Šogad pasaule piedzīvo rekordlielu skaitu ar vēlēšanām, tostarp jūnija pirmajā nedēļā visā Eiropas Savienībā norisināsies Eiropas Parlamenta vēlēšanas – 8. jūnijā arī Latvijā. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar jaunajām tehnoloģijām saistītos riskus (piemēram, dziļviltojumi jeb deep-fakes – angļu val.), kā arī citu valstu pieredzi, kurās novērotas manipulācijas un demokrātisko procesu ietekmēšanas mēģinājumi, visā Eiropā ar pastiprinātu piesardzību gatavojas Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Demokrātijas aizsardzībai pret dezinformāciju mobilizējušies gan Eiropas pētnieki, gan Eiropas Ārējās darbības dienesta īpašo uzdevumu vienība, gan ES komisāri, kā arī pašreizējās Eiropas Komisijas prezidente šo jautājumu ir izvirzījusi kā savas kampaņas galveno prioritāti. Ar šo rakstu uzsākam gatavošanos Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tuvākajās nedēļās informējot par informatīvās telpas riskiem, ar ko jārēķinās potenciālajiem vēlētājiem Latvijā, lai neiekristu manipulatoru izliktajos slazdos. Pirmais raksts veltīts šogad līdz šim nopietnākajai epizodei, kurā tika novēroti centieni izplatīt naratīvu, kas apšauba vēlēšanu sistēmas godīgumu un drošumu.
Spekulācijas par Latvijas vēlēšanu sistēmas drošumu sākās pēc tam, kad uzņēmuma “SOAAR” vadītājs Renārs Kadžulis Latvijas Televīzijas 24. aprīļa raidījumā “Kas notiek Latvijā?” paziņoja, ka bijušais partijas “Vienotība” ģenerālsekretārs Artis Kampars it kā viņu mudinājis viltot 2014. gada Saeimas vēlēšanu rezultātus. Lai arī ne diskusijas laikā, ne pēc tās no skandalozo izteikumu autora nesekoja nekādu pierādījumu prezentācija, šī epizode turpmākajās pāris dienās izraisīja plašas diskusijas tradicionālajos un sociālajos medijos, tostarp platformā X (iepriekš Twitter) parādījās ieraksti, kuros apšaubīta Latvijas vēlēšanu sistēmas uzticamība kopumā.
Vienlaikus gan netrūka arī ierakstu sociālajos medijos, kuros apšaubīts R. Kadžuļa apgalvojumu patiesums. Tāpat novēroti ieraksti, kuros notikušais saistīts ar iespējamu Kremļa mēģinājumu iejaukties 8. jūnijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Sociālo mediju lietotāji arī norādīja uz R. Kadžuļa saistību ar politisko partiju “Latvija Pirmajā vietā”, kuras mājaslapā 2023. gada vasarā tika ievietots video ar nosaukumu “Kā prihvatizēt vēlēšanas”. Jau tobrīd R.Kadžulis mēģināja radīt priekšnoteikumus naratīvam par vēlēšanu sistēmas ietekmējamību, apgalvojot, ka Latvijas politiskā elite centusies pakļaut Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) un “ielikt kādā politiskajā kabatā”.
Jāatzīmē, ka IT uzņēmums ”SOAAR” (dibināts 2006. gadā) no 2010. līdz 2022. gadam ilgstoši nodrošināja pakalpojumus CVK, uzvarot vairākos iepirkumos pēc kārtas, bet šobrīd ir iesaistīts kriminālprocesā par krāpšanu. Pēc 14. Saeimas vēlēšanām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosināja prokuratūrai apsūdzēt bijušo CVK priekšsēdētāju Kristīni Bērziņu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un uzņēmuma “SOAAR” īpašnieku Kadžuli par iespējamu krāpšanu lielā apmērā. Tāpat iepriekš žurnālisti pievērsuši uzmanību “SOAAR” attiecībām ar CVK, gan pētot, kā komisijas darbs kļuva atkarīgs no privāta uzņēmuma, gan vēstot par iespējamām nelikumībām uzņēmuma līgumos ar CVK.
Kas notika pēc skandalozā paziņojuma?
Pats R. Kadžulis dievojās, ka varot “garantēt un apzvērēt”, ka no 2010. līdz 2022. gadam, kad “SOAAR” strādāja pie vēlēšanu sistēmu nodrošināšanas, viņa uzņēmums darījis visu, lai nepieļautu nekādas manipulācijas. Citiem vārdiem – viņu tikai it kā esot lūguši manipulēt ar rezultātiem, bet šo lūgumu nav izpildījis. Vienlaikus šīs spekulācijas ir noraidījis ne tikai A. Kampars, bijušais “Vienotības” ģenerālsekretārs, kas tās nosauca par absurdām un nepatiesām, bet arī praktiski visas kompetentās iestādes, kas iesaistītas vēlēšanu procesa nodrošināšanā un uzraudzībā.
