Raksti

Kremļa lakstīgalu ziemas dziesma

  16. februāris, 2024
Midjourney

Kopš rudens, kad publicējām pirmo rakstu par skaļākajiem Krievijas dezinformatoriem un noderīgajiem “informatoriem”, kuri Krievijas auditorijā veido “pareizo priekšstatu” par it kā rusofobisko Latviju un degradētajiem rietumiem, Kremļa lakstīgalas ne mirkli nav atslābušas. Viņu pūliņi acīmredzami ir vainagojušies panākumiem, jo nu jau arī Krievijas amatpersonas daudzus no mērķtiecīgi ražotajiem meliem izplata tālāk intervijās un publiskos paziņojumos.

Latvieši ir nacisti, kas gribot atbrīvoties no krieviem

Kremļa kontrolētajos Krievijas kanālos Latvija joprojām pārsvarā tiek pieminēta saistībā ar Imigrācijas likuma grozījumiem, par kuriem dezinformatori pēdējos mēnešos izpaudušies ļoti plaši – gan TV kanālos, gan radio, gan interneta ziņu resursos. Par šo tematu aktīvi komunicējuši gan Krievijas televīzijas šovu vadītāji (Vladimirs Solovjovs, Olga Skabejeva, Dmitrijs Kiseļovs), gan šajos raidījumos uzaicinātie eksperti – no Latvijas aizbēgušie promkremliskie aktīvisti (Sergejs Vasiļjevs, Aleksejs Stefanovs, Vadims Avva, Andrejs Mamikins, Romāns Samuļs). Viņus vieno viena naratīva izplatīšana – Latvija it kā ir sākusi “krievu medības”.

Krievijas informācijas operācijām raksturīgā stilā ar šo Kremļa lakstīgalu palīdzību informatīvajā telpā tiek palaistas vairākas versijas par notikumiem, vairākus melu pavedienus satinot lielā melu kamolā. Krievijas auditorijām tiek stāstīs, ka no Latvijas deportēšot tūkstošiem krievu, kas negrib kārtot latviešu valodas eksāmenus. Tāpat situācija esot teju uz humanitārās krīzes robežas, jo krieviem neizmaksā pensijas un invaliditātes pabalstus, anulē uzturēšanās atļaujas. Vēlāk šo naratīvu papildina ar versijām, ka Latvijas it kā gatavotajos izsūtāmo sarakstos pārsvarā ir seniori un gados veci invalīdi, uz kuriem valodas eksāmens neattiecas, bet viņi nav paspējuši iesniegt dokumentus vai nokārtot formalitātes, kā dēļ nu tiks izlikti aiz Latvijas robežas. “Deportācija” draudot pat Latvijas hokeja izlases spēlētāja Artūra Šilova vecmāmiņai.

“Deportāciju tematam” jaunus materiālus pēdējos mēnešos uzcītīgi turpinājusi piegādāt arī Daugavpils tiktokere Olga Petkeviča, kas sevi pozicionējusi kā krievu pensionāru aizstāvi. Viņa ne tikai šādā veidā ieguvusi atpazīstamību Latvijā un Krievijā, bet nesen paziņojusi arī par dalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kurās viņa kandidēs no “Saskaņas” saraksta, ar kura līderi Nilu Ušakovu jau paspējusi viesoties un par Latviju sūdzēties Briselē.

Krievijas pilsoņu uzturēšanās atļauju jautājuma eskalēšanā Krievijas plašsaziņas līdzekļos lieti noderēja arī Latvijas amatpersonu un atbildīgo ierēdņu regulārā un atklātā komunikācija. Kolīdz Latvijas medijos bija kāda intervija par šo tēmu vai jauna informācija par izraidāmo Krievijas pilsoņu skaitu, šīs ziņas pārpublicēja Krievijas portāli. Regulāru kritiku par krievu “deportēšanu” paudusi Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova. Viņa tostarp pavēstīja, ka tā ir politika, lai uz visiem laikiem atrisinātu krievu jautājumu un problēmas ar nepilsoņiem, izdarot salīdzinājumus ar nacistu zvērībām, ko Krievija nekad nepiedošot Latvijai. Naratīvu par Latvijas iestāžu it kā mērķtiecīgu izrēķināšanos ar krieviem ar regulāriem ierakstiem sociālajos medijos uzturēt palīdzējusi arī Krievijas vēstniecība Rīgā, kā arī atsevišķu rietumu mediju sižeti, kuros intervēti “nabaga” pensionāri, kuri visu mūžu dzīvojuši un strādājuši Latvijā, bet tagad tiekot diskriminēti.

