Raksti

“Hahaganda” – kad slikts joks kļūst par dezinformācijas ieroci

  06. decembris, 2023
Attēls: Midjourney

Humors kā ierocis oponentu diskreditēšanai nav jauna manipulācijas metode, piemēram, to plaši izmantoja jau nacistiskā Vācija kā politiskās aģitācijas līdzekli1. Pēdējos gados tas ir iecienīts rīks arī Kremļa dezinformācijas un ietekmes operāciju arsenālā. 2017. gada ziņojumā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs skaidroja, ka prokremliskās dezinformācijas izplatītāji humoru nereti lieto, lai diskreditētu Rietumu politiskos līderus. Viena no autorēm Dr. Solvita Denisa-Liepniece šādu manipulatīvu paņēmienu, kura pamatā ir politisko līderu un institūciju izsmiešana, apzīmējusi ar terminu hahaganda.

Hahagandu nereti izmanto, sagrozot acīmredzamus faktus vai stājoties pretī neapstrīdamiem argumentiem. Eiropas Ārējās darbības dienesta ilgtermiņa komunikācijas kampaņas vietnē “EUvsDisinfo” Eiropas Savienības valstu stratēģiskās komunikācijas eksperti skaidro, ka ar hahagandas palīdzību pat visnopietnākos tematus Kremlis cenšas pārvērst izsmejošā stāstā, piemēram, Skripaļu indēšanu Salsburijā un Aleksandra Navaļnija slepkavības mēģinājumu rāmējot kā jautru stāstu par disidentu nogalināšanu. Hahagandas metodes ietver arī demokrātijas jēdziena nicināšanu, demokrātisko vērtību un pārstāvju apsmiešanu.

Spilgts piemērs ir Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska izsmiešana Kremļa kontrolētajos plašsaziņas kanālos un izdevumos. Tā kā hahaganda tiek pasniegta kā joks, tad apsmietajam nereti ir grūti vai pat bezjēdzīgi aizstāvēties, jo teiktais taču ir “joks”.

Attēls no interneta vietnes bloknot.ru

Ar hahagandas palīdzību indivīdi vai institūcijas tiek mērķtiecīgi pazemotas, grauta to reputācija un uzticamība. Kremļa izpildījumā hahaganda nereti uzņem pat fanātiskus un slimīgus apgriezienus, tostarp var minēt arī centienus diskreditēt Latviju, nemitīgi atkārtojot naratīvus par nacisma atdzimšanu vai krievu deportācijām. Nav izslēgts, ka vairāki kanāli un personas, kas izplata Kremlim izdevīgu hahagandu, cieši sadarbojas ar Krievijas izlūkošanas un drošības dienestiem. Tā rezultātā pēdējos gados hahaganda no joka, kas paredzēts konkrētu auditoriju viedokļa ietekmēšanai, ir pārvērties par jaudīgu ieroci. Kopā ar citām informatīvās telpas manipulācijas metodēm (noraidīšana, sagrozīšana, uzmanības novēršana, iebiedēšana2) Kremlis ir spējis radīt tēlu, ko liela daļa Krievijas iedzīvotāju ir gatavi aizstāvēt pat ar ieročiem rokās.

Attīstoties tehnoloģijām un to pieejamībai, pavērušās plašas iespējas manipulēt ar dažādu mērķauditoriju cilvēkiem – gan pensionāriem, kas skatās tikai televizoru, gan jauniešiem, kuri informāciju iegūst tikai no TikTok un citiem sociālajiem medijiem. Hahaganda ir piemērota visām platformām, jo joki un smiekli kā izklaides elementi ir mērķējami visām auditorijām. Informatīvā kara apstākļos, kad par vienu un to pašu notikumu var pienākt radikāli pretēja informācija, avoti, kas notikušo pasniedz krāsaināk, skaļāk un uzbāzīgāk, iepinot pa kādam jokam, nereti izrādās iedarbīgāki un tādēļ jo bīstamāki.