Tostarp jau nākamajā dienā, 25. aprīlī, Centrālā vēlēšanu komisija atspēkoja R. Kadžuļa skaļo un, ļoti iespējams, maldinošo paziņojumu, ņemot vērā, ka Latvijā nav ieviestas elektroniskās vēlēšanas (vēlētāji joprojām balso ar fiziskiem papīra vēlēšanu biļeteniem), kā arī pastāv iespējas vairākkārt pārskaitīt nodotās balsis, ja rodas šaubas vai tiek pamanītas nesakritības. Tāpat to būtu praktiski neiespējami paveikt, ņemot vērā plašo vēlēšanu komisiju sastāvu, novērotāju klātbūtni un citus faktorus.
Arī Satversmes aizsardzības birojs (SAB) un KNAB apstiprināja, ka nav saņēmuši iesniegumu ne no R. Kadžuļa, ne uzņēmuma “SOAAR”, atņemot viņa versijai ticamības momentu. Pēc šiem atspēkojumiem jautājums ātri vien Latvijas informatīvajā telpā noklusa.
Ko sabiedrība var mācīties no šīs epizodes?
Pirmkārt, jānorāda, ka projekta “Melns uz Balta” satura veidošanas komanda nevar 100% zināt, kura no skandālā iesaistītajām pusēm melo vai manipulē ar informāciju. Tomēr publiski pieejamā informācija dod iespēju jebkuram lasītājam pašam analizēt faktus un viest skaidrību jautājumā par vēlēšanu sistēmas uzticamību un iespējām kādam no malas negodīgi izmainīt vēlēšanu rezultātus. Šobrīd nav jebkādu taustāmu publiskajā telpā prezentētu pierādījumu, kas liecinātu, ka vēlēšanu sistēma Latvijā nebūtu droša. Gluži pretēji – par vēlēšanu organizēšanu un drošību atbildīgās institūcijas ir atspēkojušas šādu scenāriju, vienlaikus turpinās arī rūpīgāka tiesībsargājošo institūciju veikta situācijas izvērtēšana.
Otrkārt, grūti ir ignorēt kontekstu, kurā mēģinājums apšaubīt vēlēšanu drošumu un godīgumu noticis. Politiskā partija “Vienotība” vēlēšanu iespējamā ietekmēšanā tika vainota mēnesi pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kamēr it kā notikušais skandāls ir gandrīz 10 gadus vecs, neceļot galdā taustāmus pierādījumus. Turklāt šis politiskais spēks ne tikai vada valdību, bet pēdējos mēnešos ticis ierauts arī skandālā saistībā ar bijušā premjerministra Krišjāņa Kariņa lidojumiem ar speciālajiem reisiem. Vēršanās pret politisko eliti ir tipiska manipulācijas metode pirms vēlēšanām, ko Kremlis praktizējis vairākās citās Eiropas valstīs, kamēr partijas citu skandālu fons palīdz radīt ticamības ilūziju arī par spekulācijām saistībā ar vēlēšanu ietekmēšanu.
Treškārt, jāņem vērā arī iespējamā motivācija un ieguvumi no spekulāciju par vēlēšanu sistēmas godīguma apšaubīšanas izplatīšanas. Mērķis graut uzticēšanos ne tik daudz vienam politiskajam spēkam, kā visai vēlēšanu sistēmai kopumā saskan ar Kremļa dezinformatoru modus operandi. Ar informācijas ietekmēšanas pasākumiem pret rietumu demokrātijām vairāku gadu garumā ne tik daudz cenšas pārliecināt par kāda naratīva patiesumu kā graut paļāvību valsts institūcijām, medijiem un objektīvai, faktos balstītai un pārbaudāmai informācijai kopumā. Šajā gadījumā iespējamais mērķis ir mazināt vēlētāju vēlmi piedalīties vēlēšanās, graut uzticēšanos valsts institūcijām, kā arī ticību ar demokrātiskiem līdzekļiem jebkuram pilsonim ietekmēt procesus valstī, šajā gadījumā – arī plašākā Eiropā. Pat, ja konkrētajā gadījumā izrādītos, ka tiešā veidā nav bijusi iesaistīta Krievija vai tās aģenti, tas nenozīmē, ka šādas spekulācijas ir mazāk bīstamas demokrātijai vai ka tās nekalpo Kremļa interesēs.