Lai gan Krievijas amatpersonas solīja, ka visi no Latvijas izraidītie tautieši Krievijā tiks uzņemti un saņems palīdzību, Krievijas prezidents Vladimirs Putins Krievijas pilsoņu izraidīšanu no Latvijas raksturoja kā cūcisku un draudu Krievijas drošības interesēm.

Ekrānšāviņi no portāliem tass.ru un dzen.ru.

Biedēšana ar karu ar NATO, uzbrūkot Baltijas valstīm

2023. gada izskaņā un 2024. gada sākumā bieži starptautiskajā informatīvajā telpā novērotas Rietumvalstu amatpersonu un militāro ekspertu spekulācijas par NATO-Krievijas kara neizbēgamību. Nereti spekulatīvajos scenārijos, kas pareģo Krievijas gatavību uzbrukt kādai no NATO valstīm tuvāko divu līdz divdesmit gadu laikā, Baltijas valstis minētas kā viens no Kremļa potenciālā uzbrukuma mērķiem. No vienas puses tam ir pamats, jo jau 2022. gadā NATO samitā Madridē pieņemtajā stratēģiskajā koncepcijā Krievija tika atzīta par “visnozīmīgāko un tiešāko draudu sabiedroto drošībai un Eiroatlantiskās telpas mieram un stabilitātei”. No otras puses – aizvadīto 24 mēnešu laikā kopš pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu sākuma ne tikai Krievija nav sasniegusi nevienu no stratēģiskajiem mērķiem, bet tā ir arī cietusi smagus militārās tehnikas un dzīvā spēka zaudējumus. Lai aizvietotu iztrūkumus, Krievijai nākas iepirkt munīciju un dronus no Ziemeļkorejas un Irānas, kamēr ievērojama daļa tās spēku ir veltīti frontes noturēšanai Ukrainā. Ir grūti iztēloties, ka Krievija spētu radīt tūlītējus un tiešus militārus draudus tuvākajos mēnešos NATO sabiedrotajiem. Tādēļ Rietumu analītiķu paziņojumi drīzāk kalpo par brīdinājumu politiskajām elitēm, kas varētu notikt, ja tās ļautos nogurumam un neturpinātu sniegt pietiekami lielu un savlaicīgu militāro atbalstu Ukrainai, tādējādi ļaujot Krievijai gūt virsroku un ar laiku atgūties lielāku militāro avantūru veikšanai.

Tomēr Kremļa naratīvi par NATO-Krievijas karu ir daudz senāki. Faktiski Kremļa rupori jau labu laiku ir centušies uzburt ainu, ka NATO jau karo ar Krieviju, to pamatojot ar alianses dalībvalstu palīdzību Ukrainai. No šāda rakursa Rietumu ekspertu pēdējā laika skaļās bažas par Krievijas iespējamu uzbrukumu kādai no NATO valstīm ir pat ļoti izdevīgas Kremlim un tā veidotajam kara propagandas naratīvam. Tās iedod ticamības momentu un iespēju stāstīt, nevis “vai”, bet “kā” rietumi gatavojas karam, tādējādi novēršot uzmanību no Krievijas neveiksmēm agresijas karā pret Ukrainu. Vienlaikus Krievija turpina skandēt saukļus par Krievijas vienotību un krievu armijas varenību.