Latvijas amatpersonu izsmiešanas maratons

Kremļa lakstīgalas – Krievijas televīzijas diskusiju vadītāji – par Latviju ir smējušies gadiem, mūsu valsti cenšoties parādīt kā neveiksmīgu, rusofobisku, īslaicīgu parādību, kura drīz pati iznīkšot zemās dzimstības un masveida emigrācijas rezultātā. Tikmēr Latvijas politiskā elite atainota kā Rietumu pakalpiņi, kuri akli pilda Briseles un Vašingtonas pavēles. Pēc pasūtījuma par vairākām augstākajām valsts amatpersonām radīti atsevišķi raidījumi, kuros klāstīti safabricēti izdomājumi, kas sapīti kopā ar Kremlim izdevīgiem naratīviem, Latvijas amatpersonas padarot par apsmieklu. Krievijas “Pervij kanal” raidījums“Куклы наследника тутти” 2023. gadā Latvijas amatpersonu izķidāšanai pievērsies jau trīs reizes. Maijā tas stāstīja par “rusofobu un nacistu Egilu Levitu – ķīmiķi no Hamburgas”, pie reizes pievēršoties Latvijas ekonomiskās un politiskās situācijas iztirzāšanai. Tad jūnijā raidījums pieķērās jaunievēlētā Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča analizēšanai. Atkal studijā bija virkne “ekspertu”, kas noniecināja Latviju un spriedelēja par E. Rinkēviča personību – tostarp izcēla viņa “iznākšanu no skapja”. Savukārt oktobrī kārta pienāca Latvijas Ministru prezidentei Evikai Siliņai, par kuru raidījumā galvenais motīvs bija izdomājums, ka Siliņa jaunībā filmējusies pieaugušajiem domātās filmās. Raidījuma reklāmas rullītī rādīja raidījuma vadītājas retoriski uzdotu jautājumu un atbildi:  “Vai no pornoaktrises var pārkvalificēties par premjerministru? Var – ja tā ir mūsdienu Latvija”. 

Ekrānšāviņi no interneta vietnes rus-show.ru

Pranksteri “Vovan” un “Lexus”

Populārs hahagandas paņēmiens ir izjokošana, uzdodoties par kādu citu personu, bieži par mērķiem izvēloties citu valstu augstas amatpersonas. Pasaulē zināmākie izjokotāji ir Krievijas “pranksteri” Vladimirs Kuzņecovs un Aleksejs Stoļarovs, kas pazīstami arī kā “Vovan” un “Lexus”. Viņi savstarpējo sadarbību oficiāli sāka 2014. gadā un jau 2015. gadā viņiem izdevās izjokot mūziķi Eltonu Džonu. Sarunā ar britu mūziķi viņi uzdevās par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un viņa preses sekretāru Dmitriju Peskovu.

Kopš tā laika viņi izjokojuši virkni pasaulē pazīstamu cilvēku, tostarp pirms 5 gadiem Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru un ES augsto pārstāvi ārlietās Federiku Mogerīni, kā arī Lielbritānijas bijušo premjerministru (tobrīd ārlietu ministru) Borisu Džonsonu. 

Ekrānšāviņš no interneta vietnes rus-show.ru  
Ekrānšāviņš no interneta vietnes theguardian.com  

Pagājušā gada vasarā par Krievijas “pranksteru” upuriem kļuva arī Varšavas, Budapeštas, Berlīnes, Vīnes un Madrides pilsētu mēri, kuri pieslēdzās videozvanam ar viltus Kijivas mēru Vitāliju Kļičko. Vīnes mērs Mihails Ludvigs par šo tikšanos pat publicēja ierakstu platformā X/Twitter, ko pēc tam dzēsa. Vienīgi Madrides mēram šis zvans likās aizdomīgs, viņš sarunu pārtrauca.

Jau 2018. gadā pēc ES augsto amatpersonu izsmiešanas šo “pranksteru” darbības saistīja ar Kremli, kaut arī A. Stoļarovs šādus apgalvojumus noraidīja. Jāatzīmē, ka Latvijas Satversmes aizsardzības birojs 2021. gada pārskatā ir norādījis, ka V. Kuzņecova un A. Stoļarova “darbības tiek koordinētas un pilnībā atbilst Kremļa politiskajām interesēm, un ir mērķtiecīgi īstenota ietekmes operācija”.

