Raksti

Dezinformācija un informācijas manipulācijas Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā

  19. jūnijs, 2024

Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā noslēgušās bez būtiskiem starpgadījumiem, rezultāti izziņoti un jaunievēlētie deputāti jau drīzumā posīsies uz Briseli, lai 16. jūlijā piedalītos jaunā parlamenta pirmajā sesijā. Tikmēr vēlēšanu procesa organizatori un eksperti vēl kādu laiku analizēs vēlēšanu norisi, tostarp veiksmes un pieļautās kļūdas, lai šo analīzi varētu izmantot nākamo vēlēšanu rīkošanā. Arī Valsts kancelejas StratCom komanda sekoja līdzi vēlēšanu rezonansei informatīvajā telpā vairākus mēnešus pirms vēlēšanām, pašā vēlēšanu nedēļā, kā arī pēc vēlēšanu dienas. Atsevišķus būtiskākos novērojumus un secinājumus par manipulācijām informatīvajā telpā esam apkopojuši šajā rakstā.

Kopumā gan priekšvēlēšanu laiks, gan vēlēšanu nedēļa Latvijā aizritēja salīdzinoši mierīgi. Tostarp tieša ārvalstu iejaukšanās informatīvajā telpā priekšvēlēšanu laikā un pašās vēlēšanās netika novērota. Tas nozīmē, ka nav fiksētas masveida prokremlisko troļļu manipulācijas, kas tika sagaidītas lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu. Tāpat neesam (vēl) piedzīvojuši dziļviltojumu un robotu izplatītu paziņojumu (botu) manipulācijas, kas censtos ietekmēt vēlēšanu procesu un rezultātus. Vienlaikus vietējā līmenī Latvijā bija vairāki dezinformatoru mēģinājumi ar nepatiesiem apgalvojumiem un manipulācijām censties ietekmēt vēlētāju aktivitāti un vēlēšanu iznākumu.

Aktivitātes Latvijas informatīvajā telpā

Eiropas Parlamenta vēlēšanas ievadīja vairāki skandāli, kuri uzskatāmi bija vērsti pret partiju “Jaunā Vienotība” (JV). Tostarp aprīļa izskaņā IT uzņēmuma “SOAAR” vadītājs Renārs Kadžulis paziņoja, ka kādreizējais partijas “Vienotība” ģenerālsekretārs Artis Kampars mudinājis viltot 2014. gada Saeimas vēlēšanu rezultātus. “Skandālu” informatīvajā telpā apslāpēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK), Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), Satversmes aizsardzības biroja (SAB), vēlāk arī Ģenerālprokuratūras atspēkojumi (lasīt rakstu par šo epizodi). Vienlaikus priekšvēlēšanu periodā tas bija viens no nopietnākajiem mēģinājumiem sēt šaubas plašākā sabiedrībā par vēlēšanu sistēmas godīgumu un drošumu. Uz šo manipulatīvo epizodi turpmākajās nedēļās atsaucās arī vairāki vietējie politiskie spēki, lai informatīvajā telpā izplatītu izsmejošus vēstījumus pret CVK, pret balsošanas un balsu skaitīšanas kārtību, pret valdību, tradicionālajiem medijiem, kā arī pret JV.

Naratīvu par it kā “nozagtām vēlēšanām” izmantoja vairāku partiju aktīvisti, kuri priekšvēlēšanu laikā un pat balsošanas dienās izplatīja nepatiesus apgalvojumus, ka vēlēšanas varētu nebūt drošas un godīgas. Piemēram, šāda veida manipulācijas bija novērojamas no “štata dezinformatora” un apvienības “Jaunlatvieši” līdera Rūdolfa Brēmaņa, kurš 3. jūnijā TikTok un META sociālo mediju platformās savus sekotājus aicināja uz vēlēšanām neiet iepriekšējās balsošanas dienās (3., 6. un 7. jūnijā), to pamatojot ar skaļu, spekulatīvu un faktiem neatbilstošu apgalvojumu, ka CVK darbinieki šajā periodā nodotās balsis varētu apmainīt par labu partijai “Jaunā Vienotība”. Tāpat naratīvu par, iespējams, nozagtām vēlēšanām izplatīja arī viņa partijas biedri, kas liecina par mērķtiecīgu un koordinētu komunikācijas vēstījumu veidošanu un izplatīšanu.