Jāņem vērā, ka NATO – Krievijas kara propagandas naratīvu ticamības veidošanai liela nozīme ir arī Baltijas valstu lēmumiem, paziņojumiem un politiskajai retorikai. Piemēram, nesenās Baltijas valstu līderu apņemšanās stiprināt robežu, ārvalstu kontingenta paplašināšana un sabiedroto militāro mācību rīkošana austrumu flanga valstīs ļauj to visu “sapakot” un Krievijas iedzīvotājiem pasniegt kā apdraudējumu. Vienlaikus netrūkst arī dezinformatoru, kas rada iespaidu, ka ievērojama Baltijas valstu sabiedrības daļa nevarot vien sagaidīt, kad krievu armija ieradīsies atbrīvot it kā apspiestos tautiešus. Viņu vidū ir uz Krieviju aizbēgušie prokremliskie aktīvisti no Latvijas, kas regulāri viesojas Kremļa veidotajos TV šovos. Viens no viņiem ir Vadims Avva, ko Krievijas kanālos piesaka kā “žurnālistu un politologu” un kas nesen izteicās, ka, iespējams, Latvijā varētu notikt pilsoņu karš, jo šī valsts esot līdzīga Ukrainai. Savukārt Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pavēstīja, ka militārais noskaņojums Baltijas valstīs ir bīstams un Krievijai jāpieņem mēri, lai sevi aizsargātu. Tostarp no stratēģiskā viedokļa īpaši apdraudēta esot Kaļiņingrada. Līdz šim gan Kremļa pozīcijas paudēji allaž apgalvojuši, ka Maskavai nav plānu uzbrukt kādai NATO sabiedroto valstij. Arī intervijā odiozajam amerikāņu komentētājam Takeram Karlsonam 9. februārī Krievijas prezidents V. Putins pavēstīja, ka Krievijai nav nodoma un intereses uzbrukt Polijai, Latvijai vai kādam citam. Šādi aizplīvuroti izteikumi ļauj Kremļa režīma turpināt mēģināt veidot psiholoģisko spiedienu uz Baltijas valstīm un Poliju, kas ir gan starp lielākajiem Ukrainas atbalstītājiem, gan kas labi atceras Padomju Savienības retoriku pirms 2. Pasaules kara un Krievijas paziņojumus pirms pilna apmēra iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.

Ekrānšāviņi no portāliem smotrim.ru un dzen.ru.

Latvijas amatpersonu izsmiešanas metode

Amatpersonu zākāšana, apsmiešana un nomelnošana ir tipisks Krievijas propagandas kanālu paņēmiens, lai paspilgtinātu naratīvu par nepareizajiem un degradētajiem rietumiem un Baltijas valstu līderiem kā ASV marionetēm. Kremļa dezinformatori regulāri reaģē uz Latvijas amatpersonu izteikumiem par Krieviju, Ukrainu un Eiropas Savienību. Piemēram, 2023. gada oktobrī Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča pausto nostāju par iespējamu Baltijas jūras slēgšanu Krievijas kuģiem Kremļa TV kanālu darboņi ik pa laikam atgādina vēl šobrīd. Tostarp Kremļa kontrolētā TV kanāla “Rossija 1” propagandists Dmitrijs Kiseļovs par kuģošanas tiesībām Baltijas jūras ūdeņos piedraudējis ar Krievijas raķešu arsenālu, kas “Baltijas valstis padarītu pavisam klusas”. Tāpat “Telekanal Zvezda” raidījumā izskanēja versija, ka E. Rinkēvičs nolēmis paspēlēt kariņus ar īstiem kuģiem. Visbeidzot “Rossija 1” raidījuma “60 minūtes” propagandiste Olga Skabejeva uzsver, ka Latvijai nepietiek, ka kļuvusi pirmā valsts ES, kuras prezidents ir atklāts gejs, jo tā pieņēmusi arī lēmumu legalizēt viendzimuma partnerību, kā arī vēlētājiem iestāstīts, ka partnerību vajag, lai divas pensionāres varētu viena otru atbalstīt.