Par ko “pranksteri” uzdodas?

Lai noorganizētu sarunu ar politiskās elites amatpersonām, arī zvanītājam ir jābūt atpazīstamai un svarīgai personai. Tāpēc visbiežāk viltvārži uzdodas par kādas valsts premjerministru, ministru vai parlamenta locekli.

Ekrānšāviņš no interneta vietnes ruhrnachrichten.de
Ekrānšāviņš no interneta vietnes jauns.lv

Par ēsmu sarunas noorganizēšanai savulaik izmantots arī Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Piemēram, 2017. gada 18. novembrī “Vovans un Leksuss” piezvanīja Spānijas aizsardzības ministrei Marijai Doloresai de Kospedalu Garsijai. Sarunā “viltus Bergmanis” viņai stāstīja, ka Latvijas specdienestu rokās it kā nonākusi informācija, ka līdzšinējais Katalonijas premjerministrs Karloss Pudždemons ir Krievijas spiegs ar segvārdu “Čipolino” un viņš Spānijā varētu sarīkot “Ukrainas scenāriju”. Ministre platformā Twitter pēcāk norādīja, ka saruna bijusi ļoti dīvaina un viņa to uztvērusi ar aizdomām.

2020. gadā Krievijas slavenie pranksteri izjokoja ASV kongresmeni Maksīnu Vatersu, uzdodoties par klimata aktīvisti Grētu Tūnbergu un viņas tēvu. Savukārt jau minēto ES augsto amatpersonu un B. Džonsona izsmiešanas gadījumā izmantota viltus Armēnijas premjerministra identitāte.

Skaudra mācība: Latvijas politiķi “pranksteru” lamatās

Viltvāržu lamatās Latvijas politiķi pēc publiski pieejamās informācijas iekrituši vismaz divas reizes. Abos gadījumos Kremļa propagandas kanāli to izmantoja Latvijas apsmiešanai.

Pirmais gadījums, kad “Vovan” un “Lexus” izdevās apmuļķot Latvijas amatpersonas, bija 2021. gadā, kad, uzdodoties par Kremļa opozicionāra Alekseja Navaļnija kolēģi Leonīdu Volkovu, “pranksteri” videozvanā sarunājās ar Saeimas Ārlietu komisijas deputātiem. Viltus Volkovs vizuāli ļoti atgādināja īsto Volkovu. Šis gadījums rezonēja arī rietumu medijos. Turklāt ar šo pašu joku “pranksteriem” izdevās iznest cauri arī Lietuvas, Igaunijas, Lielbritānijas un Ukrainas parlamentu ārlietu komisiju vadītājus. Turklāt Latvijā uz viltvārdi uzķērās arī Latvijas Televīzija, kas “Panorāmas” sižetā pat pamanījās atskaņot telefonsarunu ar “Volkovu”.

Ekrānšāviņš no interneta vietnes apollo.lv

Otrs hahagandas gadījums ir ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa izjokošana 2023. gada rudenī, laikā, kad viņš vēl ieņēma Ministru prezidenta amatu. “Pranksteri” sarunā uzdevās par Āfrikas Savienības amatpersonu, iztaujāja par vairākiem sensitīviem tematiem, tostarp Latvijas palīdzību Ukrainai.

