Vēlēšanu ietekmēšana nav spontāna. Tā prasa resursus, laiku un skaidru mērķi. Lai saprastu, kāpēc kāds to dara, jāsaprot, ko viņš ar to iegūst.

Vēlēšanas kā stratēģisks mērķis

Demokrātiskās vēlēšanas nosaka, kura valdība veido politiku, kādas alianses valsts uztur un kādus lēmumus pieņem parlaments. VK Rokasgrāmata pret dezinformāciju (2025) definē ārvalstu iejaukšanos informatīvajā telpā kā “ārvalstu dalībnieka vai tā aģentu īstenotus mērķtiecīgus centienus iejaukties demokrātiskos procesos, tostarp neļaujot personām brīvi veidot un paust savu politisko gribu.” Vēlēšanas ir tieši šis brīdis, kad politiskā griba kļūst par konkrētu lēmumu.

Ko Krievija gūst no ietekmēšanas

VDD 2025. gada publiskais pārskats dokumentē, ka Krievijas propagandas un informatīvās ietekmes aktivitātes pret Latviju 2025. gadā saglabājās augstā līmenī un pieauga intensitātē. Mērķi ir konkrēti:

  • Šķelt NATO un ES. Ja dalībvalstu vēlētāji nobalso par partijām, kas apšauba alianses finansējumu, Kremlis sasniedz politisko efektu bez karadarbības.
  • Noskaņot Latvijas sabiedrību pret valdību un valsts iestādēm. Vēlētāji, kuri neuzticas institūcijām, biežāk nepiedalās vēlēšanās vai balso destabilizējoši.
  • Uzturēt krievvalodīgo nošķirtību. Krievija turpināja uzturēt krievvalodīgo iedzīvotāju nošķirtību no pārējās sabiedrības, veicinot neapmierinātību ar valstī notiekošo. Uz krievvalodīgo elektorātu orientētās politiskās partijas, kuru komunikācija pārklājās ar Krievijas propagandas vēstījumiem, tika identificētas kā Kremļa interešu instruments. VDD 2025. gada pārskats prognozē, ka šīs partijas nemainīs savus darbības virzienus un ir ieinteresētas no pārējās sabiedrības attālinātā krievvalodīgo segmentā, kas to pārstāvjiem palielina iespējas 2026. gadā tikt ievēlētiem 15. Saeimā.
  • Diskreditēt Ukrainu. Kampaņas, kas vairo Rietumu sabiedrībā šaubas par nepieciešamību atbalstīt Ukrainu, tieši ietekmē Saeimas kandidātu programmu uztveri un balsošanas izvēli.

Instrumenti, ko lieto praksē

Kremlis 2025. gadā turpināja izmantot vairākas metodes, kuras VDD novēroja Latvijas informatīvajā telpā:

  • Platformas kā izplatīšanas kanāli. VDD 2025. gada pārskats identificē TikTok, YouTube, Facebook un Telegram kā galvenās platformas Krievijas propagandas izplatīšanai. Retranslācijā aizliegtie Krievijas televīzijas kanāli savu saturu šajās platformās pārpublicēja caur kanāliem, kas ierasti izplata Kremļa vēstījumus. Latvijas pierobežā vairāku Krievijas kanālu signāls joprojām bija brīvi uztverams.
  • Mākslīgais intelekts kā maskēšanas rīks. Kremlis aizvien vairāk izmantoja MI rīkus informatīvo aktivitāšu automatizēšanai un dažādošanai, cenšoties maskēt savas aktivitātes un nodrošināt šķietami “neitrālu” informācijas resursu klāstu. Saturs bieži bija zemas kvalitātes, taču apjoms pieaug par spīti ierobežojumiem.
  • Latvijas valstspiederīgie kā aktori. Krievijas un Baltkrievijas propagandas aktivitātēs pret Latviju nozīmīgu lomu spēlēja Latvijas valstspiederīgie, kuri pēdējo gadu laikā pārbēguši uz šīm valstīm. Kremlis turpināja piesaistīt arī personas, kuras iepriekš nebija nonākušas VDD uzmanības lokā.
 

Tas notika arī 2025. gadā: balsu pirkšana pašvaldību vēlēšanās

2025. gada pašvaldību vēlēšanās VDD uzsāka vai pārņēma savā lietvedībā sešus kriminālprocesus par apzinātu kavēšanu personām realizēt tiesības vēlēt deputātus jeb balsu pirkšanu. Neraugoties uz to, ka konstatētajiem gadījumiem nebija ietekmes uz vēlēšanu rezultātiem, VDD uzsvēra: centieni nelikumīgi ietekmēt vēlēšanu rezultātus nav pieļaujami.

Tas nav vēsturisks precedents. Tas notika šogad, pirms 15. Saeimas vēlēšanām.

Vai Latvija ir gatava 3. oktobrim?

VDD 2025. gada pārskats prognozē, ka Krievija turpinās meklēt veidus, kā mazināt Eiropas valstu vienotību un šķelt transatlantiskās attiecības, un centīsies atgriezties Latvijas mediju un izklaides tirgū. Galvenās platformas, TikTok, YouTube, Facebook un Telegram, informatīvās ietekmes aktivitātēm saglabāsies.

VDD 2025. gada pārskats prognozē, ka Krievija turpinās meklēt veidus, kā mazināt Eiropas valstu vienotību un šķelt transatlantiskās attiecības, un centīsies atgriezties Latvijas mediju un izklaides tirgū. Galvenās platformas, TikTok, YouTube, Facebook un Telegram, informatīvās ietekmes aktivitātēm saglabāsies.