Krievijas kanālos ņirgājās arī par Latvijas amatpersonu plānu kara gadījumā no valsts bēgt ar “airBaltic” lidmašīnām, kā arī Latvijas ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa gatavību kandidēt uz NATO ģenerālsekretāra amatu. Piemēram, “Rossija 1” raidījumā “Vakars ar Vladimiru Solovjovu” izskanēja tēze, ka šo amatu vēlas latvieši un igauņi, kas kopā ar poļiem ir vienīgie, kas NATO valstu vidū ir gatavi karot, kamēr pati alianse, iespējams, esot uz izjukšanas robežas.

Plaši Kremļa kontrolētajos plašsaziņas kanālos tikusi apspriesta arī ārlietu ministra Kariņa “uzķeršanās” uz ar Krievijas specdienestiem cieši saistīto pranksteru “Vovana” un “Leksus” izjokošanu. Uzdodoties par Āfrikas Savienības pārstāvi, viltvārži Kariņu iztaujāja par vairākiem sensitīviem tematiem, tostarp palīdzību Ukrainai. Pēc šī gadījuma “Pervij kanal” raidījumā “Šov Vovana i Leksusa” šie krievu aģenti uzsvēra, ka apmuļķojuši Latvijas drošības dienestus, rādot fragmentus no ierakstītās sarunas. Arī šajā gadījumā kā “eksperts” bija pieaicināts “Baltijas antifašistu” līderis Sergejs Vasiļjevs, lai pastiprinātu “izjokošanu” ar kritiku pret Latvijas valsti, atkārtojot dezinformācijas naratīvus par Briseles un NATO uzkundzēšanos Latvijai. K. Kariņa apmuļķošanu apsprieda arī “Pervij kanal” raidījumā “Anti feik”, kurā kā “eksperts” bija pieaicināts no Latvijas aizbēgušais Kremļa propagandists Aleksejs Stefanovs, kurš stāstīja, ka Latvijā krītas atbalsts ukraiņiem un ka cilvēkiem ir apnicis nepārtrauktais cenu kāpums. Savukārt “Planeta RTR” ziņās par šo gadījumu ziņoja jau ar papildu rāmējumu, ka Kariņš “pranksteriem” it kā esot atzinis savu nogurumu atbalstīt Ukrainu.

Arī cits “Pervij Kanal” raidījums “Kukli naslednika Tutti” (Tutti mantinieka lelles) pievērsās Latvijas ārlietu ministra Kariņa nomelnošanai, turpinot 2023. gadā gatavoto raidījumu ciklu par Egilu Levitu, Edgaru Rinkēviču un Eviku Siliņu. Sižetā stāstīja par Kariņa biogrāfiju, rādīja fragmentus, kuros viņš dzied, neizpalika arī vērtējums, ka laikā, kad Latvijas ekonomiskā situācija pasliktinās, Kariņš iztērējis 600 000 eiro lidojumos. Propagandas raidījumā Latvijas ministrs raksturots kā marionete bez kauna un sirdsapziņas. Arī šajā raidījumā kā viesi, kuru primārais uzdevums ir ar savu klātbūtni piešķirt Kremļa vēstījumiem šķietamu ticamības efektu, bija pieaicināti Vadims Avva, “štata eksperts”, Latvijas ķengātājs ar stāžu, un Andrejs Mamikins, bijušais Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas, kurš arī pēdējos mēnešos kļuvis par biežu viesi Kremļa TV kanālu šovos.

Ekrānšāviņi no portāliem  dp.ru un rutube.ru.

Tatjana Ždanoka: “Es esmu aģents, miera aģents”

Par to, ka no Latvijas ievēlētā Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka ir Kremļa politikas atbalstītāja un ar savu darbību jau kopš neatkarības atjaunošanas pastāvīgi radījusi reputācijas riskus Latvijas valstij, ievērojama Latvijas sabiedrības daļa, visticamāk, nekad nav šaubījusies. Pēdējā mēneša laikā tas kļuvis zināms arī auditorijām plašākā pasaulē. Pētnieciskā izdevuma The Insider rīcībā nonākusī e-pastu sarakste liecina, ka vismaz kopš 2004. gada T.Ždanoka par savām aktivitātēm atskaitījusies Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) darbiniekiem.

