Turpmāk reizi mēnesī publicēsim analītisku pārskatu “Dezinformācijas detektors” par galvenajām tendencēm dezinformācijas un informācijas manipulāciju jomā, skaidrojot biežāk izplatītos naidīgos vēstījumus un metodes. Pirmajā pārskatā detalizētāk pievēršamies šī gada jūlijā Latvijas informatīvajā telpā 3 biežāk izplatītajiem dezinformācijas un naidīgajiem vēstījumiem: 1) “nacisma un rusofobijas izplešanās”, 2) “viss ir slikti”, 3) “klimata pārmaiņas neeksistē”.
Naratīvs #1: Latvijā visi ir nacisti un rusofobi
Naidīgais dezinformācijas naratīvs par nacisma atdzimšanu un rusofobijas plešanos plašumā Latvijas informatīvajā telpā ticis izplatīts jau gadiem, taču jūlijā dezinformatori aktīvi skandēja, ka nu Latvijā ir sācies pilnīgs genocīds pret krievu valodā runājošajiem iedzīvotājiem un ka Latvija vairs nav demokrātiska, tiesiska valsts.
Lai pierādītu, ka Latvija patiešām it kā vēlas veikt genocīdu pret visiem krievu valodā runājošajiem iedzīvotājiem, dezinformatori izmantoja gadījumu, kad iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā uz īsu brīdi tika novietots mīnmetējs. Būtiski gan atzīmēt, ka mīnmetējs šajā vietā tiešām tika novietots dienu pēc tam, kad Krievija īpaši ciniski bombardēja bērnu slimnīcu Ukrainā.
Sagrozot realitāti, paralēles par genocīdu mūsdienās tiek vilktas arī dažādu atceres un piemiņas dienu laikā. Piemēram, 4. jūlija Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu izmantoja naskākie prokremliskie atbalstītāji, lai salīdzinātu holokaustā piedzīvotās ebreju tautas ciešanas ar mūsdienu Latvijas valsts institūciju attieksmi pret krievu valodā runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem.
Lai kūrētu retoriku, ka Latvijā atdzimst nacisms un rusofobija, dezinformatori bieži piesauc vārda brīvību. Klasiska metode ir mēģinājums manipulēt ar faktiem, lai it kā pierādītu, ka vārda brīvība Latvijā tiek pamatīgi ierobežota. Piemēram, Rīgas pilsētas tiesa jūlijā kādam jaunietim piesprieda 2 mēnešu sodu, jo viņš alkohola reibumā izkliedzis vairākas frāzes krievu valodā. Citā gadījumā Rīgas pilsētas tiesa jūlijā piesprieda 3 gadu cietumsodu par Krievijas agresijas slavināšanu. Būtiski atzīmēt, ka ziņas par piespriestajiem cietumsodiem, tostarp ar vietējo Latvijas manipulatoru rāmējumu, pēcāk sasniedz arī dažādus Krievijas televīzijas kanālus, piemēram, Pervij kanal un Rossija 1, tādējādi arī Krievijas vietējai auditorijai stāstot, ka Latvijā it kā plašumā vēršas rusofobija, pieaug nacisms.
Dezinformācijas izplatīšanai bieži tiek piesauktas mazāk aizsargātu sabiedrības grupu intereses (piemēram, pensionāru vai bērnu). Šovasar dezinformatoriem gards kumosiņš bija Satversmes tiesas lēmums, kurā pārapstiprināts, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā privātskolās atbilst Latvijas pamatlikumam. Tiesa spriedumā atsaucās uz Latvijas okupāciju un tās negatīvajām sekām. Tieši okupācijas seku pieminēšana izsauca ažiotāžu krievu valodā runājošo vidū, tostarp, piemēram, izskanot aicinājumam nepakļauties spiedienam un neuzņemties kolektīvo atbildību par okupāciju un tās sekām, kā arī norādot uz rusofobisku attieksmi pret mazākumtautību bērniem.
Naratīvs #2: Latvijā visur valda korupcija un viss ir slikti
Lai arī nevar noliegt, ka Latvijā pastāv korupcija, tomēr jāuzsver, ka statistikas dati un tendences ilgstošā laika periodā liecina nevis par degradāciju, bet gan situācijas uzlabošanos. Organizācijas Transparency International ikgadējā korupcijas uztveres indeksā Latvija šobrīd ierindojas 36. vietā no 180 valstīm (1. vieta – viszemākā korupcija, 180. vieta – vissliktākā situācija). Korupcijas uztveres indekss tiek mērīts 100 punktu skalā, kur 100 ir vislabākais rezultāts, un 2023. gadā Latvijas rādītājs bija 60 punkti. Salīdzinot ar situāciju pirms 10 gadiem, 2013. gadā Latvijas rezultāts bija 53. vieta. Lai arī kāpums gadu no gada ir lēns, tomēr nenoliedzami korupcijas novēršanas un mazināšanās jomā situācija kļūst labāka. To gan Jums nestāstīs dezinformatori, kuriem izdevīgi parādīt, ka “Latvijā viss ir slikti”.
