“Melu mednieku” video sērijās mūsu eksperti, Monta un Mārtiņš, palīdzēs Tev atšķirt faktus no fikcijas ikdienas informācijas telpā.
Skaties un trenējies domāt kritiski, nostiprini objektīvu skatu uz apkārt notiekošo un uzzini kā rīkoties saskaroties ar dezinformāciju un manipulācijām.
Epizode #29
Pretējus viedokļus parasti pārstāv vājas kvalitātes vai neobjektīvi argumenti, tādējādi radot ilūziju, ka alternatīvie uzskati ir margināli vai aizspriedumaini.
Epizode #28
Mērķis nav likt noticēt konkrētiem meliem, bet sēt šaubas un cinismu, radot sajūtu, ka patiesību nav iespējams noskaidrot.
Epizode #27
Šāda domāšana, ko pastiprina Kremļa saukļi, piemēram, "Jautā vairāk!", nevis veicina kritisku analīzi, bet gan sēj neuzticību un cinismu.
Epizode #26
Ogošana ir spēcīga, jo, lai gan fakti ir patiesi, tiek izlaisti būtiski elementi, kas mainītu stāsta nozīmi.
Epizode #25
Vārdi “fašists” un “rusofobs” tiek izmantoti kā universāli ieroči Kremļa propagandā.
Epizode #24
Šāda taktika ir plaši izmantota, tostarp Kremļa propagandā, lai radītu melnbaltus pretstatus.
Epizode #23
Saglabājot modrību un pievēršot uzmanību niansēm, varēsi ieraudzīt pat mazākās atšķirības starp reāliem attēliem un mākslīgā intelekta radītajiem vizuālajiem materiāliem.
Epizode #22
Šī taktika, kas pazīstama kā "hahaganda", ietekmē auditorijas uztveri, radot cinismu pret Rietumiem.
Epizode #21
Tā ir uzmanības novēršanas metode, kur apsūdzētais ignorē savu rīcību un norāda uz citu negatīvajām darbībām.
Epizode #20
Manipulācijas taktika “slidenā nogāze” tiek izmantota, lai ar pārspīlētiem un nepamatotiem apgalvojumiem sētu bailes un radītu paniku.
Epizode #19
Sociālo mediju algoritmi var izolēt lietotājus informācijas burbuļos, kuros vari redzēt tikai sev interesējošas tēmas un viedokļus, liekot domāt, ka tas, ko redzi savā burbulī jeb laikajoslā, ir tas, kā domā un uzskata visa pasaule. Tas var radīt ilūziju par svarīgiem un mazāk svarīgiem dzīves jautājumiem, bet pats galvenais - par realitāti kopumā.
Epizode #18
Sociālo mediju uzņēmumi, piemēram, Meta (Facebook, Instagram), kā arī Google (YouTube), spēj veikli prognozēt un piedāvāt saistošu saturu, balstoties uz lietotāju iepriekšējām aktivitātēm. Tāpēc laika gaitā algoritmi arvien vairāk pielāgo saturu, nerādot pretējus viedokļus un alternatīvas perspektīvas.
Epizode #17
Ārkārtējās situācijās, piemēram, karā, dabas katastrofās vai cilvēka radītās krīzēs, ārkārtas ziņas kļūst par galveno avotu, lai uzzinātu par notiekošo.
Epizode #16
Šie boti tiek izmantoti, lai izplatītu dezinformāciju, radītu šķelšanos sabiedrībā un ietekmētu sabiedrisko domu par aktuāliem jautājumiem.
Epizode #15
Dziļviltojumi ir mākslīgā intelekta radīti un manipulēti attēli, video vai audio ieraksti, kas var šķist ļoti ticami un grūti atšķirami no īstajiem. Mākslīgais intelekts izmanto attēlus, video vai audio ierakstus, lai, izmainot īstu cilvēku teikto vai darīto, radītu viltotu saturu.