Ekrānšāviņš no portāla theins.ru.

Publikācija izraisīja plašu rezonansi Eiropas Parlamentā, kur aizsākušās plašākas diskusijas par vēršanos pret Kremļa ietekmes aģentiem. Tostarp Eiropas Parlamenta deputāti pieņēmuši rezolūciju, kurā nosoda Krievijas pastāvīgos centienus graut Eiropas demokrātiju, vienlaikus paužot bažas par informāciju, kas izskanējusi par T. Ždanoku.

Tikmēr Kremlis vēršanos pret Ždanoku nosodījis, to saucot par raganu medībām. Pati Ždanoka tikmēr izcēlusies ar spārnotu frāzi, ka viņa esot “miera aģente”. Uz to asi reaģēja vairāki citu valstu deputāti, tostarp Lietuvas deputāte Rasa Jukņevičiene paziņoja, ka Ždanoka ir tikpat liela miera aģente kā Krievijas diktators Vladimirs Putins. Savukārt Čehijas deputāts Marcels Kolaja aicināja Ždanoku ierasties Hāgā.

Par Tatjanai Ždanokai izvirzītajām apsūdzībām par sadarbību ar Krievijas izlūkdienestiem vēstīja arī ietekmīgais izdevums politico.eu, norādot, ka pēc šī gadījuma Eiropas Parlaments ir sācis plašāku izmeklēšanu.

Ekrānšāviņi no portāliem  ria.ru un X/Twitter.

Krievijas dezinformācijas plūsma ir pastāvīga, tāpēc ir svarīgi mācēt to atpazīt un neuzķerties. Nav šaubu, arī 2024. gadā Kremļa melu mašinērija turpinās izdomāt jaunus no realitātes stipri attālinātus stāstus, kamēr īstus notikumus sagrozīs un pasniegs sev vēlamā gaismā. Imigrācijas likuma grozījumi, Krievijā reģistrētu automašīnu neielaišana Latvijā, Maskavas nama pārņemšana Latvijas īpašumā, aizliegums sacensties ar Krievijas sportistiem, kā arī citi pērnajā gadā aizsāktie un šobrīd aktuālie temati Krievijas dezinformatoru rokās aizvien ir materiāls, ar kuru savai auditorijai “skalot smadzenes” par rusofobiju un it kā nacisma atdzimšanu Latvijā. Turpinājums sekos…

Kremļa lakstīgalu ziemas dziesma

Kremļa lakstīgalu ziemas dziesma

Nav

Saistītie raksti

Raksti

Vārdam ir spēks: 24 spēka vārdi aizvadītajos 24 mēnešos

23. februāris, 2024

Vārdam ir spēks: 24 spēka vārdi aizvadītajos 24 mēnešos

Informatīvajā karā ne tikai militārajam un materiālajai palīdzībai, bet arī sabiedroto politiskajam atbalstam, tostarp Latvijas – ik izteiktam vārdam un apzīmējumam – bijusi nozīme, lai tuvinātu Ukrainu uzvarai.

ikonaLasīt rakstu

Raksti

Dziļviltojumi: Digitālās patiesības un sintētiskie maldi – III daļa

29. janvāris, 2024

Dziļviltojumi: Digitālās patiesības un sintētiskie maldi – III daļa

Noskaidro, kā attīstījusies dziļviltojumu tehnoloģija un kādi izaicinājumi mūs sagadia. Uzzini kā sevi pasargāt.

ikonaLasīt rakstu

Raksti

Dziļviltojumi: Digitālās patiesības un sintētiskie maldi – II daļa

27. decembris, 2023

Dziļviltojumi: Digitālās patiesības un sintētiskie maldi – II daļa

Noskaidro, kā tehnoloģiju attīstība maina cilvēku informācijas uztveri un veicina dziļviltojumu izplatību - ik dienu sociālajos medijos sapludinot robežas starp reālo un izdomāto.

ikonaLasīt rakstu