Latvijā no 1. jūlija stājās spēkā partnerības regulējums, kas izsauca jaunu dezinformācijas apgalvojumu vētru, piemēram, izplatot ziņas, ka to izmantos pensionāri, lai ietaupītu pensiju un kārtīgi uzdzīvotu. Pirmais pāris, kas noslēdza partnerību, svinības rīkoja Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (Gaismas pilī). Lai sētu sabiedrībā bažas par iespējamu korupciju, dezinformatori apmeklēja “Gaismas pili” un veidoja audiovizuālo materiālu, kurā izteica pieņēmumus, ka bibliotēka it kā izsaimnieko naudu, savukārt pāra sarīkotās svinības it kā tikušas apmaksātas no valsts līdzekļiem. Apgalvojums par svinību finansēšanas avotu nav patiess, jo jau sākotnēji preses paziņojumos par pirmo pāri, kas noslēgs partnerību, tika minēts, ka visus izdevumus segs LGBT un viņu draugu apvienība “Mozaīka”.
Jūlijā sociālajos medijos tika izplatīti arī vairāki ieraksti, kas bija veltīti aktīvistu it kā veiktajai korupcijas izgaismošanai vairākās Latvijas pašvaldībās. Lai arī līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām vēl ir jāgaida nepilns gads, tomēr šis saturs un tēmas lietojuma pieaugums liecina par gatavošanos uzsākšanu tām. Dezinformatori veido video, kurus provokatīvi demonstrē it kā nesakoptas pilsētvides teritorijas vai ar retoriskiem jautājumiem, aizskarot tādu sensitīvu tēmu kā nauda, mēģina radīt iespaidu, ka pilsētā valda korupcija un it kā tiekot izsaimniekoti līdzekļi.
Naratīvs #3: klimata pārmaiņas neeksistē
Klimata pārmaiņas ir zinātniski un ar faktiem pierādīts fenomens, un arī Latvijā var izjust to sekas. Par dezinformāciju un klimata krīzi esam jau iepriekš vēstījuši šai tēmai veltītā “melns uz balta” raidieraksta epizodē.
Jūlija beigās, Latviju sasniedzot postošai vētrai, lietavām un plūdiem, aktualizējās diskusija par klimata pārmaiņām. Daži klimata sasilšanas skeptiķi diskutēja par vētras izcelšanos, apšaubīja vētras esamību, aicinot pārējos sociālo mediju lietotājus filmēt koku laušanas procesu, kā arī norādīja, ka ielas tiek appludinātas ļaunprātīgi. Citi manipulatīvi piesauca globālistus, kuri tiek izmantoti kā “universālie vainieki” visās situācijās. Šoreiz globālisti vainoti pie kanalizācijas sistēmu bojāšanas, lai radītu lielākus vētras postījumus un zaudējumus iedzīvotājiem.
Kā jau ierasts, diskusijās par klimata pārmaiņām tika lietots arguments, ka Latvijā vienmēr bijušas postošas vētras, taču Re:Check secinājis, ka šāds apgalvojums nav balstīts datos un pierādījumos.
Šī gada jūlija izskaņā Valsts kancelejas StratCom publicēja jūnijā veiktu Latvijas iedzīvotāju aptauju, kurā tikai 43% respondentu norādīja, ka parasti spēj atpazīt, kura informācija medijos ir uzticama, un kura ir tendencioza vai safabricēta. Rezultāts pēdējā pusotra gada laikā ir pasliktinājies: 2023. gada oktobra-novembra aptaujā šādi atbildēja 47% respondentu, vēl pirms gada 2022. gada decembrī – 58% respondentu. Komunikācijas projekta “Melns uz balta” veidotāju komanda turpina veidot saturu (rakstus, raidierakstus, pamācību video), tostarp “Dezinformācijas detektora” apskatu, lai apbruņotu pēc iespējas vairāk Latvijas iedzīvotāju ar praktiskām zināšanām un iemaņām, lai neiekristu prokremlisko dezinformatoru lamatās.
Lasīt rakstu