Ekrānšāviņš no interneta vietnes ria.ru
Ekrānšāviņš no Pervij kanal

Pēc sarunas tās ierakstu rādīja un plaši apsprieda vairākos diskusiju Krievijas televīzijas šovos un plašsaziņas kanālos. Tostarp pašu izjokotāju veidotajā šovā “Šov Vovana i Leksusa” tika uzsvērts, ka abi “pranksteri” apmuļķojuši Latvijas drošības dienestus, kamēr pieaicinātais “eksperts”  no Latvijas aizbēgušais “Baltijas antifašistu” līderis Sergejs Vasiļjevs – kritizēja Latviju, atkārtojot dezinformācijas naratīvus par Briseles un NATO uzkundzēšanos Latvijai. Tāpat K. Kariņa apmuļķošanu apsprieda arī Pervij kanal raidījumā “Anti feik”, kurā kā “eksperts” bija pieaicināts no Latvijas aizbēgušais Kremļa propagandists Aleksejs Stefanovs, kas papildināja komentārus ar stāstījumu par to, kā Latvijā krītas atbalsts ukraiņiem un ka cilvēkiem ir apnicis nepārtrauktais cenu kāpums. Planeta RTR ziņās par šo gadījumu ziņoja, ka K. Kariņš “pranksteriem” atzinis, ka ir noguris atbalstīt Ukrainu. Kariņa uzķeršanos uz “pranksteru” zvanu iztirzāja arī kanālā NTV Mir raidījumā “Mesto vstreči”, kurā kā “eksperts” izteicās cits no Latvijas aizbēgušais aktīvists Vadims Avva. 

Kariņa izjokošanu atspoguļoja arī baltkrievu kanāls Belarus 24, kura raidījumā “Glavnij efir” intervēja abus pranksterus, viņi arī viesojās raidījumā “Klub redaktorov”, kurā tostarp izskanēja, ka Kariņš, domādams, ka runā ar Āfrikas Savienības pārstāvi, pret viņu izturējies kā pret tādu, kas pat nemāk lasīt. Ziņas par K. Kariņa nokļūšanu “pranksteru” “Vovan i Leksus” provokācijā atbalsojās arī prokrieviskajos Telegram kanālos.

Kā neuzķerties uz izjokošanu?

Lielākā daļa cilvēku biežāk saskaras ar krāpniecību nolūkā izvilināt personas vai bankas datus, sūtot gan krāpnieciskus e-pastus, gan īsziņas (SMS), gan veicot telefona zvanus, uzdodoties, piemēram, par bankas darbinieku vai policistu. Piemēram, Finanšu nozares asociācijas aplēses liecina, ka Latvijā ik mēnesi tiek izkrāpts aptuveni 1 miljons eiro. 

Lai gan par krāpnieku aktivitātēm tiek brīdināts gadiem ilgi, gana daudz cilvēku joprojām ir nepiesardzīgi, tiem trūkst prasmju un zināšanu, lai neiekristu krāpnieku lamatās.

Līdzīgi ir ar hahagandas jokiem – cilvēki, kuri tiem notic un izplata tālāk, bieži neapzinās, ka tādējādi viņi iesaistās informatīvajā karā, kura apmēri ir globāli un galu galā ietekmē arī Latvijas valsts un sabiedrības drošību.

Lai pretotos hahagandai, centies ievērot šādus pasākumus:

  • Pārskati, kādu humora saturu patērē ikdienā! Ļoti rūpīgi izvērtē, kādu humora vai izklaides saturu un no kādiem avotiem patērē ikdienā, jo īpaši, ja to izplata Krievijas un Baltkrievijas plašsaziņas kanāli. Šo kanālu saturā dezinformācija ir ikdienišķa un pašsaprotama, tostarp izklaides un humora šovos iepinot Kremļa ārpolitikai un drošības politikai labvēlīgus vēstījumus, maskējot tos kā jokus.

  • Nedalies tālāk! Pirms smieties par kādu šķietami jautru joku, mēmi vai karikatūru par Latvijas vai rietumu amatpersonām, pirms pārsūtīt vai atstāstīt tos saviem draugiem un tuviniekiem, ir vērts padomāt, kas aiz tiem slēpjas un kam tie varētu būt izdevīgi. Ja Kremļa kontrolētajos TV vai Telegram kanālos tiek izsmietas Latvijas augstākās amatpersonas un apmelota Latvijas valsts, tas nevar būt smieklīgi un tam, visticamāk, ir mērķis ietekmēt auditorijas viedokli un priekšstatus.

