citādā veidā, piemēram, piezvanot vai nosūtot parastu sms īsziņu, paziņojot, ka nepieciešams nekavējoties atgūt kontroli pār savu profilu, lai pēc iespējas mazāk cilvēku kļūtu par krāpniecības upuriem.
Potenciāli krāpnieciskās reklāmas var atpazīt pēc vairākām pazīmēm, kurām aicinām pievērst sevišķu uzmanību:
- Skaļš, pārāk neticams vai skandalozs virsraksts;
- Bieži tiek izmantots montēts attēls, manipulācijas, lielākoties, ir viegli pamanāmas;
- Saturs tiek reklamēts, zem ieraksta redzama atzīme Sponsored (latviski – apmaksāts);
- Reklāmas izvietotāja vārds liecina, ka, ļoti iespējams, nav no Latvijas un nav saistīts ar atpazīstamiem medijiem vai žurnālistiem;
- Facebook lapa, kas izmantota ieraksta reklamēšanai, nav raksturīga vai iepriekš plaši izplatīta Latvijā.
Ja redzat reklāmu, kas izskatās aizdomīga, labāk to ignorēt. Vēl labāk ir ziņot par to pašai Facebook platformai (Report – Misleading and scam). Ja jūsu Facebook profils un lapas ir nolaupītas, nekavējoties sazinieties ar Facebook atbalsta dienestu un sekojiet norādēm. Tāpat aicinām ziņot par šādiem vai līdzīgiem gadījumiem izmantojot vienoto ziņošanas funkciju MelnsuzBalta.lv vietnē.
Facebook ir informēts par šīm problēmām un krāpniecisko rīcību, un meklē risinājumus. Tāpat Facebook jau agrāk ir veicis pasākumus, lai apkarotu šāda veida krāpniecību un tiesājies ar kampaņas īstenotājiem.
“Celeb bait” reklāmas kampaņas ir nopietna problēma, ar kuru saskaras daudzi Facebook lietotāji. Ir svarīgi būt informētiem un uzmanīgiem, lai pasargātu sevi un līdzcilvēkus. Dalies ar šo informāciju, lai arī citi uzzina, kā sevi pasargāt un nekļūt par krāpniecības upuri.
Lasīt rakstu