Epizode #14
Vēlēšanu laikā var rasties mēģinājumi ietekmēt tavu izvēli vai apšaubīt vēlēšanu godīgumu. Manipulācijas pirms vēlēšanām īsteno, lai sētu nesaskaņas un neuzticību starp vēlētājiem, kā arī mazinātu sabiedrības dalību vēlēšanās, tādējādi ietekmējot rezultātus kādā ļaundarim izdevīgā virzienā.
Epizode #13
Uzmanīgi pārbaudi ziņas avotu, valodas kvalitāti un saites un nekad neklikšķini uz aizdomīgām saitēm vai neievadi savus bankas datus!
Epizode #12
Vai tas, kas reiz internetā dzēsts, ir mūžam pazudis? Ne vienmēr. Ar “Wayback Machine” tu vari atgriezties atpakaļ laikā un atrast to, ko citur sameklēt vairs nav iespējams!
Epizode #11
Vai esi kādreiz pazaudējis savu Facebook kontu? Vai to ir pazaudējis kāds tavs tuvinieks? Vairums no mums ir dzirdējis, ka Facebook ir pieejama tāda drošības metode kā divfaktoru autentifikācija. Bet kā to uzstādīt un lietot?
Epizode #10
Ne vienmēr aiz glīti izveidotām diagrammām un grafikām stāv patiesība.
Epizode #9
Krāpniecība, dezinformācija un dažādas manipulācijas notiek gan sociālajos medijos, gan Telegram, WhatsApp, Facebook un Instagram grupās, gan dažādās interneta platformās un citur. Tas tiek darīts dažādos formātos un valodās. Par maldinošu informāciju un krāpniecības mēģinājumiem ir svarīgi ziņot, lai šādas situācijas mazinātos un neatkārtotos.
Epizode #8
Lielākā daļa no mums zina, kā lietot meklēšanas platformu “Google”, bet kā to darīt efektīvi? Iemācoties efektīvi izmantot “Google”, var ne tikai sameklēt ikdienišķas lietas, bet arī pārbaudīt informāciju un faktus, lai pārliecinātos, vai tie ir patiesi vai maldinoši.
Epizode #7
Iesaisties aktīvā cīņā pret dezinformāciju! Dezinformācija ir kā vīruss, kas izplatās gaismas ātrumā. Taču pret dezinformāciju vajag cīnīties!
Epizode #6
Kā atpazīt maldinošus foto sociālajos medijos? Kā pārliecināties, ka redzamais attēls ir īsts, nevis dezinformatoru izplatīti meli? Kas ir Reverse Image Search, un kā to izmantot?
Epizode #5
Vai esi kādreiz lasījis vai dzirdējis, ka zeme ir plakana, ka karš Ukrainā nemaz nenotiek un mediji mums nepārtraukti melo? Visticamāk, kaut reizi esi saskāries ar situāciju, kad kāds tuvinieks pilnā pārliecībā tic dezinformācijai vai sazvērestības teorijām, kas izplatītas sociālajos medijos.
Epizode #4
Kas ir labs? Kas ir ļauns? Kā lai zinu, ka tas, ko raksta mediji vai saka valdība, ir patiesība? Sazvērestības teorijas apgalvo, ka nekas nenotiek tāpat vien, un tajās tiek nodalīta “labā” un “sliktā” puse.
Epizode #3
Deepfake jeb dziļviltojumi ir viena no efektīvākajām metodēm, kā izplatīt dezinformāciju un apkrāpt cilvēkus. Par šāda viltojuma upuri var kļūt ikviens, kura foto, video vai audio materiāls atrodams digitālajā vidē.
Epizode #2
Kā sociālajos tīklos ziņot par ierakstiem, kas satur nepatiesu informāciju un melus, dezinformāciju, naida runu un liecina par krāpniecību?
Epizode #1
Dezinformācija – daudzi par to ir dzirdējuši, bet ne visi zina, ko tas īsti nozīmē. Kādi ir biežāk lietotie dezinformācijas veidi un manipulācijas metodes, kā tās atpazīt un pretoties?