15. Saeimas vēlēšanas

2026. gada 3. oktobrī Latvijā notiks 15. Saeimas vēlēšanas. Tajās ir aicināti piedalīties visi balsstiesīgie Latvijas pilsoņi neatkarīgi no dzīvesvietas, tostarp Latvijas diaspora visā pasaulē.

Dienas

Stundas

Minūtes

Sekundes

Tava loma vēlēšanu iznākumā:

Dezinformācijas kampaņas pirms vēlēšanām nav nejaušība. To mērķis ir radīt sajūtu, ka balsošana neko nemaina, ka visi politiķi ir vienādi, ka sistēma ir salauzta. Šie naratīvi tiek konstruēti, lai tu paliktu mājās.
Katra vēlētāja balsij ir vienāds svars, proti: neviena balss nav vērtīgāka vai ietekmīgāka par tavu balsi.
Vēlēšanas notiek reizi četros gados. Dezinformācija strādā visu laiku, lai vienmēr mēģinātu ietekmēt tavu viedokli.
Vēlēšanas nav tikai politiķu lieta. Tās ir instruments, ko katrs pilsonis tur rokās reizi četros gados. Tas, vai tu savu balsi izmanto vai arī nē, nenozīmē, ka citi savu iespēju neizmantos.
Pārbaudi, vai tev ir derīgi personu identificējoši dokumenti (Pase vai ID karte).
Pārbaudi, ko tu zini par manipulācijas veidiem, kas varētu tevi ietekmēt.
Ej balsot 3. oktobrī!

Kā mēģina ietekmēt tavu viedokli un balsi

Kam ir izdevīgi ietekmēt vēlēšanas

Vēlēšanu ietekmēšana prasa resursus un skaidru mērķi. Kremlis 2025. gadā turpināja ieguldīt apjomīgus resursus informatīvās ietekmes aktivitātēs pret Latviju, un VDD prognozē, ka Saeimas vēlēšanu sezonā šīs aktivitātes pastiprināsies. Uzzini, kas no tā gūst labumu un kāpēc.

Kā pašam neizplatīt melus

Lielākā daļa cilvēku, kas izplata dezinformāciju, to nedara apzināti. Sociālie mediji izmanto emocijas, lai saturu izplatītu ātrāk, nekā par to iespējams padomāt. Uzzini, kā pārbaudīt saturu pirms dalīšanās un kāpēc tas ir svarīgi tieši pirms vēlēšanām.

Kas ir aizliegts un kādi ir sodi

Naida runa, dezinformācija, nelikumīga priekšvēlēšanu aģitācija un mākslīgā intelekta izmantošana vēlēšanu ietekmēšanai, Latvijas likumi nosaka skaidras robežas un konkrētus sodus. Uzzini, kas ir aizliegts un kādas ir sekas pārkāpuma gadījumā.

Visbiežāk lietotie naratīvi pret Latviju

Kremļa dezinformācija pret Latviju nav improvizācija. Rokasgrāmata pret dezinformāciju dokumentē vairāk nekā 50 atkārtotus naratīvus, kas vērsti pret Latvijas vēsturi, ekonomiku, ģeopolitiku un sabiedrību. Atpazīsti tos, pirms tie sasniedz tevi.

Kā manipulācijas iedarbojas

Boti rada viltus vairākumu. Deepfake video izskatās pēc patiesiem notikumiem. Viltus eksperti atkārto Kremļa vēstījumus. Katrai metodei ir konkrēts mērķis un konkrēts efekts. Uzzini, kā tās darbojas un kā tās atpazīt.

Termini, kas tev jāzina

Vai zini atšķirību starp dezinformāciju, maldinošu informāciju un FIMI? Šie termini bieži tiek sajaukti, taču katram ir sava nozīme. Precīza šo jēdzienu izpratne palīdz labāk atpazīt mēģinājumus ietekmēt sabiedrisko domu un demokrātiskos procesus. Uzzini vairāk mūsu rakstā par visbiežāk lietotajiem dezinformācijas jēdzieniem.

Kā Latvijā aizsargā vēlēšanas?

Ko VDD saka par draudiem?

3. oktobrī Latvijas pilsoņi balso Saeimas vēlēšanās. VDD 2025. gada pārskats pirmo reizi dokumentē balsu pirkšanu pašvaldību vēlēšanās, nosauktas partijas, kuru darbību prokuratūra vērtē kā propagandas atbalstu Krievijai, un prognozē, ka visi šie elementi Saeimas vēlēšanu laikā pastiprināsies. Ko tas nozīmē 3. oktobrī?

Demokrātisku vēlēšanu drošība Latvijā

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK): vēlēšanu organizēšana, rezultātu apkopošana
Valsts kanceleja, Stratēģiskās komunikācijas departaments: valsts pārvaldes komunikācijas koordinēšana
Valsts drošības dienests (VDD): ārvalstu izlūkdienestu darbības novēršana
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP): mediju regulēšana, 2022. gadā aizliegti 80 Krievijas mediji
CERT.LV: kiberincidentu novēršana
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC): Digitālo pakalpojumu akta koordinators Latvijā
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB): vēlēšanu finansēšanas pārraudzība

Kāpēc vēlēšanu drošība ir svarīga Latvijā?