Visbeidzot, balstoties uz citu valstu pieredzi un starptautisku ekspertu ieteikumiem, kam būtu jāpievērš uzmanība tuvākajās nedēļās pirms 8. jūnija Eiropas Parlamenta vēlēšanām, lai neļautu sevi apmānīt un iekrist dezinformatoru slazdos, jāizceļ:
- Emocionāli virsraksti – skaļi, emocionāli pielādēti, tendenciozi paziņojumi īsi pirms vēlēšanām (piemēram, vēlēšanu nedēļā vai 1-2 dienas pirms vēlēšanām) ir metode, ko manipulatori ir lietojuši citās valstīs pasaulē. Tas var tikt darīts ar mērķi atturēt tevi no piedalīšanās vēlēšanās vispār vai arī mainīt savu izvēli par kādu no politiskajiem spēkiem, ja par to informatīvajā telpā parādītos kāda pēdējā brīža īpaši diskreditējoša informācija. Ja īsi pirms vēlēšanām sastopies ar skaļiem, neticamiem un emocionāli pielādētiem paziņojumiem sociālajos medijos vai citviet, iepauzē un pārdomā, kādas emocijas tas tevī izraisa. Vai tās ir dusmas, bailes, riebums vai kas cits? Kāpēc tu tā jūties? Vai tu zini, kas šo ziņu ir radījis un kādēļ kāds varētu būt gribējis tev justies tieši tā? Neļauj savām emocijām sevi apmānīt – pieslēdz smadzenes!
- Neticami video, audio, attēli – līdzīgi kā emocionālo virsrakstu un skaļo paziņojumu gadījumā vēl lielāku ietekmi uz mūsu emocijām nereti spēj panākt audiovizuālais saturs. Aizvadītā gada laikā ar mākslīgo intelektu radīti dziļviltojumi ar politiķiem, kas audio vai videoformātā saka vārdus, ko nekad nav teikuši, bet kas ietekmē vēlēšanu rezultātus. Šādi sintētiski radīti materiāli tiek it kā nopludināti un publiskoti īsi pirms vēlēšanām, lai diskreditētu visu vēlēšanu procesu kopumā, konkrētu politisko spēku vai politiķi. Lai neuzķertos uz manipulatoru āķa, “Nieman lab” ir publicējuši ieteikumus žurnālistiem, kā atpazīt un strādāt ar dziļviltojumiem, kamēr Eiropas Digitālo mediju observatorija (EDMO) ir apkopojuši biežāk izplatītās ar MI radīto manipulāciju metodes. Ieteikums – ja saturs ir emocionāls, pārāk neticams un par to neraksta kvalitatīvie vietējie vai starptautiskie mediji, saglabāt pēc noklusējuma skepsi par tā patiesumu.
- Uzticama informācija par vēlēšanu procesu un rezultātiem – manipulatori un dezinformatori var censties nozagt Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) identitāti, radot mājaslapas, sociālo mediju kontus vai reklāmas sociālajos medijos, uzdodoties par CVK, bet patiesībā vedot jūs uz viltus mājaslapām vai sociālo mediju kontiem, kas cenšas jūs maldināt par vēlēšanām vai saturēt ļaunatūru (malware – angļu val.). Šāda maldināšanas taktika iepriekš jau plaši izmantota citos gadījumos, piemēram, uzdodoties par Latvijas amatpersonām “Celeb bait” kampaņā, kā arī īstenojot “Doppelganger” (dubultnieku) kampaņu. Iegaumē īsto CVK mājaslapu, e-pasta domēnu un sociālo mediju kontus, lai neiekristu blēžu izliktajās lamatās:
- E-pasts: cvk@cvk.lv
- Facebook: https://www.facebook.com/cvk.lv
- Instagram: https://www.instagram.com/cvk_zinas/
- Aģitācijas iespējamie pārkāpumi – atceries, ka saistībā ar priekšvēlēšanu aģitāciju pastāv dažādi ierobežojumi, tostarp attiecībā uz jebkādu reklāmu izvietošanu vēlēšanu dienā un dienu pirms tās. Tev ir iespēja ziņot par gadījumiem, kad šie ierobežojumi tikuši pārkāpti:
KNAB – par pārkāpumiem publiskās iekštelpās un ārtelpās, preses izdevumos vai internetā:
- jaunizveidotajā tiešsaistes ziņošanas platformā vai tās bezmaksas mobilajā lietotnē “Ziņo KNAB!”;
- zvanot uz KNAB uzticības tālruni 80002070;
- aizpildot elektronisko ziņošanas formu KNAB tīmekļvietnē;
- sūtot e-pasta vēstuli uz pasts@knab.gov.lv.
NEPLP – par pārkāpumiem elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos:
- sūtot e-pasta vēstuli uz neplp@neplp.lv;
- zvanot uz tālruni 67221848;
- rakstot NEPLP sociālo mediju kontos platformās “Facebook” un “X”.
Lai operatīvi reaģētu uz iespējamajiem pārkāpumiem, NEPLP aicina iesniegumos un sūdzībās norādīt raidījumu un datumu, kurā konstatēts pārkāpums.
Valsts valodas centram – par aģitācijas materiāliem, kas nav latviešu valodā (EP vēlēšanās atļauta aģitācija tikai ES oficiālajās valodās) un citiem pārkāpumiem valodas lietojuma jomā:
- zvanot uz tālruni 67331814;
- sūtot e-pasta vēstuli uz pasts@vvc.gov.lv;
- aizpildot elektronisko ziņošanas formu VVC tīmekļvietnē.
Lasīt rakstu