Ekrānšāviņš no Facebook

Reaģējot uz šiem apgalvojumiem, CVK nāca klajā ar paziņojumu, ka tie neatbilst patiesībai un vērsās tiesībsargājošajās iestādēs.  Tāpat pieteikumu tiesā iesniedza arī partija “Jaunā Vienotība”, kuras vārds figurēja spekulatīvajos apgalvojumos, kā rezultātā Rīgas pilsētas tiesa uzdeva R. Brēmanim materiālus no sociālajiem medijiem dzēst.

Savukārt partija “Suverēnā vara” 5. jūnijā platformā Youtube ievietoja video, kurā, izmantojot filmas “Sakāve” (Downfall) fragmentu, izspēlēja savas partijas uzvaru Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Saturā norādīts, ka uzvara bijusi iespējama, jo valdība vairs nevarēja tikt pie CVK uzturētajām IT sistēmām un manipulēt ar balsīm, jo tās esot nācies skaitīt ar rokām. Tāpat videomateriālā izplatīti konspirācijas teorijās balstīti naratīvi par politiskās elites, valdības un sabiedrisko un komercmediju apvienošanos cīņā pret tādām politiskajām partijām kā “Suverēnā vara”. Video, kurā redzama Ādolfa Hitlera saruna bunkurā, kur viņš pēcāk izdarīja pašnāvību, bieži izmantots dažādu situāciju parodēšanā visā pasaulē.

Ekrānšāviņš no Youtube

Visbeidzot, ievērības cienīga informācijas manipulācija no 25. aprīļa līdz 31. maijam bija novērojama arī Facebook platformā, kur šajā priekšvēlēšanu periodā izplatītas ne mazāk kā 154 maksas reklāmas ar bijušo premjerministru un ārlietu ministru Krišjāni Kariņu no, ļoti iespējams, zagtiem sociālo mediju kontiem. Maksas reklāmās izmantoti skaļi virsraksti, kas sociālo mediju lietotājus veda uz mājaslapām, kas uzdevās par mediju Politico.eu, LA.lv, jauns.lv digitālajām versijām un kas izmantoja šo mediju īstas publikācijas par K. Kariņu saistībā ar speciālo avioreisu skandālu un amatpersonas atkāpšanos no amata.

Ekrānšāviņi ar Facebook maksas reklāmām

Pēc Valsts kancelejas StratCom veiktajiem aprēķiniem kopā šīs “Celeb bait” (slavenība kā āķis – angļu val.) reklāmas aprīlī un maijā kopā varētu būt ieguvušas teju 700 000 skatījumu. Vienlaikus ne par vienu citu partiju vai vēlēšanās kandidējošo partiju “lokomotīvi” šāda kampaņa priekšvēlēšanu periodā nav tikusi novērota. Tāpat jāatzīmē, ka šādas “slavenība kā āķis” krāpniecības shēmas, kas izmanto zagtus sociālo mediju profilus un lapas, kā arī skandalozus virsrakstus ar sabiedrībā plaši zināmām personām (Latvijas gadījumā visbiežāk politiskajiem līderiem, žurnālistiem), tikušas novērotas ilgstošā laika periodā jau vairāk nekā gadu. Diemžēl META uzņēmums šajā laikā nav spējis ieviest pietiekamus pasākumus, lai šādas krāpniecības shēmas savās platformās izskaustu vai pietiekami ātri ierobežotu. Gan valsts augstāko amatpersonu viltus profili un lapas, gan maksas reklāmas ar bijušo un esošo augstāko amatpersonu kompilētiem fotoattēliem šajās platformās joprojām tiek identificēti teju ik dienu, arī pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanu noslēgšanās.

Prokremliskā informatīvā telpa

Krievijas un Baltkrievijas plašsaziņas kanālos par Eiropas Parlamenta vēlēšanu tēmu sprieda samērā daudz, tomēr Latvijas vārds pārsvarā pieminēts vien kontekstā ar Latvijas mazo deputātu skaitu un nebūtisko ietekmi lēmumu pieņemšanā Eiropas mērogos. Pamatā Latvija pieminēta vien vēlēšanu nedēļā un saistībā ar rezultātu izziņošanu. Piemēram, portāls baltnews.com publicēja rakstu, kurā diskreditēti atsevišķi kandidāti un vēlēšanu process Latvijā nodēvēts par “krāpšanu”.