Latvija nav nejaušs mērķis. Katrai Kremļa metodei, no sabiedrības šķelšanas līdz mākslīgā intelekta izmantošanai, ir viens mērķis: ietekmēt to, ko tu dari vai nedarīsi 3. oktobrī. Uzzini, kā šīs taktikas darbojas.

Ko Latvija jau ir panākusi vēlēšanu aizsardzībā

Ārvalstu iejaukšanās vēlēšanās nav teorētisks risks. VDD to uzrauga, bloķē un vajadzības gadījumā izmeklē. Uzzini, kādus konkrētus pasākumus Latvija ir veikusi, lai aizsargātu 15. Saeimas vēlēšanas pret ārēju ietekmi, un kādas institūcijas par to atbild.

Kādām vajadzētu būt rīcībām no pilsoņa puses, saskaroties ar dezinformāciju

Valsts nevar aizsargāt informatīvo telpu bez pilsoņu līdzdalības. Apstājies, pārbaudi avotu, meklē apstiprinājumu, ziņo. Katrs solis ir konkrēts un veicams dažās minūtēs. Uzzini, kā rīkoties, ja saskaries ar maldinošu saturu pirms vēlēšanām.

Pirms dalies tālāk ar saturu:

✋ Padomā. Vai šis saturs tevi uzreiz sadusmoja vai nobiedēja? Cilvēki, kas izplata dezinformāciju, ar to rēķinās. Stipras emocijas liek dalīties ar saturu ātrāk, nekā par to padomāt.

🔍 Pārbaudi avotu. Kas to publicēja? Kad? Vai avots ir skaidri nosaukts? Vai mājaslapa izskatās profesionāli, vai tā iespējams mēģina atdarināt īstus medijus?

🔗 Meklē apstiprinājumu. Vai to pašu ziņo vēl kāds neatkarīgs avots? Ja ziņa ir svarīga, par to ziņo vairāki mediji. Ja to ziņo tikai viens, tad turpini meklēt un uzreiz neuzticies redzētajam.

🚩 Ziņo. Platformas ļauj ziņot par maldinošu saturu. Latvijā vari ziņot arī PTAC par saturu, kuram nav jābūt informatīvajā telpā.

Kas notika citur Eiropā?

Rumānija 2024. gadā: Kā dezinformācijas kampaņa ietekmēja izvēles brīvību

Rumānijas 2024. gada prezidenta vēlēšanas parādīja, ka koordinēta dezinformācijas kampaņa spēj pilnībā mainīt vēlēšanu gaitu. Nezināms kandidāts Kalins Džordžesku bez partijas, bez budžeta un gandrīz bez klātbūtnes tradicionālajos medijos ieguva ceturtdaļu balsu galvenokārt pateicoties apmaksātam, bet nemarķētam saturam TikTok, Facebook un YouTube. Mikroinfluenceri lasīja tiem sarakstītus scenārijus, gludinot veļu vai braucot automašīnā, un auditorija nereti pat nezināja, ka tas ir politisks saturs. Raksts atgādina: kamēr platformas izvairās no atbildības, šādi scenāriji ir iespējami jebkur.

Moldova 2025. gadā: kā izturēt Krievijas spiedienu

2025. gada 28. septembrī Moldovā notika parlamenta vēlēšanas, kurās proeiropiskā “Rīcības un solidaritātes partija” ieguva vairāk nekā 50% balsu. Tas notika, neskatoties uz plašu Krievijas dezinformācijas kampaņu, kas ietvēra viltotus mediju materiālus, Telegram čatbotus un pat pareizticīgo priesteru iesaisti, kuri par samaksu izplatīja pret Eiropu vērstus vēstījumus. Moldovas prezidente Maija Sandu pirms vēlēšanām paziņoja, ka Kremlis iztērējis simtus miljonu dolāru, lai ietekmētu balsošanas rezultātus. Vēlēšanu iznākums ir nopietns trieciens Maskavai un skaidrs apliecinājums tam, ka Moldova ir izvēlējusies ceļu uz Eiropu.

Polija 2026. gadā: Polexit kampaņa

Pirms Polijas vēlēšanām 2025. gada beigās TikTokā uzradās konts, kurā mākslīgā intelekta radītas jaunas sievietes aicināja Poliju izstāties no Eiropas Savienības. Pētnieki drīz vien pamanīja vairākas aizdomīgas pazīmes, tostarp krievu valodas sintaksi video tekstos, un secināja, ka kampaņas izcelsme, visticamāk, ir Krievijā. Gadījums atklāj, cik viegli un lēti mūsdienās ir iespējams radīt šķietami autentisku politisku dezinformāciju apjomīgā apmērā, un kalpo kā atgādinājums, ka arī Latvija, tuvojoties Saeimas vēlēšanām 2026. gadā, nav pasargāta no līdzīgiem mēģinājumiem ietekmēt sabiedrisko domu.