  • Ievies prāta aizsardzības pasākumus savā ikdienā! Lai neļautos ļaundabīgai izjokošanai vai krāpniecībai, pārbaudi kārtīgāk, kas tev zvana vai raksta. Palūdz personai, kas pie tevis vēršas pa telefonu pirmo reizi, atsūtīt informāciju arī e-pastā. Vai sūtītāja e-pasta adreses domēns sakrīt ar pārstāvēto institūciju (un tās oficiālo e-pasta domēnu)? Pievērs uzmanību, vai sarakstē vai sarunā uzdotie jautājumi nav aizdomīgi, necenšas no tevis iegūt sensitīvu vai personīgu informāciju, ko otrai pusei atbilstoši tās pārstāvētajai institūcijai un amatam nemaz nevajadzētu zināt. Ar draugiem un tuviniekiem vienojies par atslēgas frāzi vai paroli, ko izmantot sazvanoties, lai pārliecinātos par viens otra identitāti brīžos, kad zvanāt no sveša telefona numura. 

  • Neļauj mākslīgajam intelektam (MI) apmānīt tavējo! Ņemot vērā MI attīstību, paredzams, ka arī hahagandas apjomi sociālo mediju saturā tuvākajā nākotnē palielināsies. Jau šobrīd ir rīki, ar kuriem var viltot cilvēku balsis, par īstiem uzdot vēstījumus, ko cilvēki nekad nav teikuši, viltot bildes un video. Tā saucamie dziļviltojumi (deepfakes – angļu val.) kļuvuši par izaicinājumu vēlēšanu procesā, ko 2023. gada rudenī jau piedzīvoja Slovākija, un pastāv bažas, ka šādi var tikt apdraudētas arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024. gadā. Joku no patiesības drīz būs teju neiespējami atšķirt, tādēļ kritiskā domāšana un zināšanas par manipulēšanas metodēm var pasargāt gan no rūdītu krāpnieku, gan dezinformatoru lamatām.

Uzzini vairāk par populārākajām Kremļa dezinformācijas un informācijas manipulācijas metodēm Valsts kancelejas izdevumā “Rokasgrāmata pret dezinformāciju: atpazīt un pretoties”, kā arī ziņo par novēroto dezinformāciju vietnē www.melnsuzbalta.lv


  1. International Review of Social History , Volume 52 , Issue S15 , December 2007 , pp. 275 – 290 ↩︎
  2. Bambals R. (Red.) (2022). Rokasgrāmata pret dezinformāciju: atpazīt un pretoties. Rīga: Valsts kanceleja, 10.lpp. ↩︎
“Hahaganda” – kad slikts joks kļūst par dezinformācijas ieroci

“Hahaganda” – kad slikts joks kļūst par dezinformācijas ieroci

Nav

Saistītie raksti

Raksti

Vārdam ir spēks: 24 spēka vārdi aizvadītajos 24 mēnešos

23. februāris, 2024

Vārdam ir spēks: 24 spēka vārdi aizvadītajos 24 mēnešos

Informatīvajā karā ne tikai militārajam un materiālajai palīdzībai, bet arī sabiedroto politiskajam atbalstam, tostarp Latvijas – ik izteiktam vārdam un apzīmējumam – bijusi nozīme, lai tuvinātu Ukrainu uzvarai.

ikonaLasīt rakstu

Raksti

Kremļa lakstīgalu ziemas dziesma

16. februāris, 2024

Kremļa lakstīgalu ziemas dziesma

Kopš rudens Kremļa lakstīgalas ne mirkli nav atslābušas. Viņu pūliņi acīmredzami ir vainagojušies panākumiem, jo nu jau arī Krievijas amatpersonas daudzus no mērķtiecīgi ražotajiem meliem izplata tālāk intervijās un publiskos paziņojumos.

ikonaLasīt rakstu

Raksti

Dziļviltojumi: Digitālās patiesības un sintētiskie maldi – III daļa

29. janvāris, 2024

Dziļviltojumi: Digitālās patiesības un sintētiskie maldi – III daļa

Noskaidro, kā attīstījusies dziļviltojumu tehnoloģija un kādi izaicinājumi mūs sagadia. Uzzini kā sevi pasargāt.

ikonaLasīt rakstu