Ekrānšāviņš no baltnews.com

Platformā Telegram vairāk ierakstu parādījās pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu paziņošanas. Tā, piemēram, Latvijas Krievu savienības aktīvists Andrejs Pagors paņirgājās, ka Liāna Langa palikusi gan bez vietas Eiropas Parlamentā, gan bez naudas, jo visu iztērējusi kampaņā “Atkrievisko Latviju”. “Sputnik” darbonis Aleksejs Stefanovs un citi kanāli publicēja foto no Liānas Langas un Mārtiņa Staķa pieteikumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanām, uzsverot, ka tajos nav norādīta tautība. Tikmēr “Baltijas antifašisti” vēstīja, ka vēlēšanu rezultāti bojājuši fonu Ukrainas miera samitam Šveicē, jo Eiropas iedzīvotāji negribot karot ar Krieviju.

Ekrānšāviņš no Telegram

Uz Baltkrieviju aizbēgušais blogeris no Latvijas Romāns Samuļs vēlēšanu laikā savā Telegram konta tiešraidē apsprieda Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā. Nupat viņam piebiedrojusies jauna kolēģe Latvijas nomelnošanas akcijām. Viena no kandidātēm Eiropas Parlamenta vēlēšanās no “Jaunlatvieši” saraksta Olga Čerņavska, kura ar saviem izteikumiem sociālajos medijos nonākusi arī Valsts drošības dienesta redzeslokā, pēc vēlēšanām devusies uz Baltkrieviju, kur piepulcējusies Latvijas kritizētāju rindām un jau sniegusi interviju Baltkrievijas televīzijai.

Visbeidzot vērts atzīmēt, ka Kremļa kanāls “Sputnik” pārtulkoja un pārpublicēja starptautiskā izdevuma “Politico” tendenciozu 8. jūnija rakstu “Baltijas valstu bezvalstnieki, kuri nevar balsot ES vēlēšanās”, kurā ir daudz faktoloģisku kļūdu par Latviju un nepilsoņu statusu. Raksta “Kremļa versijā” uzsvērts, ka Latvijas un Igaunijas nepilsoņi nevar piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kā arī izplatīts naratīvs par it kā ES dubultajiem standartiem, argumentējot, ka Eiropas Savienība uz nepilsoņu situāciju Baltijas valstīs apzināti pieverot acis.

Kopumā informatīvajā telpā  Eiropas Parlamenta vēlēšanas norisinājušās, iespējams, garlaicīgāk nekā to varēja sagaidīt, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un mākslīgā intelekta radīto risku kontekstu citās vēlēšanās Eiropā un citviet pasaulē. Šis ir vēlēšanu rekordu gads, tādēļ turpināsim vērot procesus informatīvajā telpā, izdarīt secinājumus un mācīties neiekrist manipulatoru izliktajos slazdos.

Dezinformācija un informācijas manipulācijas Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā

Dezinformācija un informācijas manipulācijas Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā

Nav

Saistītie raksti

Raksti

Jaunākā aptauja: no kaimiņvalstīm visnegatīvāk Latvijas iedzīvotāji vērtē Krieviju, vispozitīvāk – Igauniju.

15. jūlijs, 2024

Jaunākā aptauja: no kaimiņvalstīm visnegatīvāk Latvijas iedzīvotāji vērtē Krieviju, vispozitīvāk – Igauniju.

Šajā rakstā analizēts, kā pēdējā pusgada laikā mainījies cilvēku viedoklis pret Krieviju, Baltkrieviju, pārējām Baltijas valstīm, kā arī NATO, ES un ANO.

ikonaLasīt rakstu

Raksti

Boti, troļļi un dziļviltojumi. Kā tos atpazīt un neuzķerties pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām?

31. maijs, 2024

Boti, troļļi un dziļviltojumi. Kā tos atpazīt un neuzķerties pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām?

Informācijas manipulācijas nereti tiek veiktas ar mērķi iespaidot konkrētu sabiedrības grupu attieksmi un viedokli vai lai diskreditētu. Mērķi var būt apjukuma un haosa radīšana, kā arī uzticēšanās graušana valsts institūcijām un demokrātiskiem procesiem.

ikonaLasīt rakstu

Raksti

Kam ir izdevīgi apšaubīt Latvijas vēlēšanu sistēmu?

17. maijs, 2024

Kam ir izdevīgi apšaubīt Latvijas vēlēšanu sistēmu?

Ar šo rakstu uzsākam gatavošanos Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tuvākajās nedēļās informējot par informatīvās telpas riskiem, ar ko jārēķinās potenciālajiem vēlētājiem Latvijā, lai neļautos iekrist manipulatoru izliktajos slazdos.

ikonaLasīt